Jeremijas 26
1 Jojaķima, Josijas dēla, Jūda ķēniņa, valdīšanas iesākumā šis vārds no Tā Kunga notika sacīdams:
In the beginning of the reign of Jehoiakim, the son of Josiah, king of Judah, came this word from Jehovah, saying: —
2 Tā saka Tas Kungs: stājies Tā Kunga nama pagalmā, un runā uz visām Jūda pilsētām, kas nāk pielūgt Tā Kunga namā, visus vārdus, ko Es tev esmu pavēlējis uz tiem runāt, neatrauj ne vārda.
Thus saith Jehovah: Stand in the court of the house of Jehovah, and speak to those who come from all the cities of Judah to worship in the house of Jehovah all the words which I have commanded thee to speak to them; abate not a word.
3 Varbūt tie klausīs un atgriezīsies ikviens no sava niknā ceļa, tad Man arī būs žēl tā ļaunuma, ko Es tiem domāju darīt viņu darbu ļaunuma dēļ.
If peradventure they will hearken and turn every one from his evil way, that I may repent me of the evil which I purpose to do to them because of their evil doings.
4 Saki tad uz tiem: tā saka Tas Kungs: ja jūs Man neklausīsiet un nestaigāsiet Manā bauslībā, ko Es jums esmu devis,
And thou shalt say to them, Thus saith Jehovah: If ye will not hearken to me, to walk in my law which I have set before you,
5 Ka jūs klausiet Manu kalpu, to praviešu, vārdiem, ko Es vienmēr pie jums sūtu vienā sūtīšanā, kam jūs taču neesat klausījuši,
to hearken to the words of my servants the prophets, whom I sent to you, rising early and sending, and ye have not hearkened,
6 Tad Es šo namu darīšu tā kā Šīlo, un šo pilsētu Es likšu par lāstu visām zemes tautām.
then will I make this house like Shiloh, and this city will I make a curse to all the nations of the earth.
7 Un priesteri un pravieši un visi ļaudis dzirdēja Jeremiju šos vārdus runājam Dieva namā.
And the priests and the prophets and all the people heard Jeremiah speaking these words in the house of Jehovah.
8 Kad Jeremija bija pabeidzis visu runāt, ko Tas Kungs bija pavēlējis runāt uz visiem ļaudīm, tad priesteri un pravieši un visi ļaudis viņu sagrāba un sacīja: tiešām, mirt tev jāmirst.
And when Jeremiah had made an end of speaking all that Jehovah had commanded him to speak to all the people, then the priests and the prophets and all the people seized him, and said, Thou shalt surely die!
9 Kā tu drīksti Tā Kunga Vārdā sludināt un sacīt: šis nams būs tā kā Šīlo, šī pilsēta būs postā bez iedzīvotāja! Un visi ļaudis sapulcējās pret Jeremiju Tā Kunga namā.
Why dost thou prophesy in the name of Jehovah, and say, This house shall be as Shiloh, and this city shall be made desolate without an inhabitant? And all the people were assembled together against Jeremiah in the house of Jehovah.
10 Kad nu Jūda lielkungi to dzirdēja, tad tie nogāja no ķēniņa nama uz Tā Kunga namu un apsēdās priekš Tā Kunga jauno vārtu durvīm.
When the princes of Judah heard these things, they went up from the king's house to the house of Jehovah, and sat in the entrance of the new gate of the house of Jehovah.
11 Tad tie priesteri un tie pravieši runāja uz tiem lielkungiem un uz visiem ļaudīm un sacīja: šis vīrs ir nāvi pelnījis, jo viņš pret šo pilsētu ir sludinājis, kā jūs savām ausīm dzirdējuši.
Then spake the priests and the prophets to the princes and to all the people, saying: This man is worthy to die; for he hath prophesied against this city, as ye have heard with your ears.
12 Bet Jeremija runāja uz visiem lielkungiem un uz visiem ļaudīm un sacīja: Tas Kungs mani sūtījis, sludināt pret šo namu un pret šo pilsētu visus vārdus, ko jūs esat dzirdējuši.
Then spake Jeremiah to all the princes and to all the people, saying: Jehovah hath sent me to prophesy against this house, and against this city, all the words which ye have heard.
13 Nu tad, griežaties uz labiem ceļiem un pie labiem darbiem, un paklausiet Tā Kunga, sava Dieva, balsij, tad Tam Kungam būs žēl tā ļaunuma, ko Viņš pret jums runājis.
But now amend ye your ways and your doings, and obey the voice of Jehovah, your God, and Jehovah will repent of the evil which he hath pronounced against you.
14 Bet es, redzi, es esmu jūsu rokās, dariet man, kā jūsu acīs labi un pareizi!
And as for me, behold, I am in your hands; do to me as it seemeth good and right in your eyes.
15 Bet tomēr ziniet, kad jūs mani nokausiet, tad jūs nenoziedzīgas asinis krāsiet uz sevi un uz šo pilsētu un uz viņas iedzīvotājiem, jo Tas Kungs mani patiesi pie jums sūtījis, visus šos vārdus runāt jūsu ausīs.
But know ye for certain that, if ye put me to death, ye shall surely bring innocent blood upon yourselves, and upon this city, and its inhabitants; for of a truth Jehovah hath sent me to you to speak all these words in your ears.
16 Tad tie lielkungi un visi ļaudis sacīja uz tiem priesteriem un uz tiem praviešiem: pie šā vīra nav nāves vainas, jo viņš uz mums runājis Tā Kunga, mūsu Dieva, vārdā.
Then said the princes and all the people to the priests and the prophets: This man is not worthy to die, for he hath spoken to us in the name of Jehovah, our God.
17 Arī citi vīri no zemes vecajiem cēlās un runāja uz visu ļaužu draudzi un sacīja:
Certain elders of the land also rose up, and spoke to all the assembly of the people, saying:
18 Miha no Marezas ir sludinājis Hizkijas, Jūda ķēniņa dienās, un uz visiem Jūda ļaudīm runājis un sacījis: tā saka Tas Kungs Cebaot: Ciāna taps arta kā tīrums, un Jeruzāleme būs par akmeņu kopu, un šā nama kalns taps par meža kalnu.
Micah, the Morasthite, prophesied in the days of Hezekiah, king of Judah, and spake to all the people of Judah, saying, Thus saith Jehovah of hosts: Zion shall be ploughed like a field, and Jerusalem shall become heaps of stones, and the mountain of the house [[of Jehovah]] as the heights of a forest.
19 Vai Hizkija, Jūda ķēniņš, un visa Jūda cilts viņu nokāvuši? Vai viņš nebijās To Kungu un nepielūdza Tā Kunga priekšā. Tad Tam Kungam bija žēl tā ļaunuma, ko Viņš pret tiem bija runājis. Un vai mēs lai darām lielu ļaunumu pret savām dvēselēm?
Did Hezekiah, king of Judah, and all Judah, put him to death? Did he not fear Jehovah, and beseech Jehovah, so that Jehovah repented of the evil which he had pronounced against them? Shall we then bring so great an evil upon ourselves?
20 Un atkal viens vīrs bija sludinājis Tā Kunga Vārdā, Ūrija, Šemajas dēls, no KiriatIearimas, un tas sludināja pret šo pilsētu un šo zemi ar tādiem pat vārdiem kā Jeremija.
There was also another man that prophesied in the name of Jehovah, Urijah, the son of Shemaiah of Kirjath-jearim, who prophesied against this city and this land, according to all the words of Jeremiah;
21 Kad nu ķēniņš Jojaķims un visi viņa varenie un visi lielkungi viņa vārdus dzirdēja, tad ķēniņš viņu meklēja nokaut. Bet Ūrija to dzirdējis bijās un bēga un nāca uz Ēģiptes zemi.
and when Jehoiakim the king, and all his mighty men, and all the princes, heard his words, the king sought to put him to death. But when Urijah heard it, he was afraid, and fled and went into Egypt.
22 Bet ķēniņš Jojaķims sūtīja vīrus uz Ēģiptes zemi, Elnatanu, Akbora dēlu, un citus vīrus uz Ēģipti.
But Jehoiakim the king sent men into Egypt, Elnathan the son of Achbor, and certain men with him into Egypt,
23 Tie izveda Ūriju no Ēģiptes un atveda pie ķēniņa Jojaķima, un tas viņu nokāva ar zobenu, un meta viņa miesas zemu ļaužu kapos.
and they brought Urijah out of Egypt, and carried him to King Jehoiakim, who slew him with the sword, and cast his dead body into the graves of the common people.
24 Bet Aīkama, Safana dēla, roka bija ar Jeremiju, ka viņš tiem ļaudīm netapa rokā dots, viņu nokaut.
Nevertheless, the hand of Ahikam, the son of Shaphan, was with Jeremiah, that he should not be delivered into the hand of the people, to be put to death.
