Jeremijas 30
1 Šis ir tas vārds, kas notika uz Jeremiju no Tā Kunga sacīdams:
Jeremiah henga Pakai thusei ahunglhung in hitin aseiye.
2 Tā runā Tas Kungs, Israēla Dievs, un saka: raksti sev grāmatā visus šos vārdus, ko Es uz tevi esmu runājis.
Hatchungnung Pakai, Israel Pathen in hitin aseiye: Jeremiah keiman na henga kasei thuho jouse hi, lekhabu khat a jihlut soh kei yin, ati.
3 Jo redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, ka Es vedīšu atpakaļ Savu Israēla ļaužu un Jūda cietumniekus, saka Tas Kungs; un Es tos vedīšu atpakaļ uz to zemi, ko Es viņu tēviem esmu devis, to iemantot.
Ajeh chu kamite Israel leh Judah chu keiman katundoh kit ding nikho ahung lhung e. Apu apateu ka pihsa hiche gamsung ahi, keiman amaho kahin le puilut kit ding, chule amahon hichi gamsunghi alokit diu ahi, tin Pakai yin asei e, ati.
4 Un šie ir tie vārdi, ko Tas Kungs runājis par Israēli un par Jūdu.
Pakaiyin, Israel leh Judah chungchang thu asei chu hiche ahi.
5 Jo tā saka Tas Kungs: mēs dzirdam briesmu balsi, tur ir bailes un nemiers.
Pakaiyin hitin aseiye, ‘kichatah a miho ka ogin keiman kajai, chamna umlou, kichat tijat dimset ahi
6 Vaicājiet jel un raugāt, vai vīrietis dzemdē? Kāpēc tad es redzu, ka ikkatrs vīrs savas rokas uz ciskām tura, tā kā sieva, kas dzemdē, un visi vaigi palikuši bāli?
Veuvin, keiman ngho thukhat kadoh nahiuve. ‘pasal in cha ahin thei mong hinam? Ibola pasal jouse, numei naoso nat thoh lel bang a akhut teniuva ataibuh u akisip uva, maiso ki khel gam’u ham?
7 Ak vai! Jo tā diena ir tik liela, ka citas tādas nav, un tas ir Jēkaba bēdu laiks; tomēr viņš no tā taps izpestīts.
Hitobang phat hahsa chu ana um khalou ahi. Hiche hi kami Israelte ding a, thoh hahsa tah nikho chu hiding ahi. Hijongle, achaina le amam ho huhdoh’a um ding ahiuve.
8 Jo notiks tai dienā, saka Tas Kungs Cebaot, ka Es nolauzīšu viņa jūgu no tava kakla un saraustīšu tavas saites, ka sveši viņu vairs nekalpinās.
Hichi nikho chuleh hiti ding ahi, tin Hatchungnung Pakai in aseiye. Keiman angonguva kon’a namkol kaheboh’a, chuleh aki hen nao khao ka botan ding ahi. Chuteng ama ho chu gamdang mi ho khut nui a sohchang a um ta lou ding ahiuve.
9 Bet tie kalpos Tam Kungam, savam Dievam, un Dāvidam, savam ķēniņam, ko Es tiem celšu.
Ijeh inem itileh, kamiten a-Pathen u keima kin abol tah diu, chuleh David khang gui a kon a aleng diu khat, keiman katun doh ding pachu, ama hon ajan diu ahih.
10 Bet tu nebīsties, Mans kalps Jēkab, saka Tas Kungs, un nebaiļojies, Israēl. Jo redzi, Es tevi izpestīšu no tās tālās zemes, un tavu dzimumu no viņa cietuma zemes, un Jēkabs pārnāks un dzīvos mierīgi un droši un neviens viņu netraucēs.
Hijeh chun, kalhacha Israel kicha hih in chuleh lungthoi hih in; ajeh chu keiman gamlha tah akon a, nangma kahin lepuikit’a, inmun kalhut ding chuleh nachate jouse jong asohchannauva kon’a hng kile soh kei ding ahiuve. Chuteng Israel in chamna leh monna anei ding, koima chan avela amaho asuhkichat kit loudiu ahitai, tin Pakai in aseiye, ati.
11 Jo Es esmu pie tevis, saka Tas Kungs, ka Es tevi izglābju. Jo Es daru galu visiem pagāniem, kurp Es tevi esmu izklīdinājis, bet tev Es nedarīšu galu, bet Es tevi pārmācīšu pēc taisnības, un nepārmācītu tevi nepametīšu.
Ajeh chu keiman nangma ka umpi jing in, chuleh ka huhdoh jing ding nahi, tin Pakiayin aseiye. Keiman nangho kathechehnau namtin vaipi ho chu, abon'uva kasuhmanghel ding ahiuve. Amavang, keiman nangho sumanglouva, thudih’a kasuhdih ding chule talen manlouva kakoilou ding nahiuve, ati.
12 Jo tā saka Tas Kungs: tava vaina ir nāvīga, tava vāts nav dziedinājama.
Pakaiyin aseiye, “Ven, nakimavona maha hi, anasabehseh jeng in, adamthei louding maha ahitai,’ati.
13 Neviena nav, kas tavu vainu pārrauga un aizsien: dziedinājamas zāles tev nav.
Nangma khankho ding gel’a napanpi ding mi aumpoi. Na maha najenpeh ding jong mi koima aumpoi. Chuleh adam nading loujong aumpoi.
14 Visi tavi mīļotāji tevi aizmirsuši, tie nevaicā pēc tevis; jo Es tevi esmu sitis ar ienaidnieka sitieniem, ar briesmīgu pārmācīšanu tavu daudzo noziegumu dēļ tāpēc ka tavu grēku ļoti daudz.
Naki hetpi honla nahepha tapouvin, napanpi honjong nadalha gam tauve. Kenjong melma bol’a kahin bol’a, melse tah’a kamavo nahitai. Ajeh chu na chonset avaltan, chuleh nathemmona alen behseh jeng’e.
15 Ko tu kliedz par savu vainu, un ka tavas sāpes ir nāvīgas? Tavas lielās noziedzības dēļ ka tavu grēku ir ļoti daudz, Es tev to esmu darījis.
Ibol’a namaha jeh’a chu kiphin nahim, adamdoh nading, umlou ahi. Ajeh chu nachonset atamval in, nathemmo najong alen behseh tai. Hijeh’a chu keiman talen kamatsah nahi.
16 Tādēļ visi, kas tevi rij, taps aprīti, un visi tavi pretinieki, tie visi ies cietumā, un kas tevi aplaupa, būs paši par laupījumu, un visi, kas tevi posta, tos Es nodošu, ka taps izpostīti.
Hijongle, keiman nabah gamte kabah gamding, nadou va pangho abon'uva sohchanga kitol manggam diu ahi. Chule na chomgam te kile chomgamdiu, nahindelkhum te jong kile delkhum diu ahi.
17 Jo Es atkal aizsiešu tavas vātis un dziedināšu tavas vainas, saka Tas Kungs, tāpēc ka tie tevi nosauc par aizdzītu: „šī ir Ciāna, neviens pēc tās nevaicā“.
Chuteng, na maha chu keiman kadamsah ding chuleh kahetsah kit ding nahi. Ajeh chu, mihon nangmahi akipaidoh ahitan, koima chan Jerusalem hi adonlou ahitai, atiuve, tin Pakaiyin aseiye.
18 Tā saka Tas Kungs: redzi, Es vedīšu atpakaļ Jēkaba dzīvokļu cietumniekus un apžēlošos par viņa mājas vietām, un tā pilsēta taps uztaisīta uz sava kalna, un tas augstais nams stāvēs savā vecā vietā.
Pakaiyin hitin aseiyin, ‘Keiman Israel chu agamsunga kahin lepuilut kit’a, kasem phat ding ahi. Jerusalem kisa phat kit ding chuleh aleng inpi jong aum na ngai ja kitungdoh kitding ahi.
19 Un no tiem izies pateikšana un līksmošanās balss, un Es tiem likšu vairumā iet un ne mazumā, un Es tos pagodināšu, ka vairs nebūs nievājami.
Chuteng, kipala asah uva, chuleh thangvah na ogin kithong ding ahi. Keiman amaho vang kaboh’a kapunsah ding chule amaho kemsuh louding ahitai.
20 Un viņa dēli būs kā citkārt, un viņa draudze Manā priekšā pastāvēs, un Es piemeklēšu visus viņa spaidītājus.
Khanglui lai a banga, Israel kasemphat ding, ka-ang sung’a namlentah’a katundoh kitding ahi. Keiman amaho vang kaboh’a, achateu khangtou ding chuleh amaho bolse techu keiman talen kamatsah ding ahi.
21 Un viņa cienīgais būs no viņa, un viņa valdnieks nāks no viņa vidus, un Es viņam likšu nākt tuvu, un viņš nāks pie Manis klāt. Jo kas tas tāds, kas iedrošinātos Man tuvoties? saka Tas Kungs.
Amahon, amaholah’a kon’a, alengpau ding khat akisem doh diu, keiman ama chu kaheng’a kakou lut ding ahi. Ajeh chu, amapa chun achamtah’a eihin nailut ngamlou ahi, tin Pakaiyin aseiye.
22 Un jūs Man būsiet par ļaudīm, un Es jums būšu par Dievu.
Chutengle nangho kamite nahidiu, chuleh keima na Pathen u kahi ding ahi, ati. Ven, Pakai lungsatna huipi leh gose kitho bang’a, migiloute luchang’a hattah a hung kitatjal bang ding ahi.
23 Redzi, vētra no Tā Kunga celsies ar bardzību, briesmīga vētra, tā gāzīsies bezdievīgiem uz galvu.
Pakaiyin lungkham tijat umtah chu, Pakai aman agel ho abolsah kahsea, kemsuh louhel ding ahi. Nangho hiche ho jouse chu, anikho ahunglhun tengle nahet ding ahi.
24 Tā Kunga bardzības karstums nemitēsies, tiekams Viņš izdarīs un piepildīs Savas sirds domas. Nākamās dienās jūs gan to samanīsiet.
Pakai lunghanna chun ama lung ngaito aboncha amolso ding, achai kahsea kiledoh kit louhel ding, hichu ninung lam teng nahin hetkhen diu ahi.
