< Jeremijas 18 >

1 Šis ir tas vārds, kas no Tā Kunga tā notika uz Jeremiju:
BOEIPA taeng lamloh Jeremiah taengla ol ha pawk tih,
2 Celies un noej podnieka namā, un tur Es tev likšu dzirdēt Savus vārdus.
“Thoo lamtah amsai im la cet. Te vaengah ka ol he nang taengah pahoi kan yaak sak bini,” a ti.
3 Tad es nogāju podnieka namā, un redzi, viņš strādāja darbu uz skrituļa.
Te dongah amsai im la pakcak ka suntlak vaengah amkhawn dongah bi tarha ana saii.
4 Un tas pods, ko viņš no māliem taisīja, neizdevās podnieka rokā, tad viņš no tā atkal taisīja citu podu, kā tas podniekam patika.
Tedae amsai kut dongah amlai lamloh a saii am te vik rhek. Te dongah mael tih am tloe te a saii tih amsai mik dongah then a ti bangla a saii.
5 Tad Tā Kunga vārds uz mani tā notika:
Te phoeiah BOEIPA ol loh kai taengah ha pawk tih,
6 Vai Es jums tā nevaru darīt, kā šis podnieks, tu Israēla nams? Saka Tas Kungs. Redzi, kā māls podnieka rokā, tā jūs esat Manā rokā, tu Israēla nams.
Israel imkhui nangmih taengah he kah amsai bangla saii ham ka coeng moenih a? He tah BOEIPA kah olphong ni. Amsai kut kah amlai bangla nangmih Israel imkhui khaw kamah kut ah om van he.
7 Vienreiz Es runāju par vienu tautu un par vienu valsti, ka Es to gribu izdeldēt un postīt un nomaitāt.
Namtom neh ram he phuk ham khaw, palet ham neh milh sak ham khaw mikhaptok ah ka thui coeng.
8 Bet ja šī tauta atgriežas no sava ļaunuma, par ko Es esmu runājis, tad Man tā ļaunuma arī būs žēl, ko Es viņai gribēju darīt.
Namtom he a boethae lamloh a yut te ni amah taengah ka thui. Te daengah ni a soah boethae saii ham ka moeh te ko ka hlawt eh.
9 Un atkal Es par vienu tautu un par vienu valsti runāju, ka Es to gribu uztaisīt un dēstīt.
Namtom neh ram te thoh ham neh phung ham khaw mikhaptok ah ka thui coeng.
10 Bet ja tā priekš Manām acīm ļaunu dara un Manu balsi neklausa, tad Man arī būs žēl tā labuma, ko Es biju solījis viņai darīt.
Ka mikhmuh ah a thae a thae te a saii tih ka ol he hnatun pawh. A then ham a then la ka thui khaw ko ka hlawt ni.
11 Un nu runā jel uz Jūda vīriem un uz Jeruzālemes iedzīvotājiem un saki: tā saka Tas Kungs: redzi, Es pret jums daru ļaunumu un Man ir nodoms pret jums. Atgriežaties jel ikviens no sava ļaunā ceļa un griežaties uz labiem ceļiem un pie labiem darbiem.
Te dongah Judah hlang taeng neh Jerusalem khosa taengah voek laeh lamtah he he thui laeh. BOEIPA loh, “Nangmih ham yoethae ka hmoel tih nangmih ham kopoek ka moeh coeng he. Hlang loh a longpuei thae lamloh mael laeh saeh. Na longpuei neh na khoboe te dueng uh laeh.
12 Bet tie saka: velti! Jo mēs staigāsim pēc savām domām un darīsim ikviens pēc savas ļaunās sirds stūrgalvības.
Tedae, 'Talsae la, kaimih kopoek hnukah ka pongpa uh bitni,’ a ti uh vetih hlang loh a lungbuei kah thinthahnah neh, 'A thae saii sih,’ a ti uh ni,'” a ti.
13 Tādēļ tā saka Tas Kungs: vaicājiet jel starp pagāniem, kas tādas lietas dzirdējis? Israēla meita dara ļoti negantas lietas.
Te dongah BOEIPA loh he ni a. thui. Namtom taengah khaw dawt laeh. Israel oila loh rhih-om la mat a saii bang he unim aka ya?
14 Vai Lībanus sniegs atstājās no lauku klints? Vai svešie aukstie tekošie ūdeņi izsīkst?
Lebanon vuelsong hmuen kah lungpang lamloh a hawk tih kholong khosik kah aka long tui ke kak bal nim?
15 Jo Mani ļaudis Mani aizmirsuši; tie kvēpina tiem nelietīgiem; šie tos darījuši klūpam viņu ceļos uz tām vecām tekām, ka tiem bija jāstaigā pa nestaigāta ceļa tekām,
Ka pilnam loh kai n'hnilh tih a poeyoek la a phum uh. Te dongah a longpuei ah amamih paloe uh. Khosuen lamkat ah pongpa ham a hawn longpuei te picai uh pawh.
16 Ka viņu zeme paliek postā un par apsmieklu mūžīgi; visi, kas tur iet garām, iztrūcināsies un kratīs savu galvu.
A khohmuen te imsuep la a khueh uh tih kumhal due a rhungnah om. Te te aka pah boeih khaw pong vetih a lu te a thuk ni.
17 Kā rīta vējš, tā Es tos izkaisīšu ienaidnieku priekšā, Es tiem rādīšu muguru un ne vaigu viņu nelaimes dienā.
Amih te a thunkha mikhmuh ah khothoeng yilh bangla a rhawn long ka taekyak ni. Amih kah rhainah khohnin ah amih te maelhmai ka tueng mahpawh.
18 Tad tie sacīja: nāciet, sadomāsim padomu pret Jeremiju, jo bauslība nevar zust priesteriem nedz padoms gudriem nedz mācība praviešiem. Nāciet, kausim to ar mēli un neklausīsim nepavisam viņa vārdiem.
Te vaengah, “Cet uh sih lamtah Jeremiah te kopoek neh moeh uh sih. Khosoih neh hlangcueih kah cilsuep dongah khaw, tonghma lamkah ol dongah khaw olkhueng he paltham mahpawh. Anih te ol nen khaw ngawn uh sih lamtah a thui boeih te hnatung uh boel sih,” a ti uh.
19 Kungs, ņem mani vērā un klausi uz manu pretinieku balsi!
BOEIPA aw kai taengkah he hnatung lamtah ka lungawn ol te ya lah.
20 Vai tad labu būs atmaksāt ar ļaunu? Jo tie manai dvēselei bedri rakuši. Piemini, ka es tavā priekšā esmu stāvējis un priekš tiem labu runājis, novērst tavu dusmību no viņiem.
Ka hinglu ham vaam a vueh uh lalah a boethae te a then neh ka thuung venim? Na mikhmuh ah ka pai ham, amih yueng a then thui ham, na kosi te amih taeng lamloh a mael ham khaw poek lah.
21 Tāpēc nodod viņu bērnus badam, un lai tie aiziet caur zobena varu, un lai viņu sievas paliek bez bērniem un par atraitnēm, un lai viņu vīri kautin top nokauti un viņu jaunekļi ar zobenu nosisti karā.
Te dongah a ca rhoek te khokha taengah pae tangloeng lamtah cunghang kut dongah khaw hawk laeh. A yuu rhoek te dueidah laemhong neh nuhmai la om uh saeh. A hlang rhoek te dueknah kah a ngawn la om uh saeh. Tongpang rhoek te caemtloek vaengah cunghang loh ngawn saeh.
22 Lai brēkšana top dzirdēta viņu namos, kad piepeši pār tiem nāk karapulki; tāpēc ka tie bedri rakuši, mani gūstīt, un slepeni valgus likuši manām kājām.
Kai tuuk ham tah rhom te khaw vaam la a vueh uh tih ka kho ham khaw pael a tung uh dongah, amih ham caem buengrhuet na khuen pah vaengah a imkhui lamloh a pang uh ya saeh.
23 Jo Tu, Kungs, zini visu viņu padomu pret mani, ka tie mani grib nokaut; neliecies salīdzināties par viņu noziegumiem un neizdeldē viņu grēkus Tavā priekšā, bet lai tie top nogāzti Tavā priekšā; tā dari ar tiem Tavas bardzības laikā.
Tedae dueknah ham kai soah amih kah cilsuep boeih te BOEIPA namah loh na ming. Amih kathaesainah te dawth pah boel lamtah a tholhnah te na mikhmuh lamloh huih pah boeh. Na thintoek tue vaengah amih te saii lamtah na mikhmuh ah aka paloe la om rhoe om saeh.

< Jeremijas 18 >