Jeremijas 11
1 Šis ir tas vārds, kas no Tā Kunga tā notika uz Jeremiju:
Jeremiah khaeah angzo Angraeng ih lok loe hae tiah oh;
2 Klausiet šās derības vārdus un runājiet uz Jūda vīriem un uz Jeruzālemes iedzīvotājiem.
hae lokmaihaih hae tahngai ah loe, Judah hoi Jerusalem ah kaom kaminawk khaeah,
3 Un saki uz tiem: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: nolādēts lai ir tas cilvēks, kas neklausa šās derības vārdiem,
Israelnawk ih Angraeng Sithaw mah, a lokmaihaih pazui ai kami loe tahamsethaih tong tih,
4 Ko Es jūsu tēviem esmu pavēlējis, kad tos izvedu no Ēģiptes zemes, no tā dzelzs cepļa, un sacīju: klausiet Manu balsi, un dariet to, tā kā Es jums pavēlu, tad jūs Man būsiet par ļaudīm, un Es jums būšu par Dievu,
Izip prae ih sum pakawhaih hmaipalai thung hoiah ka zaeh na niah, nam panawk khaeah:
5 Lai Es to zvērestu piepildu, ko Es jūsu tēviem esmu zvērējis, viņiem dot zemi, kur piens un medus tek, tā kā tas šodien ir. Tad es atbildēju un sacīju: Āmen, Kungs!
Ka lok hae tahngai oh, ka thuih ih lok baktiah sah oh, to tiah nahaeloe kai ih kami ah na om o ueloe, kai doeh nangcae ih Sithaw ah ka om tih. Vaihniah na toep o ih, tahnutui hoi khoitui longhaih prae to paek hanah, nam panawk khaeah lokkamhaih to ka koepsak han, tiah a thuih tiah, thui pae han ang naa. To naah kai mah, Aw Angraeng, to tiah om nasoe, tiah ka naa.
6 Un Tas Kungs sacīja uz mani: izsauc visus šos vārdus pa Jūda pilsētām un pa Jeruzālemes ielām, un saki: klausiet šās derības vārdus un dariet tos.
Angraeng mah kai khaeah, Hae loknawk hae Judah vangpuinawk hoi Jerusalem ah kaom loklamnawk boih ah, Hae lokmaihaih loknawk hae tahngai oh loe, pazui oh, tiah thui ah, tiah ang naa.
7 Jo Es jūsu tēviem skaidri esmu apliecinājis tai dienā, kad tos izvedu no Ēģiptes zemes, līdz šai dienai, tikuši(vienmēr) liecību dodams, un sacīju: klausiet Manu balsi.
Izip prae hoiah nam panawk ka zaehhoihaih ni hoi kamtong vaihni ni khoek to, khawnthaw ah kang thawk moe, Ka lok hae tahngai oh, tiah acoehaih lok to ka thuih pae.
8 Bet tie nav klausījuši nedz savas ausis atgriezuši, bet staigājuši ikviens pēc savas niknās sirds stūrgalvības. Tāpēc Es liku pār tiem nākt visiem šīs derības vārdiem, ko Es pavēlēju darīt, un tie nav darījuši.
Toe nihcae mah tahngai o ai, naa doeh patueng o ai; angmacae kasae poekhaih palung mah thuih ih lok baktiah a caeh o lat; to pongah pazui hanah nihcae khaeah ka paek e, nihcae mah pazui o ai ih hae lokmaihaih loknawk boih nihcae nuiah ka kraksak han, tiah a thuih.
9 Un Tas Kungs uz mani sacīja: sabiedrība rodas starp Jūda vīriem un Jeruzālemes iedzīvotājiem.
To pacoengah Angraeng mah, kai khaeah, Judah hoi Jerusalem ah kaom kaminawk salakah kasae sak pacaenghaih to oh.
10 Tie ir atgriezušies pie savu vectēvu noziegumiem, kas liegušies Maniem vārdiem klausīt, un citiem dieviem dzinušies pakaļ, tiem kalpot. Israēla nams un Jūda nams pārkāpuši Manu derību, ko Es ar viņu tēviem esmu cēlis.
Kai ih loknawk tahngai koeh ai kaminawk loe, ampanawk sakpazaehaih bangah angqoi o boih let boeh; kalah sithawnawk ih toksak hanah hnukah bang o; Israel imthung takoh hoi Judah imthung takoh mah nihcae ampanawk hoiah ka sak ih lokmaihaih to phraek o boeh, tiah thuih.
11 Tādēļ tā saka Tas Kungs: redzi Es pār tiem vedīšu ļaunumu, no kā tie nevarēs izbēgt; kad tie tad uz Mani brēks, tad Es tos neklausīšu.
To pongah Angraeng mah hae tiah thuih; Khenah, nihcae nuiah amrohaih ka phaksak han, nihcae loe loih o thai mak ai; nihcae mah kai khaeah hang o cadoeh, nihcae ih lok to ka tahngai pae mak ai.
12 Un Jūda pilsētas un Jeruzālemes iedzīvotāji noies un brēks uz tiem dieviem, kam tie kvēpinājuši; bet pestīt tie tos neatpestīs viņu nelaimes laikā.
Judah vangpuinawk hoi Jerusalem ih kaminawk loe caeh o ueloe, hmuihoih thlaek o ih sithawnawk khaeah hang o tih; toe nihcae raihaih tong naah pahlong thai mak ai.
13 Jo cik tev pilsētu, Jūda, tik arī tavu dievu, un cik Jeruzālemē ielu, tik altāru jūs esat cēluši par kaunu, altārus Baālam kvēpināt.
Aw Judah, nangcae ih sithaw loe nangmacae ih vangpuinawk zetto pop o; Jerusalem ih lampuinawk zetto kaom Baal sithawnawk khaeah hmuihoih thlaek hanah, azat thok hmuen ah kaom, hmaicamnawk to na sak.
14 Tu tad nelūdz par šiem ļaudīm un nenes par tiem piesaukšanu un lūgšanu, jo Es neklausīšu, kad tie Mani piesauks par savu nelaimi.
Jeremiah, to kaminawk hanah lawkthui pae hmah loe, tahmen hnikhaih hoiah doeh ban payangh pae hmah, raihaih tongh o moe, kai na kawk o cadoeh ka tahngai pae mak ai.
15 Kas Manam mīļam ir Manā namā, kur tā top darīts, tāda blēdība no tāda pulka! Vai solījumi un upura gaļa atņems nelaimi no tevis? Tad tu varētu gavilēt.
Ka palung ih kami loe pop parai kaminawk hoiah zaehaih sak pongah, anih loe ka im thungah timaw sah tih? Moi tathlanghaih mah nang danpaekhaih to loisak tih maw? Kahoih ai hmuen na sak naah mataeng doeh, poek kanawm ah na oh thaih.
16 Tas Kungs tevi nosauca par zaļu eļļas koku, kas jauks un auglīgs, bet nu Viņš tam uguni pielicis ar lielu trokšņa skaņu, un viņa zari lūst.
Angraeng mah, Kranghoih, athaih kahoih, kahing olive thing, tiah na hmin to kawk; toe na tanghangnawk loe katuen parai ah angkhaeh moe, hmai thlaek hanah kami to ka patoeh boeh.
17 Jo Tas Kungs Cebaot, kas tevi dēstījis, tas par tevi nospriedis nelaimi, Israēla nama un Jūda nama niknuma dēļ, ko tie savā starpā dara, Mani apkaitināt, Baālam kvēpinādami.
Israel imthung takoh hoi Judah imthung takoh loe Baal khaeah hmuihoih to thlaek o moe, kai palungphuisak hanah angmacae sethaih to a sak o pongah, nang kathling kami, misatuh Angraeng mah na nuiah amrohaih phaksak hanah lok takroek boeh.
18 Nu Tas Kungs man to ir zināmu darījis, un es to zinu; Tu man esi rādījis viņu padomu.
Angraeng mah panoek thaihaih ang paek pongah, ka panoek; to naah nihcae mah sak o ih hmuennawk to ang patuek.
19 Un es biju tā kā lēna avs, ko ved pie kaušanas, un es nezināju, ka tie pret mani bija domājuši tādas domas: lai to koku ar viņa augļiem maitājam un viņu izdeldam no dzīvo zemes, ka viņa vārdu vairs nepieminētu.
Kai loe hum han suek ih tuinom kahoih tuucaa baktiah ka oh; nihcae mah anih ih ahmin anghmatsak hanah, akung hoi athaih nawnto pakhruh o si loe, kahing kaminawk ih prae thung hoiah tamit si, tiah kai hum hanah pacaeng o ih hmuen to ka panoek ai.
20 Bet Tu, Kungs Cebaot, taisnais soģi, kas pārbaudi īkstis un sirdis, liec man redzēt Tavu atriebšanu pie viņiem, jo Tev es esmu pavēlējis savu tiesas lietu.
Toe, kaimah hae nang khaeah kang tathlang boeh, katoengah lokcaekkung, poekhaih palungthin khenkung, Aw misatuh kaminawk ih Angraeng, nihcae nuiah lu na lakhaih to na hnusak ah;
21 Tādēļ tā saka Tas Kungs pret Anatotas vīriem, kas tavu dvēseli meklē un saka: nesludini pret mums Tā Kunga Vārdā, ja negribi mirt caur mūsu rokām.
to pacoengah Angraeng Sithaw mah hae tiah thuih: Jeremiah, na hinghaih pakrong, Anathoth kaminawk mah, Kaicae ban hoi na duek han ai ah, Angraeng ih ahmin to thui hmah lai ah, tiah thuih o:
22 Tādēļ tā saka Tas Kungs Cebaot: redzi, Es tos piemeklēšu un tiem jaunekļiem būs mirt caur zobenu, viņu dēli un viņu meitas mirs badā, ka no tiem nekas neatliks.
to pongah misatuh kaminawk ih Angraeng mah hae tiah thuih; Khenah, nihcae to ka thuitaek han; thendoengnawk loe sumsen hoiah dueh o tih; nihcae ih capa hoi canunawk doeh khokhahaih hoiah dueh o tih:
23 Jo nelaimei Es likšu nākt pār Anatotas vīriem viņu piemeklēšanas gadā.
Maeto doeh anghmat o mak ai; nihcae thuitaekhaih saning ah, Anathoth kaminawk nuiah amrohaih ka phaksak han, tiah a thuih.
