< Jeremijas 27 >
1 Jojaķima (Cedeķijas), Josijas dēla, Jūda ķēniņa valdīšanas iesākumā šis vārds no Tā Kunga notika uz Jeremiju:
Sedegaia (Yousaia egefe) da Yuda fi hina bagade ouligibi hou lai. Amalalu, Hina Gode da nama,
2 Tā saka Tas Kungs uz mani: taisi sev saites un jūgus un liec tos pie sava kakla,
na da bulamagau gadofo amola ifa bulufalegele, liligi lale, “youge” hamone, na galogoa amoga gasisalima: ne sia: i.
3 Un sūti tos pie Edoma ķēniņa, pie Moaba ķēniņa, pie Amona bērnu ķēniņa un pie Tirus ķēniņa un pie Sidonas ķēniņa ar tiem vēstnešiem, kas nākuši uz Jeruzālemi pie Jūda ķēniņa Cedeķijas;
Amalalu, Hina Gode da nama na da sia: amo Idome, Moua: be, A:mone, Daia amola Saidone amo ilia hina bagade ilima sia: adosima: ne sia: i. Amo fi dunu ilia sia: alofele iasu dunu ilia da hina bagade Sedegaia amo gousa: musa: , Yelusalemega misi esalu.
4 Un pavēli tiem sacīt uz saviem kungiem: tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs: tā jums saviem kungiem būs sacīt:
Hina Gode Bagadedafa, Isala: ili fi ilia Gode, da nama na da ilia hina bagade sia: agoane olelema: ne sia: i,
5 Es esmu radījis zemi un cilvēkus un lopus, kas virs zemes, ar Savu lielo spēku un ar Savu izstiepto elkoni, un Es to dodu tam, kas Manām acīm patiks.
“Dilia hina bagade huluane ilima amane olelema! Na gasa bagade amoga Na da osobo bagade amola dunu fi amola ohe fi huluane osobo bagadega esala, amo huluane hamoi. Amola Na da Na gasa amo Na hanaiga fawane, eno dunuma iaha.
6 Nu tad visas šās zemes Es dodu rokā Nebukadnecaram, Bābeles ķēniņam, Savam kalpam, un pat zvērus laukā Es dodu viņam kalpot.
Na da dilia soge huluane amo Na ilegei hawa: hamosu dunu Nebiuga: denesema imunu. Amola dunu huluane amola sigua ohe fi da ea hawa: hamosu hamomu.
7 Un visiem ļaudīm būs kalpot viņam un viņa dēlam un viņa dēla dēlam, tiekams laiks nāks arī viņa zemei, tad lielas tautas un lieli ķēniņi viņu sev kalpinās.
Fifi asi gala huluane da ea udigili hawa: hamosu hamomu. Egefe amola e amola da amo fifi asi gala ouligilalu, amasea eso Na ilegei da doaga: sea, ea fi amola da dafamu. Amasea, eno gasa bagade fi amola gasa bagade hina bagade, ilia da ea fi ouligimu.
8 Un tos ļaudis un to valsti, kas viņam, Nebukadnecaram, Bābeles ķēniņam, nekalpos, un kas savu kaklu negribēs likt apakš Bābeles ķēniņa jūga, to tautu Es piemeklēšu ar zobenu un ar badu un ar mēri, saka Tas Kungs, tiekams Es tos būšu izdeldējis caur viņa roku.
Be nowa fifi asi gala o hina bagade ea fi da ea ouligibi higale, hame nabasea, Na da amo fi gegesu amola ha: amola olo amoga se imunu. Amasea, Na da logo doasimuba: le, Nebiuga: denese da amo fi wadela: lesimu fawane.
9 Jūs tad neklausiet saviem praviešiem un saviem zīlniekiem un saviem sapņotājiem un saviem vārdotājiem un saviem burvjiem, kas uz jums runā un saka: jūs nekalposiet Bābeles ķēniņam.
Dilia balofede dunu o nowa da fa: no misunu hou dawa: , hi fawane sia: sa, (e da simasia ba: sa o bogoi a: silibu amoma sia: sa o wamuni dawa: su hou amo ganodini ba: sa amola ogogole sia: sa) amo huluane mae nabima. Ilia huluane da dilia Ba: bilone hina bagade ea sia: mae nabima: ne sia: sa.
10 Jo tie jums sludina melus, lai Es jūs tālu aizvedu no jūsu zemes, un lai Es jūs izdzenu, un lai jūs ejat bojā.
Ilia da dilima ogogosa. Ilia hamobeba: le, dilia da dilia soge yolesili, soge sedagaga mugululi asi dagoi ba: mu. Na da dili ga sefasimu, amola dilia da wadela: lesi dagoi ba: mu.
11 Bet tiem ļaudīm, kas savu kaklu pados Bābeles ķēniņa jūgam un viņam kalpos, tiem Es likšu palikt savā zemē, saka Tas Kungs, un tie to apkops un tur dzīvos.
Be nowa fi da Ba: bilone hina bagade ea sia: nabasea amola ea hawa: hamosea, Na da amo fi ilia sogedafaga esaloma: ne amola ha: i manu bugima: ne, logo doasimu. Na, Hina Gode, da sia: i dagoi.”
12 Un Es runāju pēc visiem šiem vārdiem uz ķēniņu Cedeķiju, Jūda ķēniņu, un sacīju: padodiet savus kaklus Bābeles ķēniņa jūgam un kalpojiet viņam un viņa ļaudīm, tad jūs dzīvosiet.
Na da Yuda hina bagade Sedegaia ema defele sia: i, amane, “Ba: bilone hina bagade ea sia: nabawane hamoma! Dilia da ea amola ea fi dunu ilia hawa: hamosu hamosea, dilia da esalumu.
13 Kāpēc jūs gribat mirt, tu un tavi ļaudis, caur zobenu, caur badu un caur mēri, kā Tas Kungs runājis par tiem ļaudīm, kas Bābeles ķēniņam nekalpos?
Abuliba: le di amola dia fi dunu da gegesuga o ha: ga o oloiga bogoma: bela: ? Hina Gode da sia: i dagoi. Nowa fi da Ba: bilone hina bagade ea sia: hame nabasea da agoaiwane bogogia: mu.
14 Tad neklausiet to praviešu vārdiem, kas uz jums runā un saka: jūs nekalposiet Bābeles ķēniņam, - jo tie jums sludina melus.
Balofede dunu da dima Ba: bilone hina bagade da mae hasalasima: ne gegema: ne sia: sa, amo mae nabima! Ilia da dilima ogogosa.
15 Jo Es tos neesmu sūtījis, saka Tas Kungs, un tie Manā Vārdā sludina melus, lai Es jūs izdzenu, un jūs ejat bojā, jūs un tie pravieši, kas jums sludina.
Hina Gode Hisu da amo dunu ilia da Ea Dioba: le ogogosa, amo hamedafa asunasi sia: i. Amaiba: le, E da dili gadili sefasili, dili amola ogogosu balofede dunu da gilisili, medole legei dagoi ba: mu.”
16 Es runāju arī uz tiem priesteriem un uz visiem šiem ļaudīm un sacīju: tā saka Tas Kungs: neklausiet savu praviešu vārdiem, kas jums sludina un saka: redzi, Tā Kunga nama trauki drīz taps pārvesti no Bābeles, jo tie jums sludina melus.
Amalalu, na da gobele salasu amola balofede dunu ilima Hina Gode Ea sia: i liligi olelei, amane, “Ogogosu balofede dunu da Debolo liligi ida: iwane da hedolo Ba: bilone sogeganini bu Yelusaleme amoga gaguli misi dagoi ba: mu. Be ilia sia: mae nabima!
17 Neklausiet tiem, kalpojiet Bābeles ķēniņam, tad jūs dzīvosiet. Kāpēc tad šai pilsētai būs tapt postītai?
Ba: bilone hina bagade ea sia: nabawane hamoma. Amasea, dilia da esalumu. Yelusaleme da abuliba: le wadela: lesi isu gegedole liligisu agoane ba: ma: bela: ?
18 Bet ja tie ir pravieši, un ja Tā Kunga vārds ir pie viņiem, tad lai tie jel To Kungu Cebaot pielūdz, ka tie trauki, kas Tā Kunga namā un Jūda ķēniņa namā un Jeruzālemē atlikuši, nenāk uz Bābeli.
Ilia da dafawane Na balofede dunu esala ganiaba, amola ilia da Na sia: lai dagoi ganiaba, ilia da Na, Hina Gode Bagadedafa, amoma Na da liligi ida: iwane gala Debolo diasu amola hina bagade diasu ganodini hame wamolai gala: loba, amo Ba: bilone dunu Ba: bilone sogega mae gaguli misa: ne logo hedofama: ne, Nama agoane adole ba: mu da defea.”
19 Jo tā saka Tas Kungs Cebaot par tiem pīlāriem un par to jūru un par tiem krēsliem un par tiem atlikušiem traukiem, kas šai pilsētā atlikuši,
20 Ko Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, nav paņēmis, kad viņš Jekaniju, Jojaķima dēlu, Jūda ķēniņu, no Jeruzālemes aizveda uz Bābeli līdz ar visiem Jūda un Jeruzālemes cienīgiem -
(Ba: bilone hina bagade Nebiuga: denese da Yuda hina bagade Yehoiagini (Yihoiagimi egefe) amola Yuda amola Yelusaleme ouligisu dunu amo Ba: bilone sogega afugili oule asiba: le, e da liligi bagohame gaguli asi. Be e da balase duni bugi amola balase ofodo bagade amola balase hosiga hiougi ‘gaguli fula ahoasu’ amola eno Debolo liligi ida: iwane gala, hame gaguli asi).
21 Jo tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs, par tiem rīkiem, kas atlikuši Tā Kunga namā un Jūda ķēniņa namā un Jeruzālemē:
“Na da Hina Gode Bagadedafa, Isala: ili fi ilia Gode! Na sia: nabima! Liligi ida: iwane gala Debolo diasu amola Yelusaleme hina bagade ea diasu ganodini diala,
22 Tie taps aizvesti uz Bābeli, un tur tie būs līdz tai dienai, kad Es tos piemeklēšu, saka Tas Kungs, jo Es tos atvedīšu atpakaļ uz šo vietu.
amo huluane Ba: bilone hina bagade da Ba: bilone sogega gaguli masunu. Amogawi, ilia da dialumu. Amalalu, Na da amo bu dawa: sea, Na da amo liligi bu Yelusalemega dialoma: ne bu gaguli misunu. Na, Hina Gode, da sia: i dagoi.”