Jeremijas 17
1 Jūda grēki ir rakstīti ar dzelzs rakstāmo, ar dimanta asmeni, tie ir ierakstīti viņu sirds galdā un uz jūsu altāru ragiem,
Jehova Nyasaye wacho niya, “Richo mar Juda ondik gi kalamb chuma; ogor gi gima bith e chunygi, kendo e tunge kende mag misango miwangʼoe liswa.
2 Tā ka viņu bērni piemin savus altārus un savas Ašeras pie zaļiem kokiem uz augstiem pakalniem.
Kata mana nyithindgi paro kendegi mag misango miwangʼoe liswa, kod sirni mag Ashera mantie bath yiende motimo otiep, kendo e gode matindo motingʼore gi malo.
3 Bet Es Savu kalnu līdz ar to tīrumu, tavu padomu un visas tavas mantas nodošu par laupījumu līdz ar taviem elku kalniem, to grēku dēļ, kas visās tavās robežās.
Goda maduongʼ manie piny kod mwanduni gi nyak magi duto anami wasiki, kaachiel gi kuonde magi motingʼore gi malo, nikech richo manie pinyu duto.
4 Tā tu caur savu paša vainu no savas daļas tapsi izdzīts, ko Es tev biju devis. Un Es tev likšu kalpot taviem ienaidniekiem zemē, ko tu nepazīsti; jo jūs Manas bardzības uguni esat iededzinājuši, kas degs mūžīgi.
Kethou uwegi nomi nomau girkeni mane amiyou. Anami ubed wasumb wasiku e piny ma ok ungʼeyo, nimar usemedo mirimba, kendo enowangʼ nyaka chiengʼ.”
5 Tā saka Tas Kungs: Nolādēts tas cilvēks, kas paļaujas uz cilvēkiem un ieceļ miesu par savu elkoni, un kā sirds no Tā Kunga atkāpjās.
Ma e gima Jehova Nyasaye wacho: “Okwongʼ ngʼatno ma genone ni kuom dhano, ngʼatno mogeno kuom ringruok mondo omiye teko, kendo ma chunye aa kuom Jehova Nyasaye.
6 Jo tas būs tā kā vientulis koks klajumā un neredzēs labumu nākam, bet paliek izkaltušās tuksneša vietās, neauglīgā zemē, kur neviens nedzīvo.
Enochal ka bungu manie thim; ok enowinj maber ka ber obiro. Enodag kuonde motwo motimo ongoro, kama otimo chumbi maonge ngʼama odakie.
7 Svētīgs tas cilvēks, kas uz To Kungu paļaujas, un kura cerība ir Tas Kungs.
“To ogwedh ngʼatno moketo geno mare kuom Jehova Nyasaye, kendo oyie kuome.
8 Jo tas būs kā koks, kas pie ūdens dēstīts, kas savas saknes izlaiž pie upes un nejūt, kad karstums nāk; viņa lapas paliek zaļas, un sausā gadā viņš nebēdā un nemitās augļus nest.
Enochal gi yien mopidh but pi ma tiende nyaa e tiend aora. Ok obed gi luoro ka liet obiro; ite osiko mana ka ngʼich. Oonge gi parruok e higa mar oro kendo ok owe ma ok onyago olemo.”
9 Sirds ir viltīga pār visām lietām un samaitāta, kas to var izzināt?
Chuny en jawuond moloyo gik moko duto kendo ok nyal thiedhe. En ngʼa manyalo ngʼeye?
10 Es, Tas Kungs, izmanu sirdi un pārbaudu īkstis un dodu ikvienam pēc viņa ceļiem, pēc viņa darbu augļiem.
“An Jehova Nyasaye ema anono chuny kendo apimo paro, mondo achiwne ngʼato kaluwore gi timne, kendo kaluwore gi kaka kite chalo.”
11 Tā kā irbe perē olas, ko nav dējusi, tāpat ir, kas bagātību sakrāj, bet ne ar taisnību; pusmūžā viņam tā jāatstāj un galā viņš ir ģeķis.
Kaka winyo ma butno e tongʼ mane ok onywolo, e kaka ngʼatno mayudo mwandu gi yore ma ok kare. Ka nus ngimane oserumo, mwandune noweye, kendo gikone nonere malongʼo ni en ngʼama ofuwo.
12 Bet Tu godības sēdeklis, augsts no iesākuma, mūsu svētuma vieta,
Kom duongʼ, motingʼ malo aa chakruok, e kama ler mar lemo marwa.
13 Ak Kungs, Tu Israēla cerība, visi, kas Tevi atstāj, taps kaunā! “Tie, kas no Manis atkāpjas, taps zemē rakstīti, jo tie atstāj To Kungu, to dzīvā ūdens avotu.”
Yaye Jehova Nyasaye, geno mar Israel, jogo duto mojwangʼi noyud wichkuot. Jogo molokoni ngʼegi nondik nying-gi e buru nikech gisejwangʼo Jehova Nyasaye, soko mar pi ngima.
14 Dziedini mani, ak Kungs, tad es būšu dziedināts, atpestī mani, tad es būšu atpestīts, jo tu esi mana slava.
Changa, yaye Jehova Nyasaye, kendo anachangi; resa kendo anaresra, nimar in kendi ema apaki.
15 Redzi, tie uz mani saka: kur ir Tā Kunga vārds? Lai jel nāk.
Gisiko ka giwachona ni, “Ere wach Jehova Nyasaye? Dak otimre sani!”
16 Bet es neesmu liedzies, par ganu būt, Tev pakaļ iet, un nelaimes dienas es neesmu vēlējies. Tu to zini: kas no manas mutes izgājis, tas ir atklāts Tavā priekšā.
Pok aweyo bedo jakwath mari; ingʼeyo ni pok agombo odiechiengʼ mar thagruok. Gima wuok e dhoga ingʼeyo.
17 Neesi man par briesmām! Tu esi mans patvērums ļaunā dienā.
Kik ilokrina masira; in e kar pondana e kinde mar thagruok.
18 Lai mani vajātāji top kaunā, bet lai es netopu kaunā; lai tie top iztrūcināti, bet lai es netopu iztrūcināts; lai nāk pār tiem nelaimes diena, un satriec tos ar divkārtīgu satriekšanu.
Mad jogo masanda ne wichkuot, to an kik wiya kuodi; mad gibed gi bwok maduongʼ to an kik ibwoga. Kel gigi kuomgi e kinde mar masira; kethgi gi kethruok manyadiriyo.
19 Tā Tas Kungs uz mani sacīs: ej un stāvi ļaužu vārtos, kur Jūda ķēniņi ieiet, un kur tie iziet, un visos Jeruzālemes vārtos,
Ma e gima Jehova Nyasaye nowachona: “Dhi kendo ichungʼ e dhorangach miluongo ni dhoranga ji, kama ruodhi mag Juda donjogo kendo wuok godo oko; chungʼ bende e rangeye duto mag Jerusalem.
20 Un saki uz tiem: klausiet Tā Kunga vārdu, Jūda ķēniņi, un visa Jūda cilts, un visi Jeruzālemes iedzīvotāji, kas pa šiem vārtiem ieejat.
Wachnegi, ‘Winj wach Jehova Nyasaye, yaye ruodhi mag Juda kod jo-Juda duto gi ngʼato angʼata modak e Jerusalem madonjo gie rangeyegi.
21 Tā saka Tas Kungs: sargājaties par savām dvēselēm, un nenesiet nekādu nastu svētdienā, un nevediet nekā pa Jeruzālemes vārtiem.
Ma e gima Jehova Nyasaye wacho: Bed motangʼ ma kik itingʼ misigo chiengʼ Sabato kata ikele kokalo e rangeye mag Jerusalem.
22 Un neiznesiet nastas no saviem namiem svētdienā un nedariet nekādu darbu, bet svētījiet to svēto dienu, kā Es jūsu tēviem esmu pavēlējis.
Kik ukel misike koa ei uteu kata timo tich moro chiengʼ Sabato, to rit chiengʼ Sabato maler, mana kaka ne achiko kwereu.
23 Bet tie nav klausījuši nedz savas ausis atgriezuši, bet tie bijuši stūrgalvīgi un nav klausījuši un mācību nav pieņēmuši.
Kata kamano ne ok gichiko itgi kata winja; tokgi ne tek ta ma ok ginyal winjo wach kata winjo puonj.
24 Tad nu tā notiks: ja jūs Mani klausīt klausīsiet, saka Tas Kungs, un nenesīsiet nastas pa šīs pilsētas vārtiem svētdienā, un svētīsiet to svēto dienu, tai dienā nekādu darbu nedarīdami,
To ka inyalo bedo motangʼ kiluora, Jehova Nyasaye owacho, kendo onge misigo mikadhogo dhoranga dala maduongʼni chiengʼ Sabato, to irito chiengʼ Sabato maler ma ok itimo tich moro chiengʼno,
25 Tad pa šīs pilsētas vārtiem ies ķēniņi un lielkungi, kas sēž uz Dāvida goda krēsla un brauks ar ratiem un zirgiem, tie un viņu lielkungi, Jūda vīri un Jeruzālemes iedzīvotāji, un šī pilsēta stāvēs mūžīgi.
eka ruodhi mabet e kom duongʼ Daudi nobi kakalo e rangeye mag dala maduongʼni gi jotendgi. Gin kod jotelo mag-gi ginibi ka giriembo geche kod farese, ka gin kaachiel gi jo-Juda kod jogo modak e Jerusalem, kendo dala maduongʼni enodage nyaka chiengʼ.
26 Un nāks no Jūda pilsētām un no Jeruzālemes apkārtnes un no Benjamina zemes un no lejas un no kalniem un no dienvidiem(Negebas) un atnesīs dedzināmu upuri un kaujamu upuri un ēdamu upuri un vīraku, un pienesīs teikšanas upuri Tā Kunga namā.
Ji nobi koa e dala mag Juda kod mier molworo Jerusalem, koae gwengʼ Benjamin gi tiend gode matindo ma yo podho chiengʼ, koa e piny manie gode matindo kod Negev, ka gikelo misango miwangʼo pep kod misengini mamoko, chiwo mag cham, ubani gi chiwo mag goyo erokamano e od Jehova Nyasaye.
27 Bet ja jūs Mani neklausīsiet, svēto dienu nesvētīdami un svētdienā nastas nesdami pa Jeruzālemes vārtiem, tad Es viņas vārtos iededzināšu uguni, kas aprīs Jeruzālemes skaistos namus un neizdzisīs.
To ka ok umiya luor mondo urit Sabato maler ma ok utingʼo misigo ka udonjo e rangeye Jerusalem chiengʼ Sabato, to anamok mach ma ok tho e rangeye mag Jerusalem manowangʼ kuondegi mochiel motegno.’”
