< Jeremijas 16 >

1 Un Tā Kunga vārds uz mani tā notika:
BOEIPA ol he kai taengla ha pawk tih,
2 Tev nebūs sievu ņemt, tev arī nebūs šinī vietā dzemdināt ne dēlus ne meitas.
“Na yuu lo boeh. Nang ham canu capa khaw he hmuen ah om boel saeh,” a ti.
3 Jo tā saka Tas Kungs par tiem dēliem un par tām meitām, kas šai vietā piedzimuši, ir par viņu mātēm, kas tos dzemdē un par viņu tēviem, kas tos dzemdina šai zemē:
He hmuen kah aka thaang canu kawng neh capa kawng khaw, amih aka cun a manu rhoek kawng neh he khohmuen ah amih aka sa a napa rhoek kawng he BOEIPA loh a thui.
4 Tie nomirs ar nāvīgām sērgām, tie netaps apraudāti nedz aprakti, tie būs par mēsliem virs zemes; tie taps aprīti caur zobenu un caur badu, un viņu miesas būs par barību putniem apakš debess un zvēriem virs zemes.
Tlohtat kah dueknah dongah duek uh ni. Rhaengsae uh pawt vetih up uh mahpawh. Diklai hman ah aek bangla om uh ni. cunghang neh, khokha neh khap uh ni. A rhok te vaan kah vaa ham neh diklai rhamsa ham maeh la poeh ni.
5 Jo tā saka Tas Kungs: tev nebūs iet raudu namā, un neej gaust nedz par tiem žēloties. Jo tā saka Tas Kungs: No šiem ļaudīm Es esmu atņēmis Savu mieru, žēlastību un apžēlošanu,
BOEIPA loh he ni a thui. Rhok im la kun boeh. Rhaengsae kung la cet boeh. Amih te suem boeh. Ka ngaimongnah, sitlohnah neh haidamnah khaw he pilnam taeng lamloh ka coi coeng. He tah BOEIPA kah olphong ni.
6 Tā ka lieli un mazi šai zemē nomirs un netaps aprakti, tie arī netaps apraudāti un nevienam nebūs graizīties, nedz apcirpties viņu dēļ.
He khohmuen kah tanoe kangham khaw duek uh ni. Amih te up uh pawt vetih rhaengsae uh mahpawh. Amih ham te hlap pawt vetih kuet bal mahpawh.
7 Tiem arī nebūs lauzt sēru maizi, tos iepriecināt par mirušu, un tos nebūs dzirdināt ar iepriecināšanas biķeri par tēvu vai māti.
Duek dongah nguekcoinah neh anih aka hloep ham vaengah khaw amih ham tael uh mahpawh. A manu a napa pataeng hloephloeinah boengloeng khaw tul uh mahpawh.
8 Tāpat neej dzīru namā pie tiem sēdēt ēst un dzert.
Buhkoknah im kah amih taengah ngol ham, caak ham neh ok ham khaw kun boeh.
9 Jo tā saka Tas Kungs Cebaot, Israēla Dievs: redzi, šinī vietā priekš jūsu acīm un jūsu dienās Es likšu mitēties prieka balsij un līksmības balsij, brūtgāna balsij un brūtes balsij.
Israel Pathen Caempuei BOEIPA loh he ni a thui. Na mikhmuh kah hmuen ah he namamih tue vaengah tah omngaihnah ol neh, kohoenah ol, yulo ol neh, vasa ol neh kai loh kan duem sak.
10 Un kad tu šiem ļaudīm visus šos vārdus teiksi un tie uz tevi saka: Kāpēc Tas Kungs pret mums runā visu šo lielo ļaunumu? Un kas ir mūsu noziegums, un kas ir mūsu grēks, ar ko esam apgrēkojušies pret To Kungu, savu Dievu?
He kah ol boeih he pilnam taengah he puen pah. Te vaengah nang te, 'Balae tih BOEIPA loh he yoethae tanglue cungkuem neh kaimih taengah a cal? Kaimih kathaesainah te banim? Mamih kah Pathen BOEIPA taengah mebang tholhnah nen nim ka tholh uh,” a ti uh ni.
11 Tad tev uz tiem būs sacīt: tādēļ ka jūsu tēvi Mani atstājuši, saka Tas Kungs, un citiem dieviem dzinušies pakaļ un tiem kalpojuši un tos pielūguši, bet Mani atstājuši un nav turējuši Manu bauslību.
Te vaengah amih te, “He he BOEIPA kah olphong ni, na pa rhoek loh kai n'hnoo uh tih pathen tloe rhoek hnukah pongpa uh. Amih taengah tho a thueng uh tih a bawk uh. Kai he n'hnoo uh tih ka olkhueng te tuem uh pawh.
12 Un jūs esat niknāki darījuši nekā jūsu tēvi. Jo redzi, jūs staigājat ikviens pēc savas niknās sirds stūrgalvības un Mani neklausiet.
Nangmih te na pa rhoek lakah a thae na saii uh. Hlang boeih loh a lungbuei thae kah thinthahnah hnukah na pongpa uh tih ka ol na hnatun uh moenih te.
13 Un tā tad Es jūs izmetīšu no šīs zemes uz zemi, ko nepazināt, ne jūs ne jūsu tēvi, un tur jūs kalposiet citiem dieviem dienām naktīm, tādēļ ka Es jums neparādīšu žēlastību.
Te dongah nangmih te he khohmuen dong lamloh namamih neh na pa rhoek loh na ming pawh khohmuen la kan hut ni. Te vaengah khoyin khothaih Pathen tloe taengah tho na thueng uh vetih nangmih taengah kolonah ka khueh mahpawh.
14 Tādēļ redzi, nāks dienas, saka Tas Kungs, ka vairs nesacīs: „Tik tiešām kā Tas Kungs dzīvo, kas Israēla bērnus no Ēģiptes zemes izvedis, “-
Te dongah BOEIPA kah olphong khohnin ha pawk coeng ke. Te vaengah Egypt diklai lamloh Israel ca rhoek aka khuen he hingnah BOEIPA ni ti voel mahpawt nim?
15 Bet: „Tik tiešām kā Tas Kungs dzīvo, kas Israēla bērnus no ziemeļu zemes izvedis un no visām zemēm, kurp viņš tos bija aizdzinis“; jo Es tos atkal atvedīšu viņu zemē, ko esmu devis viņu tēviem.
Tedae hingnah BOEIPA lat loh Israel ca rhoek te tlangpuei khohmuen lamloh, amih a heh nah khohmuen tom lamloh a loh. A napa rhoek taengah ka paek a khohmuen la ka mael sak ni.
16 Redzi, Es sūtīšu pēc daudz zvejniekiem, saka Tas Kungs, - tiem tos būs zvejot, un pēc tam Es sūtīšu pēc daudz medniekiem, tie tos medīs pa visiem kalniem un pa visiem pakalniem, un pat akmens kalnu plaisumos.
He tah BOEIPA kah olphong ni. Kai loh tuihoi, tuihoi muep kan tueih vetih amih te ka vaih ni. Te phoeiah savai muep ka tueih vetih amih te tlang tom dong lamloh, som tom lamloh, thaelrhaep thaelpang lamloh a vai uh ni.
17 Jo Manas acis redz visus viņu ceļus, Manā priekšā tie nav apslēpti, nedz viņu noziegums apklāts priekš Manām acīm.
Amih kah longpuei boeih soah ah ka mik loh a dawn tih ka mikhmuh lamloh a thuh uh thai moenih. Te dongah amih kathaesainah te ka mikhmuh lamloh a thuh thai moenih.
18 Bet papriekš Es viņu noziegumu un viņu grēku atmaksāšu divkārtīgi, tāpēc ka tie Manu zemi sagānījuši ar savu elka dievu maitām un Manu mantas tiesu piepildījuši ar savām negantībām.
Amih thaesainah neh a tholhnah te rhaepnit la ka thuung lamhma van ni. Amih kah sarhingkoi maehrhok neh ka khohmuen he a poeih uh tih ka rho te a tueilaehkoi neh a hah sakuh.
19 Ak Kungs, tu esi mans spēks un mans stiprums un mans patvērums bēdu dienā. Pie tevis nāks tautas no pasaules galiem un sacīs: tiešām, mūsu tēvi turējuši viltīgus un nelietīgus dievekļus, kas nekā nevarēja palīdzēt.
Ka sarhi neh ka lunghim, citcai khohnin ah ka thuhaelnah BOEIPA namah taengah diklai khobawt lamkah namtom rhoek ha pawk uh ni. Te vaengah a hong bueng te a thui vetih a pa rhoek te a honghi la pang uh cakhaw amih ham a hoeikhang moenih.
20 Vai tad cilvēkam sev būs dievus taisīt, kas dievi nav?
Hlang loh amah ham pathen khaw a saii nim? Tedae te rhoek te pathen moenih.
21 Tādēļ redzi, Es, šim brīdim, tiem darīšu zināmu, Es tiem darīšu zināmu Savu roku un Savu varu, un tiem būs atzīt, ka Mans vārds ir: Tas Kungs.
Te dongah kai loh amih te tahae tue vaengah ka ming sak he. Ka kut neh ka thayung thamal he amih ka ming sak vetih kai ming Yahweh ni tila a ming uh bitni.

< Jeremijas 16 >