Jeremijas 21
1 Šis ir tas vārds, kas notika uz Jeremiju no Tā Kunga, kad ķēniņš Cedeķija pie viņa sūtīja Pašhuru, Malhijas dēlu, un priesteri Cefaniju, Maāsejas dēlu, un sacīja:
Babilon siangpahrang Nebukhadnezar ni na tuk toe. BAWIPA ni a lentoenae hno ouk a sak e patetlah kabawp ngainae hah ban sak thai mahoeh namaw, tie hah BAWIPA koe na het pouh seh, telah dei pouh hanelah,
2 Vaicā jel To Kungu par mums; jo Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, pret mums karo. Varbūt ka Tas Kungs ar mums darīs pēc saviem brīnumiem, ka šis no mums atstātos.
siangpahrang Zedekiah ni Melhiah capa Pashhur hoi Maaseiah capa vaihma Zephaniah hah Jeremiah koevah a patoun. Hatnavah, Jeremiah koevah, BAWIPA e lawk ka phat e teh hettelah ao.
3 Tad Jeremija uz tiem sacīja: sakāt tā Cedeķijam:
Jeremiah ni, Zedekiah koevah, hettelah dei pouh awh.
4 Tā saka Tas Kungs Israēla Dievs: redzi, Es griezīšu atpakaļ tos kara ieročus, kas ir jūsu rokās, ar ko jūs karojat pret Bābeles ķēniņu un pret Kaldejiem, kas pret jums ārpus mūriem apmetušies, un tos sapulcināšu šīs pilsētas vidū.
Isarel Cathut BAWIPA ni hettelah a dei, khenhaw! Babilon siangpahrang hoi Khaldean tami rapan alawilah hoi na kavennaw, tarantuknae puengcang hoi ka ban sak han. Hahoi khopui thung vah, ahnimouh teh ka pâkhueng han.
5 Un Es pats pret jums karošu ar izstieptu roku un ar stipru elkoni un ar bardzību un ar karstumu un lielām dusmām.
Kama roeroe ni ka lungkhueknae hoi ka lung a onae hoi ka lungphuennae kut hoi ka thaonae hoi ka tuk han.
6 Un Es kaušu šās pilsētas iedzīvotājus, gan cilvēkus, gan lopus; caur lielu mēri tiem būs mirt.
Hie kho dawk kho ka sak e taminaw hoi saringnaw hah be ka thei vaiteh, takikathopounge lacik hoi a due awh han.
7 Un pēc tam, saka Tas Kungs, Es nodošu Cedeķiju, Jūda ķēniņu, un viņa kalpus un tos ļaudis, kas šai pilsētā atlikuši no mēra, no zobena un no bada, Nebukadnecara, Bābeles ķēniņa, rokā un viņu ienaidnieku rokā un to rokā, kas viņu dzīvību meklē. Un viņš tos sitīs ar zobena asmeni, viņš tos nesaudzēs, netaupīs, nežēlos.
Hahoi teh BAWIPA ni siangpahrang Zedekiah hoi a san, kho louk kaawm e lacik hoi tahloi hoi tangkhang hoi kahloutnaw hah Babilon siangpahrang Nebukhadnezar kut dawk thoseh, a tarannaw e kut dawk thoseh, thei hanelah katawngnaw kut dawk thoseh, ka poe vaiteh, kahranpoung e tahloi hoi a tuk awh han. Pahrennae tawn laipalah pâhlung mahoeh. Lungmanae hai tawn awh mahoeh telah ati.
8 Un uz šiem ļaudīm tev būs sacīt: tā saka Tas Kungs: redzi, Es jums lieku priekšā dzīvības ceļu un nāves ceļu.
Hahoi tamimaya koevah na dei han, BAWIPA ni hettelah a dei. Khenhaw! duenae lamthung hoi hringnae lamthung hah na hmalah ka hruek.
9 Kas šai pilsētā paliek, tie mirs caur zobenu, caur badu un caur mēri. Bet kas iziet un dodas pie tiem Kaldejiem, kas pret jums ir apmetušies, tas dzīvos un mantos savu dvēseli.
Hete khopui thung kaawm e pueng tahloi hoi thoseh, takang hoi thoseh, lacik hoi thoseh, a due awh han. Hateiteh, a tâco teh nangmouh ka ven e Khaldean taminaw koevah ka kâpoenaw dueng a hring awh han. A hringnae teh ahnimouh koe poe e phu lah ao han.
10 Jo Es Savu vaigu esmu griezis pret šo pilsētu par ļaunu un ne par labu, saka Tas Kungs; tā Bābeles ķēniņam taps rokā dota un viņš to sadedzinās ar uguni.
Hete khopui hawi nahanelah tho laipalah, a ro nahanelah ka noe e doeh toe. Babilon siangpahrang kut dawk poe lah ao vaiteh, ahni ni hmai hoi a sawi han, telah BAWIPA ni a dei.
11 Un par Jūda ķēniņa namu klausiet Tā Kunga vārdu:
Judah siangpahrang imthungnaw kong dawk BAWIPA e lawk hah thai awh haw.
12 Ak Dāvida nams, tā saka Tas Kungs, nesiet ik rītu tiesu un izglābiet aplaupīto no spaidītāja rokas, ka Mana dusmība neizšaujās kā uguns un nedeg, ka neviens nevar dzēst, jūsu darbu ļaunuma dēļ.
Oe! Devit imthungnaw, BAWIPA ni hettelah a dei. Hnintangkuem lawkkatang hoi lawkkâceng awh nateh, pacekpahlek e naw kut thung hoi hnephnap kâhmo e naw hah ngang awh, telah nahoeh pawiteh, ka lungkhueknae hah hmai patetlah tâcawt vaiteh, na yon kecu dawk apinihai padout thai laipalah a kak payon han doeh.
13 Redzi, Es celšos pret tevi, kas dzīvo ielejā, tu klajuma klints, saka Tas Kungs, pret jums, kas teiciet: kas mums varētu uzbrukt vai nākt mūsu māju vietās?
Khenhaw! tanghling dawk kho kasaknaw, nangmouh tanghling dawk kho ka sak e apimaw kaimouh ka o nah koevah, ka kâen han katetnaw, na taran awh han telah BAWIPA ni a dei.
14 Es jūs piemeklēšu pēc jūsu darbu augļiem, saka Tas Kungs, un Es iededzināšu viņas mežā uguni, tas aprīs visu viņas apkārtni.
Hateiteh, na sakyoe e hoi kamcu lah ka rek awh han. Atu raw vah, ratu dawk hmai ka tâco sak vaiteh, a tengpam pueng koung a kak han telah BAWIPA ni a dei.
