Jeremijas 20

1 Kad nu priesteris Pašhurs, Imera dēls, kas Tā Kunga namā bija iecelts par uzraugu, dzirdēja, ka Jeremija šos vārdus sludināja,

Hagi Ra Anumzamofo mono nonte'ma ugota huno kegavama hu'nea pristi ne' Imeri nemofo Pasuri'a, mani'neno Jeremaiama kasnampa kema hiana antahi'ne.

2 Tad Pašhurs sita pravieti Jeremiju un viņu ielika cietumā, kas bija augšējos Benjamina vārtos pie Tā Kunga nama.

Ana nanekema nentahino'a Pasuri'a hige'za kasnampa ne' Jeremaiana azeri'za sefu amite'za avre'za vu'za, Ra Anumzamofo mono nonkumamofo anaga kaziga Benzameni kafanema nehazare tare agiararena zafafi eri rusi hu'za kina hunte'naze.

3 Un otrā dienā Pašhurs Jeremiju izveda ārā no cietuma, un Jeremija uz viņu sacīja: Tas Kungs tavu vārdu nenosauc Pašhur, bet Magur Misabib.

Hagi anante knarera Jeremaiana kinafintira Pasuri'a katufente'ne. Ana'ma nehigeno'a amanage huno Jeremaia'a Pasurina asami'ne. Ra Anumzamo'ma kagri kagima aheana Pasuri'e huno nosianki, Magor-Misabibie huno kagia nehe.

4 Jo tā saka Tas Kungs: redzi, Es tevi darīšu par izbailēm tev un visiem taviem draugiem, un tie kritīs caur savu ienaidnieku zobenu, tavām acīm to redzot. Un visu Jūdu Es nodošu Bābeles ķēniņam rokā; tas tos aizvedīs uz Bābeli un tos sitīs ar zobenu.

Na'ankure Ra Anumzamo'a kagrikura amanage huno nehie. Nagra hanugeno kagrite'ma fore'ma hania zamo'a kagri'ene roneka'araminena tamazeri koro hugahie. Kagra negesanke'za ha' vahe'mo'za e'za maka roneka'a bainati kazinteti eme zamahe frigahaze. Ana nehina maka Juda vahera Babiloni kini ne'mofo azampi zamavarentesugeno zamavareno Babiloni kumate ome kina huzamante'neno, bainati kazinteti zamahe frigahie.

5 Un visu šīs pilsētas padomu un visu viņas sagādu(krājumus) un visus viņas dārgumus un visas Jūda ķēniņu mantas Es nodošu viņu ienaidniekiem rokā, un tie tos aplaupīs un tos ņems un tos vedīs uz Bābeli.

Ana nehu'na ha' vaheka'a zamatre'nuge'za e'za ama ran kumapinti zago fenona eme ha' hu'za eri'za vugahaze. Ana nehu'za tamagrama eri'zama erita eri fore'ma hu'naza zantamine, zago'amo marerisa zantamine, tamagri kini vahe'mo'zama ante'naza zantamine, goline silvanena maka eri'za Babiloni kumatega vugahaze.

6 Un tu, Pašhur, un visi tava nama iedzīvotāji, iesiet cietumā, un tu nāksi uz Bābeli un tur nomirsi un tur tapsi aprakts, tu un visi tavi draugi, kam tu melus esi sludinājis.

Hagi kagra Pasurigane maka nagakanena tamavre'za Babiloni vu'za kina ome huramantegahaze. Kagra havige kasnampa naneke hunka roneka'aramina zamasami'nanku, kagrane kasnampa nanekema zamasami'nana ronekanena Babiloni mopafi frisage'za anantega aseramantegahaze.

7 Kungs, Tu mani esi pārrunājis, un es esmu licies pārrunāties, Tu esi stiprāks bijis ne kā es un pārvarējis. Bet es esmu cauru dienu par apsmieklu, visi tie mani apmēda.

Ra Anumzamoka Kagra renavatga hanke'na, anama renavatgama hana naneke antahi'na amage ante'noe. Kagra nagri hankavea agatere'nanku kagri nanekea eri otre'noe. E'ina hu'negu maka vahe'mo'za maka zupa kiza zokago zankna hu'na mani'noge'za maka vahe'mo'za kiza zokago kea hunenantaze.

8 Jo kamēr es runāju, brēcu un saucu par varas darbu un postu, tikmēr man Tā Kunga vārds ir tapis par apsmieklu un apmēdīšanu katru dienu.

Hagi nagrama kasnampa kema huterema hua zupa nagra kezati'na, ha' zana esanigeta haviza hugahaze hu'noe. E'inagema hu'na Ra Anumzamofo nanekema hua zanku vahe'mo'za huhaviza hunante'za kiza zokago ke hunante vava hu'naze.

9 Tad es domāju: es Viņu vairs nepieminēšu un nerunāšu vairs Viņa vārdā. Bet tas manā sirdī bija kā degots uguns, ieslēgts manos kaulos, un es piekusu to visu ciest, un nevarēju.

Hianagi nagrama hu'na, Ra Anumzamofo agi'a huama nosu'na, agri nanekea mago'enena huama osugahue hu'na huanagi, ana nanekemo'a nagu'afina tevemo'ma hiaza huno nereno, zaferinanifina tevema reaza nehie. Nagra nanekeka'a huama osu nagu'afi azerisue hu'na huanagi, azeri'agura amuho nehue.

10 Jo es esmu dzirdējis no daudziem aprunāšanu: bailība visapkārt! Apsūdziet to, lai to apsūdzam! Visi mani draugi glūn uz manu klupšanu; tie saka, tas gan taps pārrunāts un mēs to pārspēsim un pie tā atriebsimies.

Hagi nagra rama'a vahe'mo'zama sumisumima nehaza nanekema antahuana, maka kaziga koro'zamo avite'ne nehia nere nehu'za, nagrira koroke hunante'za, kagrama mago'a nanekema hananketa, huama huta vahera zamasamigahune nehaze. Nagrite'ma havi zama fore'ma huno nazeri traka'ma hanige'za kenakura, rone'nimo'zanena zamavu ante'za nenagaze. Ana nehu'za amanage hu'za nehaze. Agra'a traka huno masesigeta, agrama hu'nea avu'ava zantera knazana amigahune hu'za nehaze.

11 Bet Tas Kungs ir pie manis stiprs un varens, tāpēc mani vajātāji klups un neiespēs nekā, tie visai taps kaunā, ka tie neprātīgi darījuši, ar mūžīgu negodu, ko neaizmirsīs.

Hianagi Ra Anumzamo'a harfa sondia kna huno nagrane mani'ne. E'ina hu'negu nagri'ma nazeri haviza hunaku'ma nehaza vahe'mo'za Agri avuga tanafa hu'za nemase'za nagrira nazeri nagate'oregahaze. E'ina'ma hania zamo hanige'za zamagazegu nehanageno, havi zamagima erisaza zamo'a vagaoreno mevava huno vugahie.

12 Tad, Kungs Cebaot, kas pārbaudi to taisno, kas redzi īkstis un sirdis, lai es pie tiem redzu Tavu atriebšanu; jo Tev es savu lietu esmu pavēlējis.

Monafi sondia vahe'mofo Ra Anumzamoka fatgo zamavu'zmavama nehaza vahera kagra rezmahenka negenka, zamagu'ane antahintahi zazaminena negane. Kagra krimpa ahe'zana zamagritera erinte ama huo. Na'ankure maka knazani'a kagrite eri'na neoe.

13 Dziediet Tam Kungam, slavējiet To Kungu, jo viņš nabaga dvēseli atpestījis no ļaundarītāju rokas.

Ra Anumzamofontega zagame nehuta, Ra Anumzamofona Agi'a husga huntesanune. Na'ankure havi avu'ava zama nehaza vahe'mo'zama, ke'onke zanku'ma atupa'ma nehaza vahe'ma zamazeri havizama nehazageno'a, ana vahe'mokizmi zamazampintira Agra zamagu'vazino nezamavare.

14 Nolādēta lai ir tā diena, kad es esmu dzimis; tā diena, kad mana māte mani dzemdējusi, lai tā nav svētīta.

Hagi antanimo'ma kasenante'nea knagura huhaviza hu'na sifna huntoe. Ana huankino anama kasenante'nea knagura mago vahe'mo'a antahimino musenkasea osanie.

15 Nolādēts lai ir tas vīrs, kas manam tēvam to prieku teicis un sacījis: tev dēliņš piedzimis, prieka vēsti tam atnesdams.

Hagi anama kasenantegeno'ma, ne' mofavre fore hia huno nanekema erino nenfama eme asamigeno musema hu'nea nera, sifna huntoe.

16 Šis vīrs lai ir kā tās pilsētas, ko Tas Kungs ir apgāzis bez žēlastības; lai tas agri dzird brēkšanu un pusdienā kara troksni,

Ra Anumzamo'ma korapa'ma me'nea rankuma'ma asunku osuno eri haviza hiankna huno ana ne'mo'a haviza hanie. Atrenkeno ana nemo'a nanterama ha' vahe'mo'zama hanaza krafagea nentahino, feru'ma ha'ma eri'za ne-ezama hanaza ibigemofo agasasankea antahino.

17 Ka viņš mani nav nokāvis mātes miesās, ka mana māte būtu bijusi mans kaps un viņas miesas mūžam būtu palikušas grūtas.

Na'ankure Ra Anumzamo'a antanimofo arimpafima nahe friasina, antanimofo arimpamo'a nagri mati kna huteno kase onantesine.

18 Kāpēc es esmu izgājis no mātes miesām, redzēt grūtumu un sirdēstus, un pavadīt savas dienas ar kaunu?

Nahigeno antanimo'a kasenante'nege'na, maka zupa hazenke zampine asunku zampinena mani'na ne-e'na, maka zupa nagazegura hu'na neoe.