Jeremijas 13
1 Tā Tas Kungs uz mani sacījis: ej un pērc sev nātnu(linu) jostu un jozies ar to ap saviem gurniem, bet neliec to ūdenī.
Hina Gode da nama abula selefa dunumuni gala, amo bidi lale, gasisalima: ne sia: i. Be E da amo selefa hanoa mae gema: ne sia: i.
2 Tad es pirku jostu pēc Tā Kunga vārda un apjozos ar to ap saviem gurniem.
Amaiba: le, na da amo selefa bidi lale, gasisali.
3 Un Tā Kunga vārds notika uz mani otru reiz un sacīja:
Amalalu, Hina Gode da nama bu amane sia: i,
4 Ņem to jostu, ko tu esi pircis, kas ap taviem gurniem, un celies, ej pie Eifrates un apslēp to tur kādā klints plaisumā.
“Iufala: idisi Hano amoga masa! Dia selefa amo gele gelabo ganodini wamolegema.”
5 Un es gāju un to apslēpu pie Eifrates, kā Tas Kungs man bija pavēlējis.
Amaiba: le na da asili, Iufala: idisi Hano gadenene na selefa wamolegei.
6 Tad pēc ilgāka laika Tas Kungs uz mani sacīja: celies, ej pie Eifrates un ņem to jostu no turienes, ko Es tev esmu pavēlējis, tur apslēpt.
Fa: no, eso enoga, Hina Gode da na Iufala: idisi Hano amoga bu asili, selefa bu lama: ne sia: i.
7 Tad es gāju pie Eifrates un raku un ņēmu to jostu no tās vietas, kur to biju apslēpis, un redzi, tā josta bija maitāta un nederēja vairs nekam.
Amaiba: le, na da bu asi. Be na da sogebi amoga na da selefa wamolegei ba: loba, selefa da wadela: lesi dagoi ba: i.
8 Tad Tā Kunga vārds uz mani notika un sacīja:
Amalalu, Hina Gode da nama bu amane sia: i,
9 Tā saka Tas Kungs: tāpat Es maitāšu Jūda lepnību un Jeruzālemes lielo lepnību.
“Dia selefa wadela: lesi defele, Na da Yuda ilia gasa fi amola Yelusaleme ilia gasa fi wadela: lesimu.
10 Šie niknie ļaudis, kas negrib klausīt Manus vārdus un staigā pēc savas sirds stūrgalvības un dzenās citiem dieviem pakaļ, viņiem kalpot un priekš viņiem klanīties, tie būs kā šī josta, kas nekam vairs neder.
Amo wadela: i fi dunu da Nama nabasu hou hame hamosa. Ilia da dogo ga: nasi amola wadela: i hou hamonana, amola ilia ogogosu ‘gode’ ilima nodone sia: ne gadolala amola hawa: hamonana. Amaiba: le, ilia da dia selefa defele, wadela: lesi dagoi ba: mu.
11 Jo kā josta pieglaužas pie vīra gurniem, tā Es visu Israēla namu un visu Jūda namu esmu sev pieglaudījis, saka Tas Kungs, ka tie Man būtu par ļaudīm un par vārdu un par slavu un par godu, bet tie nav klausījuši.
Selefa da dunu ea ifo ga: sua noga: le defele gagusa. Amo defele, Na da Isala: ili amola Yuda dunu ilia Na hou gasawane gagumu hanai galu. Ilia da Na fi dunu esaloma: ne amola Na Dio amoma nodoma: ne amola gaguia gadoma: ne, Na da agoane dawa: i galu. Be ilia da Na sia: nabimu hame dawa: i galu.”
12 Tāpēc saki uz tiem šo vārdu: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: visi trauki top ar vīnu pildīti. Kad tie uz tevi sacīs: Vai tad mēs to nezinām, ka visi trauki ar vīnu top pildīti?
Hina Gode da nama amane sia: i, “Yelemaia! Isala: ili dunu ilima amane sia: ma! Waini ganagu huluane da waini hanoga nabaidafa ba: mu da defea. Ilia da dima bu amane adole imunu, ‘Ninia dawa: ! Waini ganagu huluane da waini hanoga nabamu da defea.’
13 Tad tev uz viņiem būs sacīt: tā saka Tas Kungs: redzi, visus šās zemes iedzīvotājus, un ķēniņus, kas uz Dāvida goda krēsla sēž, un priesterus un praviešus un visus Jeruzālemes iedzīvotājus Es pildīšu ar reibumu.
Amasea, ilima agoane olelema, ‘Na, Hina Gode, da dunu huluane amo soge ganodini esala, ilia feloama: ne, waini hano amoga nabamu. Amo hina bagade (ilia da Da: ibidi egaga fi) amola ‘gobele salasu’ amola balofede dunu amola Yelusaleme dunu huluane da waini hano amoga nabaidafa ba: mu.’
14 Un Es tos sadauzīšu vienu pret otru, tēvus un bērnus, visus kopā, saka Tas Kungs, Es nesaudzēšu un netaupīšu, nedz apžēlošos, ka Es tos neizdeldētu.
Amasea, osoboga hahamoi ganagu da ganagu eno amoga fabeba: le goudasa, amo defele Na da dunu da: i amola ayeligi huluanedafa defele goudamu. Na da hamedafa asigili, ili huluane medole legemu.
15 Klausiet un ņemiet vērā, nelepojaties, jo Tas Kungs to runājis.
Isala: ili fi dunu! Nabima! Hina Gode da sia: i dagoi! Dilia hou fonobone, Ea sia: nabima!
16 Dodiet Tam Kungam, savam Dievam, godu, pirms tumsa metās, un pirms jūsu kājas piedauzās pie krēslības kalniem, un jūs uz gaismu gaidāt, bet Viņš to darīs par nāves ēnu un pārvērtīs par tumsību.
Dilia Hina Godema nodone dawa: ma! Dilia da hadigi ba: mu hanai galu. Be Hina Gode da hadigi afadenene, dilima gasi iasa: besa: le amola dilia sadenane dafasa: besa: le, Hina Godema nodone dawa: ma amola Ea sia: nabima!
17 Bet kad jūs to neklausīsiet, tad mana dvēsele raudās slepeni tādas lepnības dēļ. Un manas acis izlies gaužas asaras un asarām plūdīs, tādēļ ka Tā Kunga ganāmais pulks top aizvests cietumā.
Be dilia da hame nabasea, na da dilia gasa fi hou dawa: beba: le, wamowane dimu. Na da ha: giwane dimu amola na si hano da hano agoane sa: imu. Bai Hina Gode Ea fi dunu da mugululi udigili se iasu hawa: hamoma: ne asi dagoi.
18 Saki uz ķēniņu un uz ķēniņieni: zemojaties, sēžaties zemē, jo viss jūsu galvas glītums, jūsu godības kronis, ir nokritis.
Hina Gode da nama amane sia: i, “Hina bagade amola ea ame elama ela da fisu fisili gudu sa: ima: ne sia: ma! Bai elea habuga ida: iwane da elea dialumaga fadegale sa: i dagoi.
19 Pilsētas pret dienvidiem ir aizslēgtas, un nav, kas tās atver, visa Jūda cilts ir aizvesta, tā ir pavisam aizvesta.
Ha lai dunu da Yuda gagoe (south) amoga moilai doagala: lala. Amoga masunu da hamedei. Ha lai dunu da Yuda fi dunu huluane mugululi hiouginanu asi dagoi.”
20 Paceļat savas acis un raugāt, kas nāk no ziemeļiem. Kur ir tas ganāmais pulks, kas tev bija dots, tavas godības avis?
Yelusaleme fi dunu! Ba: ma! Dilia ha lai dunu da gagoe (north), amoga doagala: musa: maha. Dunu amo Gode da dili ouligimusa: sia: i, amola dilia da asigiwane ba: i, amo da habila: ?
21 Ko tu sacīsi, kad Viņš tev cels par galvu tos, ko tu sev pielabinājis par draugiem? Vai tad tevi sāpes nesagrābs, kā sievu, kas dzemdē?
Dunu amo da dilia asigi na: iyado dunu dilia dawa: i galu, amo da dilima doagala: sea, hasalasili, dili ouligisia, dilia da adi sia: ma: bela: ? Dilia da uda da mano lalelegelala se naba, amo defele se nabimu.
22 Kad tu tad savā sirdī sacīsi: Kāpēc man tas notiek? Tavu lielo noziegumu dēļ tavu drēbju vīles ir atsegtas un tavas kājas piesmietas.
Dilia abula huluane da gasawane fadegale amola dunu da uda wadela: lesisa, amo defele dilia da wadela: lesi dagoi. Dilia da abuliba: le amo hou da dilima doaga: bela: adole ba: sa! Bai dilia hou da wadela: idafa.
23 Vai Moru vīrs var savu ādu pārvērst jeb pardelis(leopards) savus raibumus? Tad arī jūs varētu labu darīt, kad esat ieraduši ļaunu darīt.
Bunumai dunu da ea gadofo afadenemu dawa: bela: ? ‘Lebade’ da ea daginisisi fadegamu dawa: bela: ? Hame mabu! Be amo dawa: mu ganiaba, dilia wadela: i hamosu fawane dawa: su dunu da moloidafa hou hamomu dawa: la: loba.
24 Tādēļ Es tos gribu izkaisīt kā pelavas, kas izput no tuksneša vēja.
Hafoga: i soge fo da bioi gisi amo afagogosa. Amo defele, Hina Gode da dili afagogomu.
25 Šī būs tava daļa, tā tiesa, ko Es tev esmu nospriedis, saka Tas Kungs, tāpēc ka tu mani esi aizmirsusi un paļāvusies uz meliem.
Dilia da agoai ba: mu, E da ilegei dagoi. Bai dilia da E gogole, ogogosu ‘gode’ amo dafawaneyale dawa: su.
26 Tad arī Es tavas drēbju vīles atsegšu pār tavu vaigu, ka tavs kauns top redzams.
Hina Gode Hisu da dili gogosiama: ne, dilia abula gisa: mu.
27 Jo Es esmu redzējis tavu laulības pārkāpšanu, tavu nešķīsto iekārošanu, tavu neganto maukošanu uz elku kalniem, laukā tavu negantību. Ak vai, tev, Jeruzāleme! Vai tad tu negribi palikt šķīsta, cik ilgi tas vēl būs?
Dilia hou amo E da bagade higasa, amo hamosu amola amo E da ba: i dagoi. Dilia da dunu ea na: iyado ea uda hanaiba: le hamosa, amola gawali hosi da aseme hosi hamomusa: dawa: sa, amo defele dilia hanaiwane agologa amola umi sogega, ogogosu ‘gode’ ilima fa: no bobogesa. Yelusaleme fi dunu! Dilia da wadela: lesi dagoi ba: mu. Dilia da moloidafa ledo hamedei ba: mu da hamedei.
