Jeremijas 14
1 Šis ir Tā Kunga vārds, kas noticis uz Jeremiju, par to bula(sausuma) laiku.
Hiche hi, go-twi hahsat jeh’a, Jeremiah henga Pakai thusei hunglhung chu ahi.
2 Jūda bēdājās, un viņa vārti tvīkst, sērodamies tie guļ pie zemes, un Jeruzālemes brēkšana kāpj uz augšu.
Judah alung hem in; Akhopi jousea mi athi athin, khopi kot jouse akikhah gamtai. Amite jouse tollhanga akijam’un, akap kap uve. Jerusalem mite panpi ngaicha a kanau ogin a kithonge.
3 Un viņu cienīgie sūta savus zemos pēc ūdens; tie nāk pie akām, neatrod ūdens, atgriežas ar saviem traukiem tukšā, top kaunā un noskumst un apsedz savu galvu.
Milen milal hon, asohteu twi hol in asol un, ahinlah twikul leh twinah ho abon'in akang gamtai. Asohteuvin twila amijou pouvin, bel keovin akile kit un, a lungdon man’un ponlu akikhuh lo tauve.
4 Tāpēc ka zeme iztrūkusies, ka lietus nav virs zemes, arāji ir nokaunējušies, apsedz savu galvu.
Go ajuh tahlou jeh in, tol agotan apohkhi gamtai. Loubol ho jong alunggim behseh uvin, vetna ding helouvin aumtauvin ahi.
5 Pat stirna laukā atnesās un atstāj (savus bērnus), tāpēc ka zāles nav.
Gamlah a hamhing aumtapon, Sakhipin jong anou pengthah chu adalha jeng tai.
6 Un meža ēzeļi stāv pakalnos un tvarsta vēju, kā tuksneša vilki; viņu acis pamirst, tāpēc ka zāles nav.
Gam sangante jong lhangvum’a achailaiya ading leuvin, Ngei-hon te bang in hui ahop hel hol uve. Neh ding hamhing umlou, kel athoh thoh jeh un, amit uvin kho amugamtapoi.
7 Ak Kungs, jebšu mūsu noziegumi liecina pret mums, tomēr palīdzi Tava Vārda dēļ, jo mūsu atkāpšanās ir liela, pret Tevi esam grēkojuši.
Kamite kahenga ahung taovun, Kachonset nau jouse ahung kilangdoh jengtai, Vo Pakai! Hijongle, nangma min suhminset’a aumlou nadin, nangman nabol ding chu boljeng inlang, keiho jong neilungset’un neipanpiuvin. Ajeh chu keiho nangma douna kachonse behseh tauve.
8 Ak Israēla cerība, viņa Pestītājs bēdu laikā, kāpēc Tu gribi būt kā svešinieks šai zemē, jeb kā ceļavīrs, kas nāk, tik palikt par nakti?
O Pakai, Israel kinepna! Hahsat genthei nikhoa eipanpiu nangbou nahi, ibol’a namite lah’a kholgam mi banga naum ham? Ipi dinga maljin vahle, jankhat tou gehpa banga naum ham?
9 Kāpēc Tu gribi būt kā vīrs, kas iztrūcies, kā varonis, kas nevar glābt? Tomēr Tu Kungs esi mūsu vidū, un mēs pēc Tava Vārda esam nosaukti, neatstājies no mums!
Ipi dinga nangma lungdong tah banga naum a, Thahat pen nahin, ima boljoulou banga naum hitam? O Pakai, nangma kalah uva naum jingin, keiho namite kahiuve. Donlouvin neikoi hih’un, atiuve,” ati!
10 Tā saka Tas Kungs uz šiem ļaudīm: tie mīļo šurp un turp skraidīt un nevalda savas kājas, tāpēc Tam Kungam nav labs prāts pie tiem. Nu Viņš pieminēs viņu noziegumu un piemeklēs viņu grēkus.
Chuin Pakaiyin a mite jah a hitin aseiye, “Nanghon keiya kon’a gamlatah’a jamdoh ding bou nadeiyun, chule nakitim jou pouve. Hijeh chun, nachunguva kalung alheipoi. Keiman na chonsetnau jouse ka geldoh jing ding, chule hiche ho jeh’a chu na chunguva talen kamatsah teiding nahiuve,” ati.
11 Un Tas Kungs sacīja uz mani: nelūdz par šiem ļaudīm, tiem par labu.
Hichun Pakaiyin kajah’a, ‘Hiche mite ding in taoda tan,’ ati.
12 Jebšu tie gavē, taču Es viņu brēkšanu neklausīšu, un jebšu tie upurē dedzināmus upurus un ēdamus upurus, tad Man tomēr pie tiem nebūs labs prāts, bet caur zobenu un caur badu un caur mēri Es tos izdeldēšu.
Amahon an ngol’u hen, kap jongleu, ataonau kasanpih louding: Pumgo thilto leh lhosoh thilto hinchoi jongleu, kasanpih loudiu ahi. Amaho chu, chemjam leh gilkel a chule natna hisea kasuh gamdiu ahi,” ati.
13 Tad es sacīju: ak Kungs, Dievs! Redzi, pravieši saka uz tiem: jūs neredzēsiet zobenu, un bads jūs neaizņems, bet es jums došu īstenu mieru šinī vietā.
Chuphat in kenjong, “Vo Pakai Hatchungnung, vetan, athemgao houvin mipite jah’a “gamsung a cham leng ding, gal leh kel umlou ding, Pakaiyin cham leh lungmon thonlouva ahin lhunsah ding ahi, atibouve,” kati.
14 Un Tas Kungs sacīja uz mani: tie pravieši sludina melus Manā Vārdā, Es tos neesmu sūtījis nedz tiem pavēlējis nedz uz tiem runājis. Tie jums sludina melu parādīšanu un zīlēšanu un nelietību un savu pašu sirds viltību.
Hichun Pakaiyin ei donbut in, “Hiche themgao ho chun, kamin’a jouthu jeng agaovu ahi. Keiman amaho sol jong kasolpon, chule ahenguva thupeh jong kaneipoi. Gaothu aphon’u jong jou le nal’a mi lhepna-a, asemthu’u ahibouve.
15 Tādēļ saka Tas Kungs tā par tiem praviešiem, kas Manā Vārdā sludina, ko Es neesmu sūtījis, un kas saka, zobens nebūs nedz bads šinī zemē: caur zobenu un caur badu šie pravieši taps aprīti.
Hijeh chun Pakaiyin hitin aseiye, “Jou le nal’a gaothu phong ho chu, keiman talen kamatsah tei ding ahi. Ajeh chu keima min in, gal le kel hung lhung lou ding ahi, atiuvin; Keiman amaho abonchauva gal le kel thoh’a kathigam sah dingu ahi.
16 Un tie ļaudis, kam šie sludina, gulēs uz Jeruzālemes ielām aiz bada un zobena, un nebūs, kas tos aprok ar viņu sievām un ar viņu dēliem un ar viņu meitām; tā Es viņu ļaunumu izgāzīšu pār viņiem.
Chule amahon gaothu aseipih miho jong, gal le kel a, thigamdiu; Jerusalem kholai dunga atahsau chu kipaithang soh diu, avuidiu ding koima umlou ding ahi. Ajeh chu agitlounau jouse chu amaho chung’a kalebuh lhah khum diu, abonchauva ajiteu leh achateu pum’a mangthah gamdiu ahi.
17 Tāpēc saki uz tiem šo vārdu: manas acis plūst asarām dienās un naktīs un nemitās; jo tā jaunava, manu ļaužu meita, ir satriekta ar lielu triecienu, ar varen lielu mocību.
Hichun Jeremiah in hitin aseiye, “Sun le jan in kamit lhi long long jeng hen, tangmo hel in kap inge. Ajeh chu, kamite melse tah in amachangun, thidingin natna athoh uve.
18 Kad es izeju laukā, tad redzi, tur ir zobena nokauti, kad es nāku pilsētā, tad redzi, tur guļ badu miruši. Un pravieši un priesteri iet apkārt pa zemi, ko tie nepazīst.
Keima loujaova kaga chele, gal’a kithat thilong jeng katoh in: khopi sung a kalut leh kel lhah jeh’a, natna leh thina toh mipite kamun. Themgao hole thempuhon atoh ngaiyu atong un, ahinlah amahon ipi abol'u ahi, akihetdoh pouve, “ati.
19 Vai tad Tu Jūdu pavisam esi atmetis, jeb vai Tava dvēsele Ciānu apnikusi? Kāpēc Tu mūs esi sitis, ka mums dziedināšanas vairs nav? Gaida uz mieru, bet labuma nav, un uz dziedināšanas laiku, bet redzi, izbailes.
Vo Pakai Judah mite na pumpai hitam? Nangman Jerusalem mite nakidah’a nahot tah tah hitam? Ibol a hibang nasa-a neimavouva, keiho dinga boldamna phat umlou hitam? Keihon chamna muding kakinem’un, ahinlah chamna ahunglhung poi. Keihon damna ding nikho kangah un, ahivangin kichat tijatnan eilhunden jouve.
20 Kungs, mēs atzīstam savu bezdievību un savu tēvu noziegumu, ka pret tevi esam grēkojuši.
Vo Pakai, keiholeh kapu kapateu chonset gitlouna ho jouse na-ang’ah kahin phonguve. Keiho kabonchauvin, nang dounan ka chonse tauve.
21 Neatmet mūs Tava Vārda dēļ, un lai Tavs godības krēsls netop nievāts; piemini un neiznīcini Savu derību ar mums.
Nangma min khohsah jallin, keiho nei paimang hih uvin, Na lengtouna loupitah chu, jabollouvin umsah hih in. Kachunguva nakitepna geldoh jing inlang, sukeh loujen in, Vo Pakai.
22 Vai ir starp pagānu elkiem, kas liek lietum līt, jeb vai debess var dot lietu? Vai Tu tas neesi, ak Kungs, mūsu Dievs? Tāpēc mēs uz Tevi gribam gaidīt, jo Tu dari visas šīs lietas.
Doilim semthu namdang ho pathen in go ajuhsah theiyem? Vanthamjol khun ama cham”a go ahin juh lhah sah theiyem? Vo Pakai, nangbou ka pathen’u nahin, thil ijakai bolthei chu nangma bou nahi. Hijeh’a chu keiho nangma-a kinem’a, neikithopinau ngahjing’a um kahiuve.
