Jeremijas 27
1 Jojaķima (Cedeķijas), Josijas dēla, Jūda ķēniņa valdīšanas iesākumā šis vārds no Tā Kunga notika uz Jeremiju:
Judah lengpa Josiah chapa, Zedekiah lengchan kipattil in, Pakaiya kon in Jeremiah henga thu ahunglhunge.
2 Tā saka Tas Kungs uz mani: taisi sev saites un jūgus un liec tos pie sava kakla,
Pakaiyin hitin aseiye, ‘Nangman namkol kisem inlang, apohna ding savun khao jong kisem inlang, anngong’a pon.
3 Un sūti tos pie Edoma ķēniņa, pie Moaba ķēniņa, pie Amona bērnu ķēniņa un pie Tirus ķēniņa un pie Sidonas ķēniņa ar tiem vēstnešiem, kas nākuši uz Jeruzālemi pie Jūda ķēniņa Cedeķijas;
Chutengle, nangman Jerusalem a Zedekiah lengpa kimupi dinga hungji leng palai ho khut a, hiche Pakai thusei hohi, Edom lengpa, Moah lengpa, Ammon lengpa, Tyre leh Sidon lengte kom’a thot in.
4 Un pavēli tiem sacīt uz saviem kungiem: tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs: tā jums saviem kungiem būs sacīt:
Hiche thuhi amaho chu penlang, amahon a lengte hou seipih uhen. Hatchungnung Pakaiyin hitin aseiye.
5 Es esmu radījis zemi un cilvēkus un lopus, kas virs zemes, ar Savu lielo spēku un ar Savu izstiepto elkoni, un Es to dodu tam, kas Manām acīm patiks.
Kathaneina jouse leh kaban thahat pan’a, keiman leiset leh asunga mihem jouse chuleh ganhing jouse abon’a kasem ahi. Hijeh’a chu keiman kicheng se hi, koi hijongle kanop nop kapeh jeng ahi.
6 Nu tad visas šās zemes Es dodu rokā Nebukadnecaram, Bābeles ķēniņam, Savam kalpam, un pat zvērus laukā Es dodu viņam kalpot.
Tua hi, keiman hiche gam pumpi hi, kasohpa Babylon lengpa Nebuchadnezzar khut a kapeh ding, chule gamlah’a gamsa ho jong, ama kin bol’a pang dinga kapeh ahitai.
7 Un visiem ļaudīm būs kalpot viņam un viņa dēlam un viņa dēla dēlam, tiekams laiks nāks arī viņa zemei, tad lielas tautas un lieli ķēniņi viņu sev kalpinās.
Hitia chu, namtin vaipin ama ajendiu, achapa jong chule atupa khang geiya jopng akin bol’a pang ding ahiuve. Chujoutengle namtin vaipi thahattah ho leh leng lentah hon, ama leh agamsung chu gal’a ajouva, achunguva vai ahomdiu ahi.
8 Un tos ļaudis un to valsti, kas viņam, Nebukadnecaram, Bābeles ķēniņam, nekalpos, un kas savu kaklu negribēs likt apakš Bābeles ķēniņa jūga, to tautu Es piemeklēšu ar zobenu un ar badu un ar mēri, saka Tas Kungs, tiekams Es tos būšu izdeldējis caur viņa roku.
Hijeh’a chu, nangho Babylon lengpa khut’a nakipehlut diu, ama kin bol’a napandiu ahi. Ijemtia koi nam ham khattouvin, Babylon lengpa soh’a panding da aumle, amaho chu talent kamatsah ding ahi. Keiman achung'uva gal kalhut khum ding, kel kalhah sah ding chule natna hise kalan sah ding ahi. Amaho chu Babylon lengpan asuhmang hel kahseuva, talen kamatsah ding ahiuve, tin Pakaiyin aseiye.
9 Jūs tad neklausiet saviem praviešiem un saviem zīlniekiem un saviem sapņotājiem un saviem vārdotājiem un saviem burvjiem, kas uz jums runā un saka: jūs nekalposiet Bābeles ķēniņam.
Hijeh chun themgao lhemho thusei tahsan hih un, chuleh mang Lethem ho, phunsan thenho leh doi themho thusei ngaidauvin. Ajeh chu amahon, Babylon lengpan nachunguva ima boltheiponte pou, atiuve.
10 Jo tie jums sludina melus, lai Es jūs tālu aizvedu no jūsu zemes, un lai Es jūs izdzenu, un lai jūs ejat bojā.
Amaho chu apumpiuva joule nal’a thusei ngen ahiuvin, amaho thusei jal a nangho nagamsung uva kon’a delmang’a naumlo teidiu ahi. Hitia chu, keiman nangho gamla tah’a kadel mang diu, chuche mun’a chu nathi dendiu ahi.
11 Bet tiem ļaudīm, kas savu kaklu pados Bābeles ķēniņa jūgam un viņam kalpos, tiem Es likšu palikt savā zemē, saka Tas Kungs, un tie to apkops un tur dzīvos.
Amavang, koi nam hijongle Babylon lengpan namkol noiya angong hindo jenga, kipelut ho vang chu, agamsung dalha louva umden diu, lou akiboluva, chengden diu ahiuve, tin Pakaiyin aseiye.
12 Un Es runāju pēc visiem šiem vārdiem uz ķēniņu Cedeķiju, Jūda ķēniņu, un sacīju: padodiet savus kaklus Bābeles ķēniņa jūgam un kalpojiet viņam un viņa ļaudīm, tad jūs dzīvosiet.
Chuin, keiman Judah lengpa Hezekiah henga chun, Pakai thusei hijat pihi, asei tobang bang in kaga sei kitin, hitin kati. “Nahin nadin, Babylon lengpa namkol noiya nangong do cheh uvin, chule ama leh amite kin bol in panguvin.
13 Kāpēc jūs gribat mirt, tu un tavi ļaudis, caur zobenu, caur badu un caur mēri, kā Tas Kungs runājis par tiem ļaudīm, kas Bābeles ķēniņam nekalpos?
Ibol’a nang nahin namite ahiuvin, Pakaiyin aphondohsa Babylon lengpa kinbol nomlou mite chunga chuding – chemjam gilkel, chule natna hise hoa chu thidinga kigo jeng nahiu hitam?
14 Tad neklausiet to praviešu vārdiem, kas uz jums runā un saka: jūs nekalposiet Bābeles ķēniņam, - jo tie jums sludina melus.
Themgao lhemho thusei tahsan hih un. Amahon Babylon lengpa kin boldauvin, aman ima nalothei pouvinte, atiu chu ngaidauvin. Amaho chu joule nal’a gaothu sei ngan ahiuve.
15 Jo Es tos neesmu sūtījis, saka Tas Kungs, un tie Manā Vārdā sludina melus, lai Es jūs izdzenu, un jūs ejat bojā, jūs un tie pravieši, kas jums sludina.
Pakaiyin hitin aseiye, “Keiman hiche themgao ho hi kasol khapoi. Amahon kamin in jouthu jeng agaovun, hijeh’achu keiman hiche gamsunga kon’a hi, nangho nabonuva kadelmang ding nahiuve. Nangho jong chule na themgao hou jong, na bonchauva nathigam soh diu ahi.
16 Es runāju arī uz tiem priesteriem un uz visiem šiem ļaudīm un sacīju: tā saka Tas Kungs: neklausiet savu praviešu vārdiem, kas jums sludina un saka: redzi, Tā Kunga nama trauki drīz taps pārvesti no Bābeles, jo tie jums sludina melus.
Chuin keiman thempu ho leh mipiho heng’a chun, Pakai thusei chu kahil in, hitin kaseiye. Na themgao houvin, Pakai houin sunga kon’a kipodoh gou ho, hung kinung pohlut loidinga aseiyu chu, ngaidauvin. Amahon jouthu jeng aseiyu ahibouve.
17 Neklausiet tiem, kalpojiet Bābeles ķēniņam, tad jūs dzīvosiet. Kāpēc tad šai pilsētai būs tapt postītai?
Athuseiyu khu ngaipih hih un. Babylon lengpa khutnoiya kipelut uvin, chutileh nahinjoh diu ahi. Ibol a hiche khopi hi kimoh suhset jeng ding ham?
18 Bet ja tie ir pravieši, un ja Tā Kunga vārds ir pie viņiem, tad lai tie jel To Kungu Cebaot pielūdz, ka tie trauki, kas Tā Kunga namā un Jūda ķēniņa namā un Jeruzālemē atlikuši, nenāk uz Bābeli.
Amaho chu themgao dihtah ahiuva, Pakaiya kon thupeh seiding nei ahiuleh, Hatchung nung Pakai henga taovu hen. Chule Pakai Houin sunga kidalha goulu ho, leng inpia gouho, chule Jerusalem a umden gou ho jouse, Babylon gam’a pohmanga aumlou nadia Hatchung nung Pakai heng a, taovuhen.
19 Jo tā saka Tas Kungs Cebaot par tiem pīlāriem un par to jūru un par tiem krēsliem un par tiem atlikušiem traukiem, kas šai pilsētā atlikuši,
Ajeh chu Hatchungnung Pakaiyin hitin aseiye, ‘Houin maiya inkhom ho, kisilna sum-eng kong lent ah, kangtalai ho, chuleh thil chom chom ho jouse,
20 Ko Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, nav paņēmis, kad viņš Jekaniju, Jojaķima dēlu, Jūda ķēniņu, no Jeruzālemes aizveda uz Bābeli līdz ar visiem Jūda un Jeruzālemes cienīgiem -
Babylon leng Nebuchadnezzar in, Judah lengpa Jehoiakim chapa Jehoiachin chuleh Judah leh Jerusalem a vaipo milen milal ho abonchauva Babylon gam’a sohchang’a ana kaimang pet’a, ana dalhah chengse
21 Jo tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs, par tiem rīkiem, kas atlikuši Tā Kunga namā un Jūda ķēniņa namā un Jeruzālemē:
Hatchungnung Pakai, Israel Pathen in, Houin sunga goulu kidalha ho leh Judah leng inpia kidalha ho, thua hitin aseiye.
22 Tie taps aizvesti uz Bābeli, un tur tie būs līdz tai dienai, kad Es tos piemeklēšu, saka Tas Kungs, jo Es tos atvedīšu atpakaļ uz šo vietu.
Hiche thilho jouse hi abon’a, Babylon gam’a kipolutsoh ding, keiman kagelkhoh kahsea chukom’a umjing ding; Chujouteng le keiman kahin nungpoh kit a, hiche mun’a hi kakoi ding ahibouve, ati.
