Jeremijas 26
1 Jojaķima, Josijas dēla, Jūda ķēniņa, valdīšanas iesākumā šis vārds no Tā Kunga notika sacīdams:
Judah manghai Josiah capa Jehoiakim a manghai cuek vaengah he ol he BOEIPA taeng lamloh thui hamla ha pawk.
2 Tā saka Tas Kungs: stājies Tā Kunga nama pagalmā, un runā uz visām Jūda pilsētām, kas nāk pielūgt Tā Kunga namā, visus vārdus, ko Es tev esmu pavēlējis uz tiem runāt, neatrauj ne vārda.
BOEIPA loh, “BOEIPA im kah vongup ah pai lamtah BOEIPA im ah bawk hamla aka pawk Judah khopuei boeih te thui pah. Amih taengah thui ham nang kang uen ol boeih tah ol te yuek boeh.
3 Varbūt tie klausīs un atgriezīsies ikviens no sava niknā ceļa, tad Man arī būs žēl tā ļaunuma, ko Es tiem domāju darīt viņu darbu ļaunuma dēļ.
A hnatun uh tih hlang loh a boethae longpuei lamloh mael uh khaming. Te daengah ni a khoboe thaenah hmai ah boethae neh amih saii ham ka moeh te ko ka hlawt eh.
4 Saki tad uz tiem: tā saka Tas Kungs: ja jūs Man neklausīsiet un nestaigāsiet Manā bauslībā, ko Es jums esmu devis,
BOEIPA loh a thui he amih taengah thui pah. Nangmih mikhmuh ah kang khueh ka olkhueng dongah pongpa ham kai ol he na hnatun pawt atah,
5 Ka jūs klausiet Manu kalpu, to praviešu, vārdiem, ko Es vienmēr pie jums sūtu vienā sūtīšanā, kam jūs taču neesat klausījuši,
Ka sal rhoek kah ol te hnatun sak ham kai loh nangmih taengah tonghma te kan tueih. Ka thoh neh kan tueih akhaw na yaak uh moenih.
6 Tad Es šo namu darīšu tā kā Šīlo, un šo pilsētu Es likšu par lāstu visām zemes tautām.
Te dongah he im he Shiloh bangla ka khueh vetih he khopuei rhoe he diklai namtom boeih taengah rhunkhuennah la ka khueh ni,” a ti.
7 Un priesteri un pravieši un visi ļaudis dzirdēja Jeremiju šos vārdus runājam Dieva namā.
Jeremiah loh BOEIPA im ah he ol a thui te khosoih rhoek, tonghma rhoek neh pilnam pum loh a yaak.
8 Kad Jeremija bija pabeidzis visu runāt, ko Tas Kungs bija pavēlējis runāt uz visiem ļaudīm, tad priesteri un pravieši un visi ļaudis viņu sagrāba un sacīja: tiešām, mirt tev jāmirst.
Pilnam boeih taengah thui ham BOEIPA loh a uen boeih thui ham khaw Jeremiah loh a bawt sak ham a om coeng. Te vaengah anih te khosoih rhoek, tonghma rhoek neh pilnam boeih loh a tuuk uh tih, “Duek khaw duek laeh.
9 Kā tu drīksti Tā Kunga Vārdā sludināt un sacīt: šis nams būs tā kā Šīlo, šī pilsēta būs postā bez iedzīvotāja! Un visi ļaudis sapulcējās pret Jeremiju Tā Kunga namā.
Balae tih BOEIPA ming neh na tonghma vaengah, “He im he Shiloh bangla om ni, he khopuei khaw khosa a om pawt la a khah ni, ' na ti,” a ti nauh. Te vaengah pilnam boeih loh Jeremiah te BOEIPA im ah a tingtun thiluh.
10 Kad nu Jūda lielkungi to dzirdēja, tad tie nogāja no ķēniņa nama uz Tā Kunga namu un apsēdās priekš Tā Kunga jauno vārtu durvīm.
Te olka te Judah mangpa rhoek loh a yaak uh tih BOEIPA im kah manghai im lamloh cet uh. Te phoeiah BOEIPA vongka thai thohka ah ngol uh.
11 Tad tie priesteri un tie pravieši runāja uz tiem lielkungiem un uz visiem ļaudīm un sacīja: šis vīrs ir nāvi pelnījis, jo viņš pret šo pilsētu ir sludinājis, kā jūs savām ausīm dzirdējuši.
Te phoeiah khosoih rhoek neh tonghma rhoek loh mangpa rhoek neh pilnam boeih taengah a thui uh tih, “Na hna neh na yaak uh bangla he khopuei a tonghma thil dongah he hlang ham laitloeknah tah dueknah ni aka om coeng,” a ti uh.
12 Bet Jeremija runāja uz visiem lielkungiem un uz visiem ļaudīm un sacīja: Tas Kungs mani sūtījis, sludināt pret šo namu un pret šo pilsētu visus vārdus, ko jūs esat dzirdējuši.
Tedae Jeremiah loh mangpa boeih taeng neh pilnam boeih taengah a thui pah tih, “He im neh he khopuei he tonghma thil ham ni BOEIPA loh kai tueih. Tekah ol cungkuem te na yaak uh coeng.
13 Nu tad, griežaties uz labiem ceļiem un pie labiem darbiem, un paklausiet Tā Kunga, sava Dieva, balsij, tad Tam Kungam būs žēl tā ļaunuma, ko Viņš pret jums runājis.
Na longpuei neh na khoboe te tlaih uh laeh lamtah BOEIPA na Pathen ol te hnatun uh. Te daengah ni nangmih taengah a thui bangla yoethae kawng te BOEIPA loh ko a hlawt eh.
14 Bet es, redzi, es esmu jūsu rokās, dariet man, kā jūsu acīs labi un pareizi!
Kai aih he, nangmih kut dongkah kai aih he. Then na ti bangla, nangmih mik ah thuem na ti bangla kai taengah saii uh.
15 Bet tomēr ziniet, kad jūs mani nokausiet, tad jūs nenoziedzīgas asinis krāsiet uz sevi un uz šo pilsētu un uz viņas iedzīvotājiem, jo Tas Kungs mani patiesi pie jums sūtījis, visus šos vārdus runāt jūsu ausīs.
Tedae na ming khaw na ming uh coeng. Kai he nan duek sak uh cakhaw ommongsitoe thii te namamih long ni namamih so neh he khopuei so neh a khuikah khosa rhoek soah na khueh uh eh. He ol cungkuem he nangmih hna dongah thui ham ni BOEIPA loh kai he nangmih taengah oltak la n'tueih,” a ti nah.
16 Tad tie lielkungi un visi ļaudis sacīja uz tiem priesteriem un uz tiem praviešiem: pie šā vīra nav nāves vainas, jo viņš uz mums runājis Tā Kunga, mūsu Dieva, vārdā.
Te vaengah mangpa rhoek neh pilnam boeih loh khosoih rhoek taeng neh tonghma taengah, “Dueknah neh laitloeknah tah he kah hlang ham moenih, mamih kah Pathen BOEIPA ming neh mamih ham ni a thui,” a ti uh.
17 Arī citi vīri no zemes vecajiem cēlās un runāja uz visu ļaužu draudzi un sacīja:
Khohmuen patong rhoek khui lamkah hlang rhoek te thoo uh tih pilnam hlangping boeih te a voek uh.
18 Miha no Marezas ir sludinājis Hizkijas, Jūda ķēniņa dienās, un uz visiem Jūda ļaudīm runājis un sacījis: tā saka Tas Kungs Cebaot: Ciāna taps arta kā tīrums, un Jeruzāleme būs par akmeņu kopu, un šā nama kalns taps par meža kalnu.
“Maikah, Judah manghai Hezekiah tue vaengah tonghma la aka om Morasthite Maikah loh, Judah pilnam boeih taengah a thui pah tih, 'Caempuei BOEIPA loh he ni a thui, Zion te lohma bangla a yoe ni. Jerusalem te lairhok la poeh vetih a im tlang te hmuensang duup la poeh ni,’ a ti.
19 Vai Hizkija, Jūda ķēniņš, un visa Jūda cilts viņu nokāvuši? Vai viņš nebijās To Kungu un nepielūdza Tā Kunga priekšā. Tad Tam Kungam bija žēl tā ļaunuma, ko Viņš pret tiem bija runājis. Un vai mēs lai darām lielu ļaunumu pret savām dvēselēm?
Anih te Judah manghai Hezekiah neh Judah pum loh na duek rhoe na duek sak uh nama? BOEIPA te a rhih moenih a? BOEIPA maelhmai te a sak pah daengah ni amih taengah a thui yoethae kawng te BOEIPA loh ko a hlawt. Tedae boethae he mamih loh mamih kah hinglu soah ni muep n'saii uh coeng.
20 Un atkal viens vīrs bija sludinājis Tā Kunga Vārdā, Ūrija, Šemajas dēls, no KiriatIearimas, un tas sludināja pret šo pilsētu un šo zemi ar tādiem pat vārdiem kā Jeremija.
Hlang he Kiriathjearim lamloh Shemaiah capa Uriah khaw BOEIPA ming neh tonghma la om van. Te vaengah he khopuei neh he khohmuen taengah khaw Jeremiah ol bang boeih lam ni a tonghma thil coeng,” a ti nah.
21 Kad nu ķēniņš Jojaķims un visi viņa varenie un visi lielkungi viņa vārdus dzirdēja, tad ķēniņš viņu meklēja nokaut. Bet Ūrija to dzirdējis bijās un bēga un nāca uz Ēģiptes zemi.
Manghai Jehoiakim neh a hlangrhalh boeih long khaw, mangpa boeih long khaw anih ol te a yaak. Te dongah anih te duek sak ham manghai loh a tlap. Tedae Uriah loh a yaak vaengah a rhih. Te dongah yong tih Egypt la pawk.
22 Bet ķēniņš Jojaķims sūtīja vīrus uz Ēģiptes zemi, Elnatanu, Akbora dēlu, un citus vīrus uz Ēģipti.
Tedae manghai Jehoiakim loh Egypt hlang Akbor capa Elnathan neh amah taengkah hlang rhoek te Egypt la a thueih.
23 Tie izveda Ūriju no Ēģiptes un atveda pie ķēniņa Jojaķima, un tas viņu nokāva ar zobenu, un meta viņa miesas zemu ļaužu kapos.
Te dongah Uriah te Egypt lamloh a khuen uh tih Jehoiakim manghai taengla a thak uh. Te phoeiah anih te cunghang neh a ngawn tih a rhok te pilnam koca kah phuel ah a voeih.
24 Bet Aīkama, Safana dēla, roka bija ar Jeremiju, ka viņš tiem ļaudīm netapa rokā dots, viņu nokaut.
Tedae Shaphan capa Ahikam kut he Jeremiah taengah om dae, anih duek sak ham pilnam kut dongah pae pawh.
