< Jeremijas 32 >
1 Šis ir tas vārds, kas uz Jeremiju notika no Tā Kunga, Cedeķijas, Jūda ķēniņa, desmitā gadā, - šis gads bija Nebukadnecara astoņpadsmitais gads.
Judah lengpa Zedekiah lengchan kal, kum som le get lhin kum chule Babylon lengpa Nebuchadnezzar lengchan kal, kum 18 lhin kum chun, Pakai thusei Jeremiah heng ahung lhung in hitin aseiye.
2 To brīdi Bābeles ķēniņa karaspēks bija apmeties pret Jeruzālemi, un pravietis Jeremija bija ieslēgts cietuma pagalmā Jūda ķēniņa namā.
Hichepet chun, Babylon lengpa sepai ten, Jerusalem khopi atoupha pet’u ahin, Jeremiah themgao pachu Judah leng inpi sung’a ahenpet u ahi.
3 Jo Cedeķija, Jūda ķēniņš, viņu bija cietumā ieslēdzis un sacījis: Kāpēc tu sludini un saki: tā saka Tas Kungs: redzi, Es nododu šo pilsētu Bābeles ķēniņa rokā, un viņš to uzņems,
Zedekiah lengpan, Jeremiah themgao chu, songkul'a ahen’a, thudoh aneichu; Ibol’a nang in gaothu nasei le’a, hitobang gaothu hi naseiham? Pakaiyin aseiye, Hichi khopi hi keiman Babylon lengpa khut a kapehdoh ahitai, aman ahinlah jeng ding ahi.
4 Un Cedeķija, Jūda ķēniņš, neizspruks no Kaldeju rokas, bet viņš tiešām taps nodots Bābeles ķēniņa rokā, un viņš to bildinās muti pret muti un to redzēs aci pret aci,
Zedekiah lengpa chu jamdoh louding, Babylon lengpa khut a luttei ding ahi. Chuleh aman Babylon lengpa akimaitopi tei ding ahi.
5 Un tas novedīs Cedeķiju uz Bābeli, un tur viņš paliks, kamēr Es viņu piemeklēšu, saka Tas Kungs. Jo kad jūs pret Kaldejiem karosiet, tad tas jums labi neizdosies.
Babylon lengpan, Zedekiah lengpa chu, Babylon gam’a akailut ding, chukom’a chu ama umding, keiman ama kagavil kahsea umding ahi, tin Pakaiyin aseiye. Hijeh chun, nanghon Babylon douna gal bol jongleu chun, najolou diu ahi, ati.
6 Un Jeremija sacīja: Tā Kunga vārds uz mani tā noticis:
Chuin Pakaiyin hitin aseiye,
7 Redzi, Hanameēls, tava tēva brāļa Šaluma dēls, nāks pie tevis un sacīs: pērc manu tīrumu Anatotā; jo tev krīt atpirkšanas tiesa, viņu pirkt.
Na pangah pa Shallem chapa, Hanamel chu nakom’a hung ding, ‘Anathoth mun’a um kalou khu, midang kapehdoh masang a, nangman kichoh tan kahung ti ahi. Ajeh chu, dan dungjui a alhat nading thaneina chu nang’a um ahi, nang in kichoh tan, ahung ti ding ahi.
8 Un Hanameēls, mana tēva brāļa dēls, nāca pie manis cietuma pagalmā pēc Tā Kunga vārda un sacīja uz mani: pērc jel manu tīrumu, kas ir Anatotā Benjamina zemē, jo tev krīt mantošanas un atpirkšanas tiesa, pērc to sev.
Pakaiyin kaheng’a asei bang chun, ka pangah pa chapa Hanamel chu, kaheng’a ahung in, kakihenna songkul’a chun, hitin aseiye: “Benjamin gamsung’a Anathoth mun’a um kalou munkhu kichohtan, dan dungjuija, akilhat ding thaneina nanei ahi. Hijeh chun, midang khut a kapeh masang in, nang momg mong in kichoh tan, ahung ti. Hichun, Pakaiyin kaheng’a thu asei chu kahin hedohtai.
9 Tad es nomanīju, ka tas bija Tā Kunga vārds, un es pirku no Hanameēļa, sava tēva brāļa dēla, to tīrumu Anatotā, un es viņam iesvēru to naudu, septiņus sēķeļus un desmit sudraba gabalus,
Hichun, keiman Hanamel loumun chu kachotai. Louman chu dangka Shekel somle sagi ahi.
10 Un es rakstīju to grāmatā un to aizzieģelēju un to liku apliecināt caur lieciniekiem un iesvēru to naudu uz svariem,
Hichun, kichohna lekha chu, keiman kikhut henna kabol in, melchihna kanam khumin, ahetoh ho umpet in, sumchu atena-ah katepeh in, kapetai.
11 Un es paņēmu to aizzieģelēto pirkšanas norakstu, pirkšanas grāmatu ar to norunu un nosacījumu, un arī to neaizzieģelēto.
Chuin Mohor kinam khum, lou-kichohna lekha, akichohdan aning-akah kijih na lekha jong chu kalan,
12 Un es devu to pirkšanas norakstu Bārukam, Nerijas, Makazejas dēla, dēlam priekš Hanameēļa, sava tēva brāļa, acīm, un priekš to liecinieku acīm, kas bija parakstījušies pirkšanas norakstā un priekš visu Jūdu acīm, kas sēdēja cietuma pagalmā.
Hiche lekha teni chu, keiman Nerieh chapa Baruch, Masheiah tupa chu kapetai. Hichehi, Hanamel angsung leh ahetoh sakhi bolho angsung ah chuleh chukom a um Judah angsung tah’a, keiman kapedoh ahi.
13 Un es pavēlēju Bārukam priekš viņu acīm un sacīju:
Hichun keiman miho angsung achun, Baruch chu hitin thu kaseipeh in,
14 Tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs: ņem šos rakstus, šo pirkšanas norakstu, to aizzieģelēto, un šo neaizzieģelēto norakstu, un liec tos mālu traukā, ka tie ilgi var pastāvēt.
Hatchungnung Pakai, Israel Pathen in, hitin aseiye: Hiche lou-kichohna lekha teni hi, kumsotpi umthei nadingin, leibel sung khat’a koitup in ati, katipeh in ahi.
15 Jo tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs: vēl šai zemē taps pirkti nami un tīrumi un vīna dārzi.
Ijeh inem itileh, Hatchungnung Pakai, Israel Pathen in aseiye: Nikhat teng, mihon hiche gamhi ahinlo kitdiu, in holeh loumun ho, chuleh lengpilei ho, ahin kichoh diu ahi, ati.
16 Un es pielūdzu To Kungu, kad es to pirkšanas norakstu biju devis Bārukam, Nerijas dēlam, un sacīju:
Chuin, lou-kichohna lekha hochu Nerieh chapa Baruch khut’a kapehdoh phat in, keima Pakai heng’a katao in hitin kati:
17 Kungs, redzi, debesis un zemi Tu esi radījis ar Savu lielo spēku un ar Savu izstiepto elkoni, Tev nekas nav neiespējams.
Vo, Hatchungnung Pakai! Nangman vamthamjol le leiset hi, naban thahat namanchah’a nasemdoh ahin, nang ding in imacha ahahsa aumpoi.
18 Tu dari žēlastību pie tūkstošiem un atmaksā tēvu noziegumu uz viņu bērnu galvām pēc viņiem, tu lielais un varenais Dievs, kam vārds ir Kungs Cebaot,
Nangman, nalungsetna longlou chu, mihem asang sang ho namusah jin; chuleh langkhat a nangman mipate chonset na gachu achate khang a nalethuh jin ahi. Nangma loupitah, thaneitah chule Hatchungnung Pakai Pathen nahi.
19 Liels padomā un varens darbos; jo Tavas acis ir atvērā pār visiem cilvēku bērnu ceļiem, ikvienam dot pēc viņa ceļiem un pēc viņa darbu augļiem;
Chihna jouse hungkon doh na nahin, thil nasatah tah leh bolmo kidangho nabol’e. chuleh nangman mihemte chon-lamlhah abon'in navelhi jingin, Atoh dungjuija achan diuva lomin na lethuh jin ahi.
20 Zīmes un brīnumus Tu esi darījis Ēģiptes zemē līdz šai dienai, gan pie Israēla, gan pie (citiem) cilvēkiem, un esi Sev vārdu cēlis, kā tas šodien ir.
Nangman Egypt gamsung’a thil kidang tampi na nabol in, hiche hochu tuni geiyin mihon ageldoh jing uve. Hitobang bolmo kidang ho chu, Israel lah a chule namtin vaipi lah’a jong nabol jing in, nangman naming nakthansah tai, tuni geiyin.
21 Un Savus Israēla ļaudis Tu esi izvedis no Ēģiptes zemes ar zīmēm un brīnumiem un ar stipru roku un izstieptu elkoni un lielām briesmām,
Nangman, Egypt gamsung’a bolmo kidang tampi nabol in, nakhut tah in naban thahat mangchan, chuleh miho ding’a tijat umtah in name Israelte, Egypt akon in nahin puidoh e.
22 Un tiem esi devis šo zemi, ko Tu viņu tēviem biji zvērējis, tiem to dot, zemi, kur piens un medus tek.
Nangman amaho chu, apu apateu natepih bang chun, hiche gam leiset, khoiju le Bongnoi lonna gamhi, namite napetai.
23 Un tie ir nākuši un to iemantojuši, bet Tavu balsi tie nav klausījuši un Tavā bauslībā tie nav staigājuši; neko, ko Tu viņiem esi pavēlējis darīt, tie nav darījuši; tad Tu visam šim ļaunumam esi licis nākt pār viņiem.
Chuin kapu kapateu vin, hiche gamhi alouvin aching tauve. Ahinla amahon nasei angaipouvin, nahil bang in achonpouve. Hijeh’a chu nangman amaho chung’a hiche manthahna hi nalhunsah ahitai.
24 Redzi, tie valņi nākuši līdz pat pilsētai, to uzņemt, un tā pilsēta caur zobenu un badu un mēri taps dota Kaldeju roka, kas pret to karo, un ko Tu esi runājis, tas tā noticis, un raugi, Tu pats to redzi!
Vetan, khopi lonvuh ding in galmiten, kulpi bang kimvel’a pansatna sangtah tah ahintol lut uvin, ahindel khum tauve. Tua hiche khopi hi, gal leh kel jeh’a, natna hise hojeh’a chuleh tijatna jeh’a, Babylon te khut’a lutdingah ati. Ijakai hi, nangman naseisa bang in alhungsoh tai.
25 Un tomēr Tu, Kungs, Dievs, uz mani esi sacījis: pērc sev tīrumu par naudu, un lai liecinieki to apliecina, jebšu tā pilsēta ir dota Kaldeju rokā.
Hijongleh, Vo Hatchungnung Pakai, hiche khopi hi Babylon te khut’a lutding koncha ahivang in, nangman keijeh a “Sakhi ding mikihol inlang, loumun hi nangman kichoh in, tia einasol chu, nangma nahi, kati,” ati.
26 Tad Tā Kunga vārds tā notika uz Jeremiju:
Chujouvin, Jeremiah henga Pakaiyin hitin aseiye,
27 Redzi, Es esmu Tas Kungs, Dievs pār visu miesu. Vai kāda lieta Man neiespējama?
Vetan, keima hi Pakai, leiset chunga cheng mihing jouse Pathen chu kahi. Keidinga ipi ahahsa um'em?
28 Tāpēc tā saka Tas Kungs: redzi, Es šo pilsētu nododu Kaldeju rokā, Bābeles ķēniņa Nebukadnecara rokā, un viņš to uzņems.
Hichun Pakaiyin hitin aseiye, Keiman hiche khopihi, Babylon lengpa Nebuchadnezzar khut’a kapeh ding, chule aman ahin lahding ahitai.
29 Un Kaldeji, kas pret šo pilsētu karo, nāks un iededzinās šo pilsētu ar uguni un to sadedzinās līdz ar tiem namiem, uz kuru jumtiem tie kvēpinājuši Baālam un citiem dieviem upurējuši dzeramus upurus, mani kaitinādami.
Khopi polam’a pansa Babylon techu, asunga hunglut uva, khopi hi meiya ahalvam diu ahi. Chule keima phinna-a baal dinga gim namtwi kihal naleh doilim semthu ho chibai kibohna in jouse, abon’a kihalvam ding ahi.
30 Jo Israēla bērni un Jūda bērni ir darījuši tikai, kas ļauns Manās acīs, no savas jaunības, tiešām, Israēla bērni Mani tikai kaitinājuši ar savu roku darbiem, saka Tas Kungs.
Ajeh chu, Israel leh Juda miten, aneolaiyuva pat in, thilse jeng abol uvin, keima eiphindoh tauve, tin Pakaiyin aseiye.
31 Jo šī pilsēta Mani ir kaitinājusi uz dusmību un uz bardzību no tās dienas, kad tie to cēluši līdz šai dienai, tā ka tā Man jāatmet no Mana vaiga,
Hiche khopi kisahdoh til’a pat tuni geiyin, amahon apha abol pouve. Kalunghanna leh kamah ngenbou aboluvin, hijeh’a chu, hiche khopi hi, keiman kamitmu’a kon’a katolmang ding ahi.
32 Visa Israēla bērnu un Jūda bērnu ļaunuma dēļ ko tie darījuši, Mani kaitinādami, viņi, viņu ķēniņi, viņu lielkungi, viņu priesteri un viņu pravieši un Jūda vīri un Jeruzālemes iedzīvotāji.
Israel leh Judah chonsetna, Jerusalem mite, lengpa leh achapateu, thempu holeh themgao ho, achonsetnau chun, keima eiphin doh’a chle eilunghansah ahitai.
33 Tie Man griezuši muguru un ne vaigu. Jebšu Es tos vienmēr pamācīju vienā mācīšanā, tomēr tie neklausīja, mācību pieņemt.
Hiche mitehin einungsun’uvin, keima heng lam’ah hung kihei dingjong ago pouve. Keiman amaho kahil hil vang'in, amahon ngai nahsah in aneipouvin, kathuhil hojong kilahlut ding agel pouve.
34 Bet tie savas negantības ir likuši tai namā, kas pēc Mana Vārda nosaukts, to sagānīdami.
Amahon, keima insung tah’a jong, thet umtah doilim ho atungdoh uvin, nasatah in asuboh taove.
35 Un tie ir altārus cēluši Baālam Ben-Inoma ielejā, un savus dēlus un savas meitas tie upurējuši Molokam, ko Es tiem neesmu pavēlējis un kas nav nācis Manā sirdī, ka tiem bija šo negantību darīt un Jūdu apgrēcināt.
Amahon, Ben Hinnom phaicham’a chun, doilim houna, Baal maicham tampi asemdoh un, achapateu leh achanu teuchu Molech heng’a, kilhaina thilto in atohdoh uvin ahi. Hitobang chonset gitlou nahi, keiman kalunggil’a kavop khahlou chule blding thupeh’a jong kanei khahlou hel ahi; Hiche hin Juda chu chonsetna’a alhahlut sah ahitai, ati.
36 Un nu tāpēc Tas Kungs, Israēla Dievs, tā saka par to pilsētu, par ko jūs sakāt: tā ir Bābeles ķēniņam rokā dota caur zobenu un caur badu un caur mēri:
Tun, nanghon hiche khopi hi, gal jeh, keljeh, chuleh natna hise jeh’a, Babylon lengpa khut’a kipedoh ahi. Atiuve. Ahin, keima, Pakai, Israel Pathen in kasei hi ipi ham, ngai uvin, ati.
37 Redzi, Es tos sapulcināšu no visām zemēm, kurp tos esmu aizdzinis Savā karstumā un Savā bardzībā un Savā lielā dusmībā, un tos vedīšu atpakaļ uz šo vietu, un tiem likšu dzīvot bez bailēm.
Vetan, kalunghan behseh jeh’a, kathethang na gam ho’a kon’a keiman ama hohi, kahin lepui kit diu ahi. Keiman amaho chu hiche khopi ahi, kahin lepuilut kit’a, amaho lungmong’a kachensah ding ahiu’ve.
38 Un tie Man būs par tautu, un Es tiem būšu par Dievu.
Chuti’a chu, amaho kamite hiuva, chule keima amaho Pathen kahi ding ahi.
39 Un Es tiem došu vienādu sirdi un vienādu ceļu, ka tie Mani bīstas visu savu mūžu, sev pašiem par labu un saviem bērniem pēc viņiem.
Amaho chu, keiman lungthim khatseh leh lampi khatseh bou, keima eijabol theina diuva chule amaholeh ason apah’u phatchom nading’a, kapeh ahitai.
40 Un Es ar tiem derēšu mūžīgu derību, ka Es negribu mitēties labu darīt, un Es Savu bijāšanu viņiem došu sirdī, ka tie no Manis neatkāpjās.
Chuleh keiman tonsot geiya ding’a, amahotoh kitepna khat kasem ding, keiman amaho ding’a thilpha kabol kangahlou hel ding ahi. Chuleh amaho jong kei’a kon’a avel’a kahei manglou nadiuva, alungsung uva keima ginna lungchang kahoipeh ding ahiuve.
41 Un Es priecāšos viņiem labu darīt, un Es tos šai zeme dēstīšu uzticībā, no visas Savas sirds un no visas Savas dvēseles.
Chuleh amaho ding thilpha kabolpeh’a kon’a, keima kakipa jing ding, kalungthim pumpi’a kitah tah’a amaho ding’a thilpha tampi kabolpeh’a, hiche gamsung hi avel’a thingphung kiphut bang’a kahulut kit ding ahiuve, ati.
42 Jo tā saka Tas Kungs: (Tā) kā Es šiem ļaudīm esmu uzvedis visu šo lielo ļaunumu, tā Es tiem atvedīšu visu labu, ko Es par tiem runājis.
Pakaiyin hitin aseiye, Keiman hiche mite chung’a hamsetna tampi kalhut khumden bang’a chu, keiman amaho chung’a thilpha tampi katepeh bang’a kabolpeh kit ding ahi.
43 Un tīrumi taps pirkti šai zemē, par ko jūs sakāt: tā ir postaža bez cilvēka un lopa, tā ir dota Kaldejiem rokā.
Nangbon, ‘Hiche gamsunghi, Babylonte khut’a kapeh doh’a, mihem holeh sahem hojong abon’a mangthei soh’a, chuleh gamsunghi ahomkeu’a kimohjam’a hitam? Tia naseyu hiche gamsung’a loumun hojouse chu kichodo kit ding ahiuve.
44 Tīrumi taps par naudu pirkti un grāmatas rakstītas un aizzieģelētas, un liecinieki to apliecinās Benjaminas zemē un ap Jeruzālemi un pa Jūda pilsētām un pa kalnu pilsētām un pa ielejas pilsētām un pa dienvidu(Negebas) pilsētām; jo Es vedīšu atpakaļ viņu cietumniekus, saka Tas Kungs.
Benjamin gamsung’a Jerusalem khopi leh akimvel’a, Judah khopi jouse’a, chule thinglhang gamsung jouse’a chule Negev gamsung’a kon’a, loumun ho jouse avel’a kichodoh kit ding, hiche kichohna lekha kijih’a chu, ahetoh miho jaona’a, kikhut henna leh Mohor kinamdetna umcheh ding ahi. Ajeh chu, keiman amaho chung’a hamphatna tincheng kapeh ding ahitai, tin Pakaiyin aseiye.