Jeremijas 31
1 Tanī laikā, saka Tas Kungs, Es visām Israēla ciltīm būšu par Dievu, un tās Man būs par ļaudīm.
At the same time, saith the Lord, will I be the God of all the families of Israel, and they shall be my people.
2 Tā saka Tas Kungs: Tie ļaudis, kas atlikuši no zobena, atraduši žēlastību tuksnesī; Es iešu, Israēli vest pie dusas.
Thus saith the Lord, The people which escaped the sworde, founde grace in the wildernes: he walked before Israel to cause him to rest.
3 Tas Kungs man parādījies no tālienes: Es tevi esmu mīļojis ar mūžīgu mīlestību, tādēļ Es tevi žēlīgi esmu vilcis pie Sevis.
The Lord hath appeared vnto me of old, say they: Yea, I haue loued thee with an euerlasting loue, therefore with mercie I haue drawen thee.
4 Es tevi atkal uztaisīšu, un tu tapsi uzcelta, Israēla meita! Tu atkal pušķosies ar savām bungām un iziesi priecīgi diedama.
Againe I will builde thee, and thou shalt be builded, O virgine Israel: thou shalt stil be adorned with thy timbrels, and shalt goe foorth in the dance of them that be ioyfull.
5 Tu atkal dēstīsi vīna dārzus Samarijas kalnos, dēstītāji tos dēstīs un droši baudīs.
Thou shalt yet plant vines vpon the mountaines of Samaria, and the planters that plant them, shall make them common.
6 Jo būs diena, kad sargi sauks uz Efraīma kalniem: ceļaties, ejam augšā uz Ciānu pie Tā Kunga, mūsu Dieva.
For the dayes shall come that the watchmen vpon the mount of Ephraim shall cry, Arise, and let vs go vp vnto Zion to the Lord our God.
7 Jo tā saka Tas Kungs: sauciet par Jēkabu ar līksmību un gavilējiet par tautu galvu, sludinājiet, teiciet un sakiet: ak Kungs, pestī Savus ļaudis, Israēla atlikušos!
For thus saith the Lord, Reioyce with gladnesse for Iaakob, and shoute for ioye among the chiefe of the Gentiles: publish praise, and say, O Lord, saue thy people, the remnant of Israel.
8 Redzi, Es tos atvedīšu no ziemeļu zemes un tos sapulcināšu no zemes galiem; viņu starpā būs akli un tizli, grūtas un dzemdētājas kopā, lielā pulkā tie šurp atgriezīsies.
Beholde, I will bring them from the North countrey, and gather them from the coastes of the world, with the blinde and the lame among them, with the woman with childe, and her that is deliuered also: a great companie shall returne hither.
9 Tie nāks ar raudāšanu, un ar pielūgšanu Es tos gribu vest un vadīt pie ūdens strautiem pa līdzenu ceļu, kur tie nepaklups; jo Es esmu Israēlim palicis par tēvu un Efraīms ir Mans pirmdzimtais.
They shall come weeping, and with mercie will I bring them againe: I will lead them by the riuers of water in a straight way, wherein they shall not stumble: for I am a father to Israel, and Ephraim is my first borne.
10 Klausiet Tā Kunga vārdu, jūs tautas, un sludiniet pa tām salām, kas tālu, un sakāt: kas Israēli izklīdinājis, Tas viņu atkal sapulcinās un to sargās kā gans savu ganāmo pulku.
Heare the worde of the Lord, O ye Gentiles, and declare in the yles afarre off, and say, Hee that scattered Israel, wil gather him and wil keepe him, as a shepheard doeth his flocke.
11 Jo Tas Kungs Jēkabu atpircis un viņu izglābis no rokas, kas bija stiprāka nekā viņš.
For the Lord hath redeemed Iaakob, and ransomed him from the hande of him, that was stronger then he.
12 Un tie nāks un gavilēs Ciānas kalnā un plūdīs pie Tā Kunga dāvanām, pie labības un pie vīna un pie eļļas un pie jauniem jēriem un vēršiem, un viņu dvēsele būs kā mitrs dārzs, un tie vairs nebūs noskumuši.
Therefore they shall come, and reioyce in the height of Zion, and shall runne to the bountifulnes of the Lord, euen for the wheat and for the wine, and for the oyle, and for the increase of sheepe, and bullocks: and their soule shalbe as a watered garden, and they shall haue no more sorow.
13 Tad jaunava priecāsies diedama un jaunekļi un sirmgalvji kopā. Jo Es pārvērtīšu viņu skumību par prieku un tos iepriecināšu un ielīksmošu pēc viņu noskumšanas
Then shall ye virgine reioyce in the dance, and the yong men and the old men together: for I wil turne their mourning into ioy, and wil comfort them, and giue them ioy for their sorowes.
14 Un Es mielošu priesteru dvēseli ar taukumiem, un Mani ļaudis taps pieēdināti ar Manu labumu, saka Tas Kungs.
And I wil replenish the soule of the Priests with fatnesse, and my people shalbe satisfied with my goodnesse, saith the Lord.
15 Tā saka Tas Kungs: brēkšana ir dzirdama Rāmā, žēlošanās un gauža raudāšana; Rahēle apraud savus bērnus, un negribās iepriecinājuma par saviem bērniem, jo to vairs nav.
Thus saith the Lord, A voyce was heard on hie, a mourning and bitter weeping. Rahel weeping for her children, refused to be comforted for her children, because they were not.
16 Tā saka Tas Kungs: atrauj savu balsi no raudāšanas un savas acis no asarām, jo tur ir alga tavam darbam, saka Tas Kungs; tie atgriezīsies no ienaidnieka zemes.
Thus saith the Lord, Refraine thy voyce from weeping, and thine eyes from teares: for thy worke shalbe rewarded, saith the Lord, and they shall come againe from the land of the enemie:
17 Un cerība ir tavai nākamībai, saka Tas Kungs: jo tavi bērni nāks atpakaļ savās robežās.
And there is hope in thine ende, saith the Lord, that thy children shall come againe to their owne borders.
18 Es klausīt esmu klausījies, ka Efraīms žēlojās: Tu mani esi pārmācījis, un es esmu pārmācīts kā nevaldāms teļš. Atgriez mani, tad es atgriezīšos. Jo Tu, Kungs, esi mans Dievs.
I haue heard Ephraim lamenting thus, Thou hast corrected me, and I was chastised as an vntamed calfe: conuert thou me, and I shalbe conuerted: for thou art the Lord my God.
19 Tiešām, kad es nogriezos, tad man nāca žēlums, un kad es to atzinu, tad es situ uz saviem gurniem, jo es esmu apkaunots un kaunā tapis, nesdams savas jaunības negodu.
Surely after that I conuerted, I repented: and after that I was instructed, I smote vpon my thigh: I was ashamed, yea, euen confounded, because I did beare the reproch of my youth.
20 Vai Efraīms Man nav dārgs dēls un mīļš bērns, ka cikkārt Es par viņu runāju, pieminēdams Es viņu pieminu? Tāpēc Mana sirds trīc par viņu, ka Es apžēlodamies par viņu apžēlojos, saka Tas Kungs.
Is Ephraim my deare sonne or pleasant childe? yet since I spake vnto him, I still remembred him: therefore my bowels are troubled for him: I wil surely haue compassion vpon him, saith the Lord.
21 Uzcel sev stabus, liec sev zīmes, un ņem vērā to ceļu, ko tu staigājis: Griezies atpakaļ, Israēla meita, griezies atpakaļ uz šīm savām pilsētām.
Set thee vp signes: make thee heapes: set thine heart towarde the path and way, that thou hast walked: turne againe, O virgine of Israel: turne againe to these thy cities.
22 Cik ilgi tu maldīsies, tu atkāpēja meita? Jo Tas Kungs ir radījis ko jaunu virs zemes: sieva būs ap vīru.
How long wilt thou goe astray, O thou rebellious daughter? for the Lord hath created a newe thing in the earth: A WOMAN shall compasse a man.
23 Tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs: “šo vārdu tie vēl runās Jūda zemē un viņas pilsētās, kad Es atpakaļ vedīšu viņa cietumniekus: lai Tas Kungs tevi svētī, tu taisnības mājokli, tu svētais kalns!
Thus saith the Lord of hostes, the God of Israel, Yet shall they say this thing in the land of Iudah, and in the cities thereof, when I shall bring againe their captiuitie, The Lord blesse thee, O habitation of iustice and holy mountaine.
24 Un Jūda ar visām savām pilsētām kopā tur dzīvos, arāji un kas staigā ar ganāmiem pulkiem.
And Iudah shall dwell in it, and all the cities thereof together, the husbandmen and they that goe foorth with the flocke.
25 Jo Es dzirdināšu iztvīkušo dvēseli un atspirdzināšu ikkatru noskumušu dvēseli.”
For I haue saciate the wearie soule, and I haue replenished euery sorowfull soule.
26 Tāpēc es uzmodos un skatījos, un mans miegs man bija gards.
Therefore I awaked and behelde, and my sleepe was sweete vnto me.
27 Redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, ka Es Israēla namu un Jūda namu augļošu ar cilvēku dzimumu un ar lopu dzimumu.
Beholde, the dayes come, saith the Lord, that I will sowe the house of Israel, and the house of Iudah with the seede of man and with the seede of beast.
28 Un kā Es pret tiem esmu bijis nomodā, tos izraudams un nolauzdams un postīdams un samaitādams un mocīdams, tā Es par tiem gribu nomodā būt, tos uztaisīdams un dēstīdams, saka Tas Kungs,
And like as I haue watched vpon them, to plucke vp and to roote out, and to throw downe, and to destroy, and to plague them, so wil I watch ouer them, to build and to plant them, saith ye Lord.
29 Tanīs dienās vairs nesacīs: tēvi ēduši skābas vīnogas, un bērniem zobi apmizējuši.
In those dayes shall they say no more, The fathers haue eaten a sowre grape, and the childrens teeth are set on edge.
30 Bet ikvienam sava nozieguma dēļ būs mirt, ikviens cilvēks, kas ēd skābas vīnogas, tam zobi apmizēs.
But euery one shall die for his owne iniquitie: euery man that eateth the sowre grape, his teeth shalbe set on edge.
31 Redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, ka Es jaunu derību celšu ar Israēla namu un ar Jūda namu,
Beholde, the dayes come, saith the Lord, that I will make a new couenant with the house of Israel, and with the house of Iudah,
32 Ne tādu derību, kā esmu cēlis ar viņu tēviem, kad tos pie rokas satvēru un izvedu no Ēģiptes zemes; to Manu derību tie iznīcinājuši, tad Es arīdzan par tiem neesmu bēdājis, saka Tas Kungs.
Not according to ye couenant that I made with their fathers, when I tooke them by the hand to bring them out of the land of Egypt, the which my couenant they brake, although I was an husband vnto them, saith the Lord.
33 Bet šī ir tā derība, ko Es ar Israēla namu celšu pēc šīm dienām, saka Tas Kungs: Es došu Savu bauslību viņu prātā un to rakstīšu viņu sirdī, un Es tiem būšu par Dievu, un tie Man būs par tautu.
But this shall be the couenant that I will make with the house of Israel, After those dayes, saith the Lord, I will put my Lawe in their inward partes, and write it in their hearts, and wil be their God, and they shalbe my people.
34 Un tad draugs draugu vairs nemācīs nedz brālis brāli, sacīdams: atzīstiet To Kungu! Jo tie visi Mani atzīs, ir viņu mazie, ir viņu lielie, saka Tas Kungs. Jo Es piedošu viņu noziegumus un nepieminēšu vairs viņu grēkus.
And they shall teach no more euery man his neighbour and euery man his brother, saying, Know the Lord: for they shall all know me from the least of them vnto the greatest of them, saith the Lord: for I wil forgiue their iniquitie, and will remember their sinnes no more.
35 Tā saka Tas Kungs, kas sauli dienā dod pār spīdekli, mēnesi un zvaigznes pēc saviem likumiem par spīdekļiem naktī, kas jūru kustina, ka viņas viļņi kauc, Kungs Cebaot ir Viņa vārds:
Thus saith the Lord, which giueth the sunne for a light to the day, and the courses of the moone and of the starres for a light to the night, which breaketh the sea, when the waues thereof roare: his Name is the Lord of hostes.
36 Kad šie likumi Manā priekšā zudīs, saka Tas Kungs, tad arī Israēla dzimums zudīs, ka nebūs vairs tauta Manā priekšā mūžīgi.
If these ordinances depart out of my sight, saith the Lord, then shall the seede of Israel cease from being a nation before me, for euer.
37 Tā saka Tas Kungs: Kad debesis augšām varēs mērot un zemes dibenus apakšā varēs izmanīt, tad Es arī atmetīšu visu Israēla dzimumu, visa tā dēļ, ko tie darījuši, saka Tas Kungs.
Thus saith the Lord, If the heauens can be measured, or the fundations of the earth be searched out beneath, then wil I cast off all the seed of Israel, for all that they haue done, saith the Lord.
38 Redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, ka šī pilsēta Tam Kungam taps uzcelta no Hananeēļa torņa līdz stūru vārtiem.
Behold, the dayes come, saith the Lord, that the citie shalbe built to the Lord from the tower of Hananeel, vnto the gate of the corner.
39 Un mēra aukla izstiepsies tālāki uz priekšu līdz Gāreba pakalnam un griezīsies uz Goātu.
And the line of the measure shall go foorth in his presence vpon the hil Gareb, and shall compasse about to Goath.
40 Un visa miroņu un pelnu ieleja, un visi tīrumi līdz Kidronas upei, līdz zirgu vārtu stūrim pret rītiem, būs Tam Kungam svēti; tur vairs neko neizdeldēs nedz nolauzīs ne mūžam.
And the whole valley of the dead bodies, and of the ashes, and all the fields vnto the brooke of Kidron, and vnto the corner of the horsegate toward the East, shalbe holy vnto the Lord, neither shall it be plucked vp nor destroyed any more for euer.
