Jeremijas 21
1 Šis ir tas vārds, kas notika uz Jeremiju no Tā Kunga, kad ķēniņš Cedeķija pie viņa sūtīja Pašhuru, Malhijas dēlu, un priesteri Cefaniju, Maāsejas dēlu, un sacīja:
Padixaⱨ Zǝdǝkiya Malkiyaning oƣli Paxhurni ⱨǝm Maaseyaⱨning oƣli, kaⱨin Zǝfaniyani ǝwǝtkǝndǝ, Yǝrǝmiyaƣa Pǝrwǝrdigardin tɵwǝndiki munu bir sɵz kǝldi: —
2 Vaicā jel To Kungu par mums; jo Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, pret mums karo. Varbūt ka Tas Kungs ar mums darīs pēc saviem brīnumiem, ka šis no mums atstātos.
([Ular]: «Biz üqün Pǝrwǝrdigardin yardǝm soriƣin; qünki Babil padixaⱨi Neboⱪadnǝsar bizgǝ ⱨujum ⱪilidu; Pǝrwǝrdigar Ɵzining [ɵtkǝnki] karamǝt ⱪilƣan ixliri boyiqǝ, bizgimu ohxax muamilǝ ⱪilip, uni yenimizdin yandurarmikin?» — [dǝp soridi].
3 Tad Jeremija uz tiem sacīja: sakāt tā Cedeķijam:
Yǝrǝmiya ularƣa: — Zǝdǝkiyaƣa mundaⱪ dǝnglar, — dedi)
4 Tā saka Tas Kungs Israēla Dievs: redzi, Es griezīšu atpakaļ tos kara ieročus, kas ir jūsu rokās, ar ko jūs karojat pret Bābeles ķēniņu un pret Kaldejiem, kas pret jums ārpus mūriem apmetušies, un tos sapulcināšu šīs pilsētas vidū.
— Israilning Hudasi Pǝrwǝrdigar mundaⱪ dǝydu: — Mana, Mǝn ⱪolliringlar tutⱪan, silǝrni ⱪorxiwalƣan Babil padixaⱨi ⱨǝm kaldiylǝrgǝ sepil sirtida jǝng ⱪilixⱪa ixlitidiƣan, jǝng ⱪoralliringlarni ⱪayriwetimǝn wǝ bularni bu xǝⱨǝrning otturisida yiƣiwalimǝn;
5 Un Es pats pret jums karošu ar izstieptu roku un ar stipru elkoni un ar bardzību un ar karstumu un lielām dusmām.
Mǝn Ɵzümmu sozulƣan ⱪolum wǝ küqlük bilikim bilǝn, ƣǝzipim bilǝn, ⱪǝⱨrim bilǝn wǝ ⱨǝssilǝngǝn aqqiⱪim bilǝn silǝrgǝ jǝng ⱪilimǝn!
6 Un Es kaušu šās pilsētas iedzīvotājus, gan cilvēkus, gan lopus; caur lielu mēri tiem būs mirt.
Mǝn bu xǝⱨǝrdǝ turuwatⱪanlarni, insan bolsun, ⱨaywan bolsun urimǝn; ular dǝⱨxǝtlik bir waba bilǝn ɵlidu.
7 Un pēc tam, saka Tas Kungs, Es nodošu Cedeķiju, Jūda ķēniņu, un viņa kalpus un tos ļaudis, kas šai pilsētā atlikuši no mēra, no zobena un no bada, Nebukadnecara, Bābeles ķēniņa, rokā un viņu ienaidnieku rokā un to rokā, kas viņu dzīvību meklē. Un viņš tos sitīs ar zobena asmeni, viņš tos nesaudzēs, netaupīs, nežēlos.
Andin keyin, — dǝydu Pǝrwǝrdigar, — Yǝⱨuda padixaⱨi Zǝdǝkiyani, hizmǝtkarlirini, hǝlⱪni, yǝni bu xǝⱨǝrdǝ wabadin, ⱪiliqtin wǝ ⱪǝⱨǝtqiliktin ⱪelip ⱪalƣanlar bolsa, Mǝn ularni Babil padixaⱨi Neboⱪadnǝsarning ⱪoliƣa, ularning düxmǝnlirining ⱪoliƣa wǝ jenini izdigüqilǝrning ⱪoliƣa tapxurimǝn; Neboⱪadnǝsar ularni ⱪiliq tiƣi bilǝn uridu; u nǝ ularni ayimaydu, nǝ ularƣa iqini ⱨeq aƣritmaydu, nǝ rǝⱨim ⱪilmaydu.
8 Un uz šiem ļaudīm tev būs sacīt: tā saka Tas Kungs: redzi, Es jums lieku priekšā dzīvības ceļu un nāves ceļu.
Lekin sǝn bu hǝlⱪⱪǝ mundaⱪ deyixing kerǝk: «Pǝrwǝrdigar mundaⱪ dǝydu: — Mana, Mǝn aldinglarda ⱨayat yoli wǝ mamat yolini salimǝn;
9 Kas šai pilsētā paliek, tie mirs caur zobenu, caur badu un caur mēri. Bet kas iziet un dodas pie tiem Kaldejiem, kas pret jums ir apmetušies, tas dzīvos un mantos savu dvēseli.
kim bu xǝⱨǝrdǝ ⱪalmaⱪqi bolsa, ⱪiliq, ⱪǝⱨǝtqilik wǝ waba bilǝn ɵlidu; lekin kim xǝⱨǝrdin qiⱪip, silǝrni ⱪorxiwalƣan kaldiylǝrgǝ tǝslim bolsa, u ⱨayat ⱪalidu; uning jeni ɵzigǝ alƣan oljidǝk bolidu.
10 Jo Es Savu vaigu esmu griezis pret šo pilsētu par ļaunu un ne par labu, saka Tas Kungs; tā Bābeles ķēniņam taps rokā dota un viņš to sadedzinās ar uguni.
Qünki Mǝn bu xǝⱨǝrgǝ yahxiliⱪ üqün ǝmǝs, bǝlki yamanliⱪ ⱪilix üqün yüzümni ⱪaratⱪuzdum, — dǝydu Pǝrwǝrdigar; u Babil padixaⱨining ⱪoliƣa tapxurulidu, u uni ot selip kɵydüriwetidu.
11 Un par Jūda ķēniņa namu klausiet Tā Kunga vārdu:
Wǝ Yǝⱨuda padixaⱨining jǝmǝti toƣruluⱪ Pǝrwǝrdigarning sɵzini anglanglar: —
12 Ak Dāvida nams, tā saka Tas Kungs, nesiet ik rītu tiesu un izglābiet aplaupīto no spaidītāja rokas, ka Mana dusmība neizšaujās kā uguns un nedeg, ka neviens nevar dzēst, jūsu darbu ļaunuma dēļ.
I Dawutning jǝmǝti, Pǝrwǝrdigar mundaⱪ dǝydu: — ⱨǝr ǝtigǝndǝ adalǝt bilǝn ⱨɵküm qiⱪiringlar, bulanƣan kixini ǝzgüqining ⱪolidin ⱪutⱪuzunglar; bolmisa, ⱪilƣanliringlarning rǝzilliki tüpǝylidin, ⱪǝⱨrim partlap, ottǝk ⱨǝmmini kɵydüridu; uni ɵqürǝlǝydiƣan ⱨeqkim bolmaydu;
13 Redzi, Es celšos pret tevi, kas dzīvo ielejā, tu klajuma klints, saka Tas Kungs, pret jums, kas teiciet: kas mums varētu uzbrukt vai nākt mūsu māju vietās?
Mana, Mǝn sanga ⱪarxidurmǝn, i jilƣa üstidǝ, tüzlǝngliktiki ⱪiyada olturƣuqi, yǝni «Kim üstimizgǝ qüxüp ⱨujum ⱪilalisun, kim ɵylirimizgǝ besip kirǝlisun?!» degüqi, — dǝydu Pǝrwǝrdigar.
14 Es jūs piemeklēšu pēc jūsu darbu augļiem, saka Tas Kungs, un Es iededzināšu viņas mežā uguni, tas aprīs visu viņas apkārtni.
Mǝn silǝrning ⱪilmixinglarning mewisi boyiqǝ silǝrgǝ yeⱪinlixip jazalaymǝn, — dǝydu Pǝrwǝrdigar; wǝ Mǝn uning ormanliⱪida bir ot yaⱪimǝn, u bolsa uning ǝtrapidiki ⱨǝmmini kɵydürüp tügitidu.
