Jeremijas 21
1 Šis ir tas vārds, kas notika uz Jeremiju no Tā Kunga, kad ķēniņš Cedeķija pie viņa sūtīja Pašhuru, Malhijas dēlu, un priesteri Cefaniju, Maāsejas dēlu, un sacīja:
Zedekiah siangpahrang mah Malkiah capa Pashur hoi Maaseiah ih capa qaima Zephaniah to Jeremiah khaeah patoeh naah, Angraeng ih lok Jeremiah khaeah angzoh. Nihnik mah,
2 Vaicā jel To Kungu par mums; jo Nebukadnecars, Bābeles ķēniņš, pret mums karo. Varbūt ka Tas Kungs ar mums darīs pēc saviem brīnumiem, ka šis no mums atstātos.
Babylon siangpahrang Nebuchadnezzar loe kaicae tuk hanah amsak boeh pongah, misanawk hnukbang ah angnawn o thai han hoi kaicae kheah Angraeng mah dawnrai hmuen to sak hanah na hni paeh, tiah a naa hoi.
3 Tad Jeremija uz tiem sacīja: sakāt tā Cedeķijam:
Toe Jeremaih mah nihnik khaeah, Zedekiah khaeah thui pae hoih,
4 Tā saka Tas Kungs Israēla Dievs: redzi, Es griezīšu atpakaļ tos kara ieročus, kas ir jūsu rokās, ar ko jūs karojat pret Bābeles ķēniņu un pret Kaldejiem, kas pret jums ārpus mūriem apmetušies, un tos sapulcināšu šīs pilsētas vidū.
Israel Angraeng Sithaw mah, Khenah, sipae tasa bangah nangcae takui khoep, Babylon siangpahrang hoi Khaldian kaminawk tukhaih, na ban ih maiphaw maicanawk to nangmacae nuiah kam laemsak let han, nihcae to hae vangpui thungah ka pakhueng han.
5 Un Es pats pret jums karošu ar izstieptu roku un ar stipru elkoni un ar bardzību un ar karstumu un lielām dusmām.
Kai mah roe mah, palungphuihaih hoiah ban ka phok han, thui laek ai palungphuihaih hoi ka ban thacakhaih hoiah nang to kang tuk han.
6 Un Es kaušu šās pilsētas iedzīvotājus, gan cilvēkus, gan lopus; caur lielu mēri tiem būs mirt.
Hae vangpui thungah kaom kaminawk, kami hoi moinawk boih ka thuitaek han; nihcae loe zit kaom kasae nathaih hoiah dueh o boih tih.
7 Un pēc tam, saka Tas Kungs, Es nodošu Cedeķiju, Jūda ķēniņu, un viņa kalpus un tos ļaudis, kas šai pilsētā atlikuši no mēra, no zobena un no bada, Nebukadnecara, Bābeles ķēniņa, rokā un viņu ienaidnieku rokā un to rokā, kas viņu dzīvību meklē. Un viņš tos sitīs ar zobena asmeni, viņš tos nesaudzēs, netaupīs, nežēlos.
To pacoengah Judah siangpahrang Zedekiah, anih ih tamnanawk, anih ih kaminawk hoi hae vangpui ih kasae nathaih thung hoiah maw, sumsen hoiah maw, khokhahaih thung hoiah maw anghmat kaminawk loe, Babylon siangpahrang Nebuchadnezzar ih ban hoi nihcae hinghaih pakrong a misanawk ban ah ka paek han; anih mah loe paquem mak ai, tahmenhaih tawn mak ai, palungnathaih tawn ai ah sumsen hoiah hum tih, tiah thuih, tiah a naa.
8 Un uz šiem ļaudīm tev būs sacīt: tā saka Tas Kungs: redzi, Es jums lieku priekšā dzīvības ceļu un nāves ceļu.
To pacoengah kaminawk khaeah, Angraeng mah, Khenah, nangcae hmaa ah hinghaih loklam hoi duekhaih loklam to ka suek.
9 Kas šai pilsētā paliek, tie mirs caur zobenu, caur badu un caur mēri. Bet kas iziet un dodas pie tiem Kaldejiem, kas pret jums ir apmetušies, tas dzīvos un mantos savu dvēseli.
Hae vangpui thungah kaom mi kawbaktih doeh sumsen, khokhahaih, kasae nathaih hoiah dueh o tih; toe nangcae takui khoep khaldian kaminawk khaeah kacawn kami loe hing tih; lomh ih hmuen baktiah a hinghaih to loih tih.
10 Jo Es Savu vaigu esmu griezis pret šo pilsētu par ļaunu un ne par labu, saka Tas Kungs; tā Bābeles ķēniņam taps rokā dota un viņš to sadedzinās ar uguni.
Hae vangpui nuiah hoihaih sah ai, sethaih sak han ih ni ka poek boeh, tiah Angraeng mah thuih; nihcae to Babylon siangpahrang ban ah ka paek han, anih mah hmai hoiah qoeng tih, tiah thuih, tiah a naa.
11 Un par Jūda ķēniņa namu klausiet Tā Kunga vārdu:
To pacoengah, Judah siangpahrang imthung takoh khaeah, Angraeng ih lok hae tahngai oh, tiah thui paeh;
12 Ak Dāvida nams, tā saka Tas Kungs, nesiet ik rītu tiesu un izglābiet aplaupīto no spaidītāja rokas, ka Mana dusmība neizšaujās kā uguns un nedeg, ka neviens nevar dzēst, jūsu darbu ļaunuma dēļ.
Aw David imthung takoh, Angraeng mah, Akhawnbang kruek katoeng hmuen to sah oh, naeh ih kami to pacaekthlaek kaminawk ih ban thung hoiah pahlong oh, to tih ai nahaeloe na sak o ih zaehaih pongah, palung ka phuihaih hmai baktiah amngaeh ueloe, mi mah doeh paduek thai ai ah kangh moeng tih.
13 Redzi, Es celšos pret tevi, kas dzīvo ielejā, tu klajuma klints, saka Tas Kungs, pret jums, kas teiciet: kas mums varētu uzbrukt vai nākt mūsu māju vietās?
Khenah, Aw azawn ah kaom kaminawk, azawn ah kaom thlung, nang to misa ah kang suek boeh, tiah Angraeng mah thuih; nangcae mah, Mi mah maw kaicae hae tuh tih? Mi mah maw kaicae ohhaih ahmuen thungah akun tih, tiah na thuih o.
14 Es jūs piemeklēšu pēc jūsu darbu augļiem, saka Tas Kungs, un Es iededzināšu viņas mežā uguni, tas aprīs visu viņas apkārtni.
Na sakhaih hoi katingah kang thuitaek han, tiah Angraeng mah thuih; nangcae ih taw to hmai ka thlaek han, na taengah kaom hmuennawk to hmai mah kang boih tih, tiah thuih, tiah a naa.
