Jeremijas 15
1 Un Tas Kungs sacīja uz mani: jebšu pat Mozus un Samuēls Manā priekšā stāvētu, tomēr Man nebūtu labs prāts pie šiem ļaudīm; dzen tos nost no Mana vaiga, lai tie iet projām.
BOEIPA loh kai taengah, “Moses neh Samuel pataeng ka mikhmuh ah pai cakhaw pilnam taengah he ka hinglu a om moenih. Ka mikhmuh lamloh tueih lamtah coe uh saeh.
2 Un kad tie uz tevi sacīs: kurp mums būs iet? Tad saki uz tiem: tā saka Tas Kungs: kam nāve uziet, tam lai uziet, un kam zobens uziet, tam lai uziet, un kam bads uziet, tam lai uziet, un kam cietums uziet, tam lai uziet.
Tedae nang taengah, “Melam ka coe uh eh?” a ti uh atah amih te thui pah. He tah BOEIPA long ni a thui. Dueknah dongkah ham rhoek te dueknah dongla, cunghang dongkah ham rhoek te cunghang dongla, khokha dongkah ham rhoek te khokha dongla, tamna ham rhoek te tamna la om ni.
3 Jo Es tos piemeklēšu ar četrkārtīgām mocībām, saka Tas Kungs: ar zobenu tos nokaudams un ar suņiem tos raustīdams un ar putniem apakš debess un ar zemes zvēriem, ka tie top aprīti un izdeldēti.
BOEIPA kah olphong hui tah pali om tih, cunghang neh ngawn ham, ui loh a koeng ham, vaan kah vaa neh diklai rhamsa loh a ngaeh ham neh thup ham te amih ka cawh thil ni.
4 Un Es tos nodošu uz vārdzināšanu visās pasaules valstīs, Manasus, Hizkijas dēla, Jūda ķēniņa dēļ, par to, ko viņš Jeruzālemē darījis.
Judah manghai Hezekiah capa Manasseh loh Jerusalem kah a saii kong ah amih te diklai ram boeih ah tonganah neh ngaihuetnah la ka khueh ni.
5 Jo kas tevi saudzēs, Jeruzāleme, jeb kas tevi žēlos, jeb kas noies, vaicāt pēc tavas labklāšanās?
Jerusalem nang soah, unim lungma aka ti vetih, nang hamla unim aka rhaehba ve? Nang kah sadingnah bih ham, unim aka nong ve?
6 Tu mani esi atstājusi, saka Tas Kungs, tu esi atpakaļ gājusi; tāpēc Es Savu roku pret tevi gribu izstiept un tevi izdeldēt; Es esmu apnicis žēlot.
Kai he nan phap uh tih a hnuk la na pongpa uh akhaw BOEIPA kah olphong om. Te dongah ka kut he nang soah ka thueng ni. Kohlawt khaw ka ngak coeng dongah nang kan thup ni.
7 Un Es tos ar vētekli izvētīšu ārā pa zemes vārtiem, un Es Saviem ļaudīm nolaupīšu bērnus un tos izdeldēšu, tādēļ ka tie neatgriežas no saviem ceļiem.
Amih te khohmuen vongka ah rha neh ka yah ni. Ka pilnam he a longpuei lamloh ha bal uh pawt cakol la ka milh sak ni.
8 Atraitņu Man būs vairāk viņu starpā nekā jūras smiltis. Es tiem uzvedīšu pār jaunekļu māti postītāju dienas vidū, Es piepeši uz to metīšu bailes un briesmas.
A taengkah nuhmai te tuitunli kah laivin lakah ka tahoeng sak ni. A manu taengah khothun kah aka rhoelrhak tongpang ka khuen pah ni. Khopuei kah lungmitnah te a soah buengrhuet ka cuhu sak ni.
9 Kas septiņus bērnus dzemdējusi, iztvīks un izlaidīs savu dvēseli. Viņas saule noies vēl dienas laikā, viņa taps kaunā un par apsmieklu; un viņu atlikušos Es nodošu zobenam viņu ienaidnieku priekšā, saka Tas Kungs.
Parhih aka cun khaw tahah vetih a hil awt ni. Khothaih pueng ah a khomik te tla rhoe tla vetih yahpoh neh ngam ni. cunghang lamloh a meet te a thunkha kah mikhmuh ah ka paek ni. He tah BOEIPA kah olphong coeng ni,” a ti.
10 Ak vai, man, mana māte, ka tu mani esi dzemdējusi, strīdus vīru un ķildas vīru visai zemei! Es neesmu aizdevis un man nav aizdevuši tomēr visi mani lād.
Anunae kai aih he. A nu nang loh, kai he khohmuen tom neh tuituknah kah hlang neh olpungkacan kah hlang lam nim nan cun. Ka pu pawt tih kai taengah pu pawt dae a pum la kai n'tap uh.
11 Tas Kungs sacīja: tiešām, Es tevi stiprināju uz labu, tiešām, Es daru, ka nelaimes laikā un spaidu laikā ienaidnieks lūgdamies pie tevis griezīsies.
BOEIPA loh, “Nang he kan hlah rhoe kan hlah tang mahpawt nim? A then ham tah yoethae tue vaengah, thunkha neh citcai tue vaengah nang te kan doo tang mahpawt nim?
12 Vai tad ar dzelzi var salauzt, ziemeļa dzelzi un varu?
Tlangpuei lamkah thi loh thi neh rhohum a khaem thai a?
13 Tavu padomu un tavu mantu Es nodošu par laupījumu bez maksas, un to visu tavu grēku dēļ pa visām tavām robežām.
Na khorhi tom kah na tholhnah cungkuem dongah mah na khuehtawn neh na thakvoh khaw maeh la ka mop vetih a phu om mahpawh.
14 Un Es likšu taviem ienaidniekiem to nest uz zemi, ko tu nepazīsti. Jo Manas bardzības uguns ir iededzies, tas degs pār jums.
Ming pawt khohmuen kah na thunkha te kam paan sak ni. Ka thintoek hmai neh nangmih kan hlae vetih na ung uh ni.
15 Ak Kungs, Tu to zini, piemini mani un piemeklē mani un atrieb mani pie maniem vajātājiem! Pēc Savas lēnprātības neņem mani nost; zini, ka es Tevis dēļ topu nievāts.
BOEIPA namah loh na ming. Kai m'poek lamtah kai he n'hip mai. Kai aka hloem rhoek soah kai yueng la phulo nawn. Na thintoek a ueh pawt dongah nim kai nan loh. Nang ham kokhahnah ka phueih he poek.
16 Kad Tavs Vārds man notika, tad es to esmu uzņēmis, un Tavs Vārds man ir bijis par prieku un par sirds līksmību, jo es esmu nosaukts pēc Tava Vārda, ak Kungs Dievs Cebaot!
Na ol a hmuh uh coeng dongah te ni ka caak. Na ol tah na ol la a om dongah kai ham omngaihnah neh ka thinko kohoenah la poeh. Kai taengah caempuei Pathen BOEIPA namah ming ni a khue.
17 Es neesmu sēdējis smējēju draudzē un neesmu priecājies (ar tiem); Tavas rokas dēļ es esmu vientulis sēdējis, jo Tu mani esi pildījis ar skumību.
Aka luem tih ka sundaep rhoek kah baecenol dongah ka nuen moenih. Kai he kosi nan hah sak dongah na kut dong bueng ah ni ka ngol.
18 Kāpēc tad manas sāpes nemitās, un mana mocība ir tik grūta, ka negribās dziedinājumu? Vai Tu man gribi būt kā viltīga upe, kā ūdens, kas izsīkst.
Balae tih ka thakkhoeihnah om yoeyah a? Ka hmasoe neh aka rhawp loh hoeih ham a aal. Cak uh pawt tih tui hong bangla kai taengah na om khaw na om ve.
19 Tāpēc Tas Kungs tā saka: ja tu atgriezīsies, tad Es tevi griezīšu atpakaļ un tu stāvēsi Manā priekšā. Un ja tu izšķirsi to, kas cienīgs no tā, kas niecīgs, tad tu būsi tā kā Mana mute. Tiem būs pie tevis griezties, bet tu negriezīsies pie viņiem.
Te dongah BOEIPA loh he ni a thui. Na mael tih nang taengla ka mael daengah ni ka mikhmuh ah na pai eh. Carhut lakah a phu aka tlo ha thoeng atah kamah ka bangla na om ni. Amih te nang taengla ha mael cakhaw nang te amih taengla na mael mahpawh.
20 Jo Es tevi ceļu šiem ļaudīm par stipru vara mūri; tie gan pret tevi karos, bet tevi nepārspēs; jo Es esmu ar tevi, tevi atpestīt un tevi izglābt, saka Tas Kungs.
Nang tah pilnam taengah he rhohum vongtung neh a cakrhuet la kang khueh ni. Nang m'vathoh thil cakhaw nang te n'noeng uh mahpawh. Nang khang ham neh nang huul hamla nang taengah ka om. He tah BOEIPA kah olphong ni.
21 Tiešām, Es tevi atpestīšu no ļauno rokas un tevi izglābšu no briesmīgo dūres.
Te dongah boethae kah kutrham lamloh nang kang huul vetih hlanghaeng kah kutpha lamloh nang kan tlan ni.
