Jeremijas 24
1 Tas Kungs man rādīja un redzi, tur bija nolikti divi vīģu kurvji Tā Kunga nama priekšā, kad Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, bija aizvedis Jekoniju, Jojaķima dēlu, Jūda ķēniņu līdz ar Jūda lielkungiem, un amatniekus un kalējus, un tos bija novedis no Jeruzālemes uz Bābeli.
Babylon manghai Nebukhanezar loh Judah manghai Jehoiakim capa Jekoniah neh Judah mangpa rhoek te a poelyoe tih Jerusalem lamkah kutthai neh thidae te Babylon la a khuen phoeiah BOEIPA bawkim hmai kah voh rhoi dongah thaibu thaih a khueh te BOEIPA loh kai tarha n'tueng.
2 Vienā kurvī bija ļoti labas vīģes, kā agrejās vīģes, bet otrā kurvī bija ļoti nelāga vīģes, ko nevarēja ēst aiz viņu nelāguma.
Voh khat dongkah thaibu thaih tah thaibu thaihloe bangla bahoeng then. Voh pakhat dongkah thaibu thaih tah a thaenah khui lamloh caak pawt ham hil bahoeng thae.
3 Un Tas Kungs sacīja uz mani: ko tu redzi, Jeremija? Un es sacīju: vīģes. Tās labās vīģes ir ļoti labas un tās nelāga vīģes ir ļoti nelabas, ka nevar ēst aiz nelāguma.
Te vaengah BOEIPA loh kai taengah, “Jeremiah balae na hmuh,” a ti. Te dongah, “Thaibu thaibu rhoe mah aka then tah bahoeng then tih aka thae tah a thae uet ah a thaenah lamloh caak la lo pawh,” ka ti tah.
4 Tad Tā Kunga vārds uz mani notika sacīdams:
Te vaengah BOEIPA ol tah kai taengah ha pawk tih,
5 Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: tā kā šās vīģes labas, tā Es atzīšu par labiem tos, kas no Jūda aizvesti, ko no šās vietas esmu aizsūtījis uz Kaldeju zemi.
“He tah Israel Pathen BOEIPA long ni a thui. He kah thaibu then bangla Judah hlangsol te ka hmat van. Te khaw he hmuen lamloh Khalden khohmuen ah a then lam ni ka tueih.
6 Un Es Savu aci uz tiem metīšu par labu, un tos atvedīšu atpakaļ uz šo zemi, un tos uztaisīšu un nenolauzīšu, Es tos dēstīšu un neizraušu.
Ka mik he amih soah a then la ka khueh vetih amih te he khohmuen la ka mael sak ni. Amih te ka thoh vetih ka koengloeng mahpawh. Amih te ka phung vetih ka phuk mahpawh.
7 Un Es tiem došu sirdi, Mani atzīt, ka Es esmu Tas Kungs, un tie Man būs par ļaudīm, un Es tiem būšu par Dievu; jo tie pie Manis atgriezīsies no visas savas sirds.
Kai kamah he BOEIPA ni tila ming sak ham lungbuei te amih taengah ka paek ni. Te vaengah kamah kah pilnam la om uh vetih kai khaw amih kah Pathen la ka om van ni. A lungbuei boeih neh kai taengla ha mael uh mak atah,” a ti.
8 Bet kādas tās nelāga vīģes ir, ko nevar ēst aiz nelāguma, tā saka Tas Kungs, par tādiem Es darīšu Cedeķiju, Jūda ķēniņu, un viņa lielkungus un Jeruzālemes atlikušos, kas atlikuši šai zemē un kas dzīvo Ēģiptes zemē.
Tedae thaibu aka thae bangla a thaenah lamloh a caak thai pawt te BOEIPA loh, “Judah manghai Zedekiah neh a mangpa rhoek taengah khaw, he khohmuen ah aka sueng Jerusalem kah a meet rhoek taengah khaw, Egypt kho kah khosa rhoek taengah khaw ka khueh van ni.
9 Un Es tos nodošu uz vārdzināšanu, uz nelaimi visās pasaules valstīs, uz nievāšanu un uz lamāšanu, uz mēdīšanu un lādēšanu visās vietās, kurp tos būšu aizdzinis.
Amih te tonganah neh ngaihuetnah la, yoethaenah la ka khueh vetih diklai ram tom taengah kokhahnah la, thuidoeknah la thuinuetnah la, rhunkhuennah la ka khueh vetih amih te hmuen takuem ah te ka heh ni.
10 Un Es tiem sūtīšu zobenu, badu un mēri, tiekams tie būs izdeldēti no tās zemes, ko Es tiem un viņu tēviem esmu devis.
Amamih taeng neh a napa rhoek taengah ka paek khohmuen dong lamloh a cing uh duela amih taengah cunghang, khokha neh duektahaw te ka tueih pah ni.
