Jeremijas 21
1 Šis ir tas vārds, kas notika uz Jeremiju no Tā Kunga, kad ķēniņš Cedeķija pie viņa sūtīja Pašhuru, Malhijas dēlu, un priesteri Cefaniju, Maāsejas dēlu, un sacīja:
Hagi Ra Anumzamo'ma Jeremaiama ama nanekema asami'neana, kini ne' Zedekaia'a, Markija nemofo Pasurine Ma'aseia nemofo pristi ne' Zefaniakiznima huznantegeke Jeremaia'ene keaga ome hunaku vuteke amanage ome hu'na'e.
2 Vaicā jel To Kungu par mums; jo Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, pret mums karo. Varbūt ka Tas Kungs ar mums darīs pēc saviem brīnumiem, ka šis no mums atstātos.
Muse hugantonanki tagri tagi erinka Ra Anumzamofona antahigegeno taza hino. Na'ankure Babiloni Kini ne' Nebukatnesa'a ha' eme hurantenaku nehie. Ko'ma hu'nea zana huno Ra Anumzamo'a asunkura huranteno hankave kaguva zama eri fore'ma hanigeno'a, Nebukatnesa'a sondia vahe zaga'a zamavareno ete rukrahe huno vugahifi antahigenka ko.
3 Tad Jeremija uz tiem sacīja: sakāt tā Cedeķijam:
Hianagi Jeremaia'a amanage huno ana netrena zanasami'ne. Zedekaiana amanage huta ome asami'o.
4 Tā saka Tas Kungs Israēla Dievs: redzi, Es griezīšu atpakaļ tos kara ieročus, kas ir jūsu rokās, ar ko jūs karojat pret Bābeles ķēniņu un pret Kaldejiem, kas pret jums ārpus mūriem apmetušies, un tos sapulcināšu šīs pilsētas vidū.
Ra Anumzana Israeli vahe Anumzamo'a amanage huno hie, Babiloni kini ne'ene sondia vahe'amozanema kuma keginamofo fegi'ama eme kafoma ante'za mani kagi'nesaza vahe'enema ha'ma hunaku'ma tamazampima eritama vanaza ha' zantamina erineta ete rukrahe huta rankumapi efregahaze. Anama hanage'na Nagra ana ha' vahera zamatresanuge'za rankumapina efregahaze.
5 Un Es pats pret jums karošu ar izstieptu roku un ar stipru elkoni un ar bardzību un ar karstumu un lielām dusmām.
Nagra hankavenentake nazana rusute'na Nagrani'a hara huramantegahue. E'inama hanuana Nagra tusi narimpa aheramante noanki'na tamazeri havizantfa hugahue.
6 Un Es kaušu šās pilsētas iedzīvotājus, gan cilvēkus, gan lopus; caur lielu mēri tiem būs mirt.
Ana nehu'na ama rankumapima nemaniza vahete'ene, zagagafa re'enena kefo kri atresugeno eno eme zamahe frigahie.
7 Un pēc tam, saka Tas Kungs, Es nodošu Cedeķiju, Jūda ķēniņu, un viņa kalpus un tos ļaudis, kas šai pilsētā atlikuši no mēra, no zobena un no bada, Nebukadnecara, Bābeles ķēniņa, rokā un viņu ienaidnieku rokā un to rokā, kas viņu dzīvību meklē. Un viņš tos sitīs ar zobena asmeni, viņš tos nesaudzēs, netaupīs, nežēlos.
Hagi Ra Anumzamo'a huno, anazama fore'ma hutesige'na anantera, Juda kini ne' Zedekaiane, eri'za vahe'ane krimo'ma zamahe ofrisia vahe'ene, hapinti'ene zamagaku'enema hu'za ofrisaza vahe'enena, zamavare'na Babiloni kini ne' Nebukatnesa azampine sondia vahe'amo'zama tamahenaku'ma nehaza vahe zamazampi tamavre antesugeno, tamazoa onkiza zmasunkura huoramante'za bainati kazinteti tamahe frigahaze.
8 Un uz šiem ļaudīm tev būs sacīt: tā saka Tas Kungs: redzi, Es jums lieku priekšā dzīvības ceļu un nāves ceļu.
Hagi Ra Anumzamo'a mago'ene amanage hie hunka vahera zamasamio hu'ne. Keho! Tamasimu'ma erita manisaza zamofo kane, fri'zamofo kanena tamagri tamavuga antogeno me'ne.
9 Kas šai pilsētā paliek, tie mirs caur zobenu, caur badu un caur mēri. Bet kas iziet un dodas pie tiem Kaldejiem, kas pret jums ir apmetušies, tas dzīvos un mantos savu dvēseli.
Hagi rankumamofo agu'afima manisaza vahera mago'a bainati kazinteti zamahe nefrisage'za, mago'a ne'zanku hu'za nefrisage'za, mago'a kri eri'za frigahaze. Hianagi iza'o rankumapinti'ma atiramino fegi'ma vuno, Babiloni sondia vahe'ma kafoma eme avazagi kagi'za ha'ma huramantenaku'ma nehaza vahe zamazampima ufresania vahera ahe ofrisageno asimu erino manigahie.
10 Jo Es Savu vaigu esmu griezis pret šo pilsētu par ļaunu un ne par labu, saka Tas Kungs; tā Bābeles ķēniņam taps rokā dota un viņš to sadedzinās ar uguni.
Nagra ama rankumamofona mago knare zana huontegahuanki, hazenke'za eri'na agritera egahue hu'na nagesa antahi'noe. Ama rankumara Babiloni kini ne'mofo azampi erintesanugeno, teve taginteno eri haviza hugahie huno Ra Anumzamo'a huama hu'ne.
11 Un par Jūda ķēniņa namu klausiet Tā Kunga vārdu:
Hagi Juda kini ne'mofo nagara, Ra Anumzamo'a amanage hie hunka zamasamio hu'ne.
12 Ak Dāvida nams, tā saka Tas Kungs, nesiet ik rītu tiesu un izglābiet aplaupīto no spaidītāja rokas, ka Mana dusmība neizšaujās kā uguns un nedeg, ka neviens nevar dzēst, jūsu darbu ļaunuma dēļ.
Deviti naga'mota Ra Anumzamo'a amanage hianki antahiho, maka nanterana vahe knazama keagafima refko'ma hanazana fatgo huta refko hiho. Hagi mago vahe'mo'ma mago vahe'ma kna nemino, ke'onke zama'ama musufama eri'nesanigeta, ana musufa vahe'mofo kaziga anteta agura ovaziho. Hagi ana'ma osanageno'a, narimpa ahe'zamo'a tevemo hiaza huno rukru hina mago vahe'mo'a rusura osugahie. Na'ankure tamagrama hu'naza kefo avu'ava zamo hanige'na anara hugahue.
13 Redzi, Es celšos pret tevi, kas dzīvo ielejā, tu klajuma klints, saka Tas Kungs, pret jums, kas teiciet: kas mums varētu uzbrukt vai nākt mūsu māju vietās?
Hagi amama havege'ma hu'nea agonafima nemanita, kefenkamuteta agupofima negeta, iza amuhara hu'nesia vahemo hara eme hurantegahiema huta nehaza vahe'mota antahiho. Nagra hara huramantegahue.
14 Es jūs piemeklēšu pēc jūsu darbu augļiem, saka Tas Kungs, un Es iededzināšu viņas mežā uguni, tas aprīs visu viņas apkārtni.
Hagi Ra Anumzamo'a huno, Tamagrama hu'naza kefo tamavu tamava zantera, Nagra nona hu'na knazana tamigahue. Ana nehu'na zafaraminte teve tagintesugeno teno nevuno, maka zantamima kuma tva'onte'ma megagi'nea zantaminena tevereno erihana hugahie.
