Jeremijas 17
1 Jūda grēki ir rakstīti ar dzelzs rakstāmo, ar dimanta asmeni, tie ir ierakstīti viņu sirds galdā un uz jūsu altāru ragiem,
Pakaiyin aseiye, “Judahte chonset hi, thih-mol hemtah khat’a kijih’a, chule songmantam ning-hem khat’a kijih’a, song bang’a tah alungsung uva chu kijihlut peh’a, chule amaicham phung ningho’a kigeilult peh ahitauve’’ ati.
2 Tā ka viņu bērni piemin savus altārus un savas Ašeras pie zaļiem kokiem uz augstiem pakalniem.
Molvum tin leh thingphung tin’a, asemdoh u milim doi pathen maicham leh Ahsherah pathenu melchihna kitunna min jouse, achateu kisen acheuvin chibai agaboh jiuve.
3 Bet Es Savu kalnu līdz ar to tīrumu, tavu padomu un visas tavas mantas nodošu par laupījumu līdz ar taviem elku kalniem, to grēku dēļ, kas visās tavās robežās.
Hijeh’a chu, nagamsung uva nahaona jouseu leh nakholdoh jouseu, chuleh na maicham phung jouseu chu, nachonset jeh uva, namelmateu khut’a kapehdoh diu nahitauve.
4 Tā tu caur savu paša vainu no savas daļas tapsi izdzīts, ko Es tev biju devis. Un Es tev likšu kalpot taviem ienaidniekiem zemē, ko tu nepazīsti; jo jūs Manas bardzības uguni esat iededzinājuši, kas degs mūžīgi.
Chule nagoulo dinga kapehdohsa jong chu nangma khut’a kon’a kitoldoh’a nalhaso ding ahi. Keiman namelmate khut’a kapehdoh ding, nangman nahetkhah louhel gam’a sohchang a naumding ahi. Ajeh chu, kalunghanna meikou bangin akou jengtan, aitih’a kou jing ding ahitai.
5 Tā saka Tas Kungs: Nolādēts tas cilvēks, kas paļaujas uz cilvēkiem un ieceļ miesu par savu elkoni, un kā sirds no Tā Kunga atkāpjās.
Pakaiyin aseiye, “Pakaiya kon’a alungthim kiheimanga, mihem’a kisonga chuleh mihem thahat kisonpi hochu gaosap changhen, ati.
6 Jo tas būs tā kā vientulis koks klajumā un neredzēs labumu nākam, bet paliek izkaltušās tuksneša vietās, neauglīgā zemē, kur neviens nedzīvo.
Hitobang michu, nelgam’a hamphung keh tobangbep ahiuvin, kinepna ding ima aneipouve. Amaho chu gamthip leigo lah’a cheng hidiu, mihem chenna theilou chilei lah’a cheng hidiu ahi.
7 Svētīgs tas cilvēks, kas uz To Kungu paļaujas, un kura cerība ir Tas Kungs.
Amavang, koi hileh, Pakaiya kingaiya, chule akinepna leh akisonna Pakai hijingpa chu anunnom ahi.
8 Jo tas būs kā koks, kas pie ūdens dēstīts, kas savas saknes izlaiž pie upes un nejūt, kad karstums nāk; viņa lapas paliek zaļas, un sausā gadā viņš nebēdā un nemitās augļus nest.
Amaho chu luipanga thingphung keh tobangm twi lah’a thuhtah’a ajung kholut’a hingjing tobang ahiuve. Hitobang thingphung chun, nipilai nisat ding leh gotwi lhahlou ding agingpoi. Aphatseh in ana ahingjing in chule aphatchan agadoh jing in ahi, ati.
9 Sirds ir viltīga pār visām lietām un samaitāta, kas to var izzināt?
Mihem lungsung hi, adang jouse sanga phatlouna leh lheplhahna dimset a, sea ahitai. Mihem lungsung hekhen them ding koiham?
10 Es, Tas Kungs, izmanu sirdi un pārbaudu īkstis un dodu ikvienam pēc viņa ceļiem, pēc viņa darbu augļiem.
Amavang, kei Pakaiyin miho lunggil jouse kakhol toh jin, achonnau dungjuiyin kape cheh jin ahi.
11 Tā kā irbe perē olas, ko nav dējusi, tāpat ir, kas bagātību sakrāj, bet ne ar taisnību; pusmūžā viņam tā jāatstāj un galā viņš ir ģeķis.
Adihlouva sum mkua haodohpa chu, athah louhel midang twi oppeh tobang ahi. Ama chu ahin hoilai tah’a, ahaona ho hung'ah mang ding; Achaina le, achunga vaichatna leh ngolna hung chu ding ahi.
12 Bet Tu godības sēdeklis, augsts no iesākuma, mūsu svētuma vieta,
Amavang, na laltouna tonsot’a umjing chu, sangtah le loupitah ahin, keihon nangma chibai kaboh jing uve.
13 Ak Kungs, Tu Israēla cerība, visi, kas Tevi atstāj, taps kaunā! “Tie, kas no Manis atkāpjas, taps zemē rakstīti, jo tie atstāj To Kungu, to dzīvā ūdens avotu.”
Vo Pakai, Israel mite kinepna! Nanga kon’a kiheimanga nadalha ho abon'uva kijumso diu ahi. Ajeh chu, amahon Pakai anungsun’uva, hinna twinah jong adalhah tah jeh’un, amaho leivui lah a kivui diu ahitai.
14 Dziedini mani, ak Kungs, tad es būšu dziedināts, atpestī mani, tad es būšu atpestīts, jo tu esi mana slava.
Vo Pakai, keima neidam sah in, chutile damtheng tange, neihuhhing in chutileh hinna tahbeh kachan ding ahi. Chuteng keiman nang jeng bou kavahchoi ding nahi.
15 Redzi, tie uz mani saka: kur ir Tā Kunga vārds? Lai jel nāk.
Vetan, mihon ei-enghouvun, kajah’a “Pakaiya kon naphondoh ho chu iti hitam? Ibol’a nathusei ho guilhung lou ham?’’ atiuve.
16 Bet es neesmu liedzies, par ganu būt, Tev pakaļ iet, un nelaimes dienas es neesmu vēlējies. Tu to zini: kas no manas mutes izgājis, tas ir atklāts Tavā priekšā.
Pakai, namite chingtup’a neipansahna katong jing e. Namite chunga thohgimna alhun ding kadeipoi. Kakamsung sohsa kathusei ho abon’a nahetsoh ahi.
17 Neesi man par briesmām! Tu esi mans patvērums ļaunā dienā.
Pakai, kichat tijat umtah in neibol hih in! Ajeh chu nikhophalou hunglhun nia, kakiselna leh kakinepna nangbou nahi.
18 Lai mani vajātāji top kaunā, bet lai es netopu kaunā; lai tie top iztrūcināti, bet lai es netopu iztrūcināts; lai nāk pār tiem nelaimes diena, un satriec tos ar divkārtīgu satriekšanu.
Keima bolsea pangho chunga jum le ja lhunsah in, Amavang keiman jum le ja kathoh ding ho’a konin neihuh doh in. Amaho chung joh’a tijat naleh manthahna, alenia nasajon lhunsah in.
19 Tā Tas Kungs uz mani sacīs: ej un stāvi ļaužu vārtos, kur Jūda ķēniņi ieiet, un kur tie iziet, un visos Jeruzālemes vārtos,
Pakaiyin kajah’a hitin aseiye, “Chenlang Jerusalem khopi kelkot phung jousea gadingin. Amasan Judah lengte lut leh potna kelkot’a gadingin; chujoule kelkot dangho jong gakhol suh in.’’
20 Un saki uz tiem: klausiet Tā Kunga vārdu, Jūda ķēniņi, un visa Jūda cilts, un visi Jeruzālemes iedzīvotāji, kas pa šiem vārtiem ieejat.
Miho jouse henga seiyin, “Judah lengte leh Jerusalem a cheng Judah mite jouse, hiche hi, Pakai thusei ahi, ngaiyun.’’
21 Tā saka Tas Kungs: sargājaties par savām dvēselēm, un nenesiet nekādu nastu svētdienā, un nevediet nekā pa Jeruzālemes vārtiem.
Pakaiyin hitin aseiye, “Nahinkho diuvin kigingphauvin, kasei hi ngaiyun. Sabbath nikhon Jerusalem kelkot ho’a, na sumkol veinau thilho pohlut leh pohdoh bol hih un.
22 Un neiznesiet nastas no saviem namiem svētdienā un nedariet nekādu darbu, bet svētījiet to svēto dienu, kā Es jūsu tēviem esmu pavēlējis.
Sabbath nikho’n nangma insung cheh’a jong, natong hih un. Amavang, napu napateu henga thupeh kapehsa bangin, Sabbath nikho chu atheng in nit jing un.’’
23 Bet tie nav klausījuši nedz savas ausis atgriezuši, bet tie bijuši stūrgalvīgi un nav klausījuši un mācību nav pieņēmuši.
Ahinlah, amahon kathusei hi angaipouve. Louchal tah in aum uvin, kathupeh jouse donlouvin akoi uve.
24 Tad nu tā notiks: ja jūs Mani klausīt klausīsiet, saka Tas Kungs, un nenesīsiet nastas pa šīs pilsētas vārtiem svētdienā, un svētīsiet to svēto dienu, tai dienā nekādu darbu nedarīdami,
Pakaiyin hitin aseiye, “Amavang, nanghon kathupeh chengse najui uva, Sabbath nikho chu theng tah’a nanit dingu ahi. Hiche nikhole kelkot dunga thil napoh le lou diu, chule na natohlou diu ahi.
25 Tad pa šīs pilsētas vārtiem ies ķēniņi un lielkungi, kas sēž uz Dāvida goda krēsla un brauks ar ratiem un zirgiem, tie un viņu lielkungi, Jūda vīri un Jeruzālemes iedzīvotāji, un šī pilsēta stāvēs mūžīgi.
Chutengle, lengho leh achapateu kelkot hoa chu lutle potle jing diu, chule leng David laltouna chu alah uva umjing ding ahi. Lengho leh achapateu chu kangtalai leh sakol chunga tou’uva, Judah mipite toh kilhonlut le jing diu ahitai.
26 Un nāks no Jūda pilsētām un no Jeruzālemes apkārtnes un no Benjamina zemes un no lejas un no kalniem un no dienvidiem(Negebas) un atnesīs dedzināmu upuri un kaujamu upuri un ēdamu upuri un vīraku, un pienesīs teikšanas upuri Tā Kunga namā.
Chutah le, Jerusalem kimvel’a kon, Judah gamsung leh Benjamin gamsung khopi jousea kon, thinglhang gam’a kon, chule Negep gam’a kon in, mipi tamtah hung kikhom uvintin, amahon govam thilto, kilhaina gamtha, chang le bego thilto chule thangvahna thilto tampi, Pakai houin sung a ahinpohlut diu ahi.
27 Bet ja jūs Mani neklausīsiet, svēto dienu nesvētīdami un svētdienā nastas nesdami pa Jeruzālemes vārtiem, tad Es viņas vārtos iededzināšu uguni, kas aprīs Jeruzālemes skaistos namus un neizdzisīs.
Amavang, nanghon kathusei na ngaidauva, chule Sabbath nikho chu atheng’a nanit lou’uleh; Chule Sabbath nikho’a jong, Jerusalem kelkot dunga nikho dang banga, nathil hou napohlut leuleh; Veuvin, keiman kelkot phung dunga mei kahal ding, hichua leng inpiho geiya akahlhah ding, koiman aphelmit joulou hel ding ahi,’’ati.
