Jeremijas 3
1 Un Viņš saka: kad vīrs atstumj savu sievu, un tā aiziet no viņa un ņem citu vīru, vai tas viņu atkal drīkst pieņemt? Vai tāda zeme netaptu ļoti sagānīta? Bet tu ar daudz drauģeļiem esi maucību dzinusi un griezies atkal pie Manis, saka Tas Kungs.
Jehova Nyasaye wacho niya, “Ka dichwo oriembo chiege kendo chiege odhi moweye mi okende gi dichwo machielo, bende dodog ir dhakoni kendo? Donge pinyni dibed mochido chuth? To isedak kaka ochot man-gi johera mangʼeny bende koro diduog ira?
2 Pacel savas acis uz tiem elku kalniem un skaties: kur tu neesi tapusi apsmieta! Tu viņu dēļ esi ceļmalā sēdējusi kā Arābs tuksnesī; tā tu zemi esi sagānījusi ar savu maucību un ar savu blēdību.
Tingʼ wangʼi malo mondo ingʼiane kuonde motimo ongoro motingʼore mondo ine. Bende nitiere kamoro amora modongʼ e piny mapok iterorigo? E dir yo ne ibet piny ka irito johera magi, ibet piny ka jakwath mamanyo pi ne dhoge e piny motwo. Isedwanyo piny gi chode mari, kod timbegi mamono.
3 Tādēļ agrais lietus top aizturēts, un vēlais lietus nenāk. Bet tev ir maukas piere, tu negribi kaunēties.
Emomiyo osetuonu koth, kendo kodh chwiri pod ok ochwe. Kata kamano in gi neno machalo gi mar ochot; wiyi bende ok kuodi nikech ionge gi wichkuot.
4 Un taču no šī laika tu Mani piesauci: mans Tēvs! Tu esi manas jaunības draugs!
Donge koro eka iwachona kama: Wuonwa, osiepna chakre tin-na,
5 Vai Viņš vienmēr dusmosies, vai Viņš bardzību turēs mūžīgi? Redzi, tā tu runā un dari ļaunu cik spēdama.
inisik ka iyi owangʼ? Bende mirimbi biro bedo manyaka chiengʼ? Ma e kaka iwuoyo, to itimo timbe mamono duto minyalo.”
6 Un Tas Kungs sacīja uz mani ķēniņa Josijas dienās: Vai esi redzējis, ko Israēla cilts atkāpdamās darījusi? Viņa gāja uz ikkatru elka kalnu un apakš visiem zaļiem kokiem un tur maukoja.
E kinde mar loch Ruoth Josia, Jehova Nyasaye nowachona niya, “Bende iseneno gima Israel ma ok ja-ratiro otimo? Osedhi ewi gode duto matindo maboyo kendo e bwo yiende duto motimo otiep mi osechodo kanyo.
7 Un Es sacīju, kad tā visu to bija darījusi, atgriezies pie Manis; bet tā neatgriezās; un to redzēja viņas māsa, tā neuzticīgā Jūda cilts.
Ne aparo ni kane osetimo magi duto to ne odhi duogo ira makmana ne ok odwogo, kendo kata mana nyamin mare ma Juda ma ok ja-ratiro noneno mano.
8 Un Es redzēju, lai gan Es tādēļ, ka tā pārkāpēja Israēla cilts laulību bija pārlauzusi, viņu biju atstājis un tai devis šķiršanās grāmatu, ka tomēr viņas māsa, neuzticīgā Jūda cilts, nebijās, bet nogāja un dzina pati arīdzan maucību.
Ne amiyo Israel maonge gi yie baruwa mar weruok kendo mi ariembe nikech timbene duto mag chode. Kata kamano ne aneno ka nyamin-gi ma Juda maonge ratiro ne ok oluor; en bende nodhi kendo ochodo.
9 Un ar savas maucības slavu tā ir sagānījusi zemi, jo tā lauza laulību ar akmeņiem un kokiem.
Nikech anjawo mar Israel nonenore gima tin, ne gidwanyo piny ka gilamo kite kod bepe.
10 Un pie visa tā arī viņas māsa, neuzticīgā Jūda cilts, pie Manis nav atgriezusies no visas savas sirds, bet ar viltu, saka Tas Kungs.
To kuom magi duto, nyamin mare ma Juda ma ok ja-adiera ka en ne ok odwogo ira gi chunye duto, to mana kuom wuondruok,” Jehova Nyasaye ema owacho.
11 Un Tas Kungs sacīja uz mani: Israēla cilts, tā atkāpēja, izturas taisnāki, nekā neuzticīgā Jūda cilts.
Jehova Nyasaye nowachona niya, “Israel maonge gi yie ler moloyo Juda ma ok ja-adiera.
12 Ej un sauc šos vārdus pret ziemeļa pusi un saki: atgriezies, Israēla cilts, tu atkāpēja, saka Tas Kungs, tad Es Savu dusmību negriezīšu uz tevi. Jo Es esmu žēlīgs, saka Tas Kungs, Es negribu mūžīgi dusmoties.
Dhi mondo iland wachni yo nyandwat ni: “Jehova Nyasaye wacho niya, ‘Duogi in Israel maonge gi yie, ok anabed gi mirima kodi kendo, nimar an jangʼwono, iya ok bi wangʼ kodi nyaka chiengʼ.
13 Atzīsti tikai savu noziegumu, ka tu esi apgrēkojusies pret To Kungu, savu Dievu, un šurp turp esi skraidījusi pie svešiem, apakš ikkatra zaļa koka, bet Manai balsij jūs neesat paklausījuši, saka Tas Kungs.
Yie kethoni kende nikech isengʼanyone Jehova Nyasaye ma Nyasachi, isekayo timbegi mag ngʼwono mana ne nyiseche manono e bwo yiende motimo otiep, kendo pod ok iluora,’” Jehova Nyasaye ema owacho.
14 Atgriežaties, atkāpēji bērni, saka Tas Kungs, - jo Es jūs esmu precējis un jūs uzņemšu, vienu no pilsētas un divas no cilts, un Es jūs vedīšu uz Ciānu.
Jehova Nyasaye wacho niya, “Dwoguru ira, un joga maonge yie, nimar an e chworu. Abiro yierou ka ngʼato achiel oa e dala to ji ariyo koa e anywola mi akelu Sayun.
15 Un Es jums došu ganus pēc Mana prāta, un tie jūs ganīs ar ziņu un prātu.
Eka anamiu jokwath ma chunygi chal koda, mabiro telonu gi rieko kod winjo.”
16 Un notiks, kad jūs vairosities un būsiet auglīgi tai zemē tanīs dienās, saka Tas Kungs, tad vairs nesacīs: „Tā Kunga derības šķirsts“un tas arī vairs prātā nenāks un to arī vairs nepieminēs nedz meklēs nedz to atkal uztaisīs.
Jehova Nyasaye wacho niya, “E ndalogo, kakwanu osemedore mangʼeny e piny, ji ok nochak owuo kawacho ni, ‘Sandug Muma mar singruok mar Jehova Nyasaye.’ Ok enodonji e parogi bende ok ginipare; ok nodware, kata moro ok nolosi kendo.
17 Tanī laikā Jeruzāleme taps nosaukta: „Tā Kunga goda krēsls“, un pie viņas visi pagāni taps sapulcināti, tādēļ ka Tā Kunga vārds ir Jeruzālemē; un tie nestaigās vairs pēc savas niknās sirds domām.
E kindeno gibiro luongo Jerusalem ni Kom Loch mar Jehova Nyasaye, kendo ogendini duto nochokre ei Jerusalem mondo omi nying Jehova Nyasaye duongʼ. Ok ginichak gitim tim wich teko, bende ok ginibed gi chuny mar timo richo.
18 Tanīs dienās Jūda nams ies pie Israēla nama, un tie nāks kopā no ziemeļu zemes uz to zemi, ko es jūsu tēviem esmu devis par mantību.
E ndalogo od Juda biro riwore gi od Israel, kendo giduto ginibi ka gia e piny ma yo nyandwat nyaka e piny mane amiyo kwereu kaka girkeni.
19 Es gan sacīju: kā Es tevi stādīšu starp tiem bērniem un tev došu jauku zemi, visglītāko mantību starp tautu glītumiem! Un sacīju: „Mans Tēvs!“jūs Mani sauksiet un no Manis neatkāpsities.
“An awuon ne awacho niya, “‘Mano kaka dabed mamor ka akawou kaka yawuota kendo amiu piny mowinjore, girkeni maber mogik mar piny moro amora.’ Ne aparo ni unyalo luonga ni ‘Wuonwa,’ kendo ni ok unuwe luwa.
20 Patiesi, tā kā sieva savam draugam ir neuzticīga, tā jūs esat bijuši neuzticīgi pret Mani, jūs no Israēla nama, saka Tas Kungs.
To mana ka dhako ma ok ja-ratiro ne chwore, omiyo usebedo maonge gadieri kuoma, yaye od Israel,” Jehova Nyasaye ema owacho.
21 Balss taps dzirdēta uz kalniem, Israēla bērnu raudāšana un žēlošanās, ka tie pārgrozījuši savu ceļu un aizmirsuši To Kungu, savu Dievu.
Ywak iwinjo e kuonde motingʼore motimo ongoro, en kuyo gi secho mar jo-Israel, nikech gisejwangʼo yoregi, kendo wigi osewil gi Jehova Nyasaye ma Nyasachgi.
22 Atgriežaties, atkāpēji bērni, Es jūsu atkāpšanos dziedināšu. Redzi, mēs nākam pie Tevis, jo Tu, Kungs, esi mūsu Dievs.
“Dwoguru, un joma onge yie; abiro thiedhou kuom baro weyo yo.” “Ee, wabiro biro iri, nimar in Jehova Nyasaye ma Nyasachwa.
23 Patiesi, tas ir viltus ar tiem pakalniem un ar visiem tiem kalniem; patiesi, pie Tā Kunga, mūsu Dieva, ir Israēla pestīšana.
Adiera lamo nyiseche mopa ewi gode matindo, kod gode madongo en wuond; adier kuom Jehova Nyasaye, ma Nyasachwa, ema warruok mar Israel yudore.
24 Jo tas kauna darbs ir apēdis mūsu tēvu pūliņu no mūsu jaunības, viņu avis un viņu vēršus, viņu dēlus un viņu meitas.
Chakre tinwa nyiseche manono mag wichkuot osechamo olemb tije wuonewa, ma gin kweth mar jamni, kod kweth mag dhok, yawuotgi kod nyigi.
25 Mēs guļam savā kaunā, un mūsu negods mūs apklāj. Jo mēs esam grēkojuši pret To Kungu, savu Dievu, mēs un mūsu tēvi no savas jaunības līdz šai dienai, un neesam klausījuši uz Tā Kunga, sava Dieva, balsi.
We wanind piny e wichkuot marwa, kendo we timbewa maricho oumwa. Wasetimo richo ne Jehova Nyasaye ma Nyasachwa, wan kaachiel gi wuonewa; chakre ndalo mane wan rowere nyaka odiechiengni pod ok waluoro Jehova Nyasaye ma Nyasachwa.”
