< Jēkaba Vēstule 1 >

1 Jēkabs, Dieva un Tā Kunga Jēzus Kristus kalps, sveicina tās divpadsmit ciltis, kas dzīvo svešumā.
ⲁ̅ⲒⲀⲔⲰⲂⲞⲤ ⲪⲂⲰⲔ ⲘⲪⲚⲞⲨϮ ⲚⲈⲘ ⲠⲈⲚϬⲞⲒⲤ ⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲠⲬⲢⲒⲤⲦⲞⲤ ⲚϮⲒⲂ ⲘⲪⲨⲖⲎ ⲈⲦⲬⲎ ϦⲈⲚⲠⲒϪⲰⲢ ⲈⲂⲞⲖ ⲬⲈⲢⲈ
2 Mani brāļi, turat to par tīru prieku, kad jūs iekrītat dažādās kārdināšanās,
ⲃ̅ϢⲰⲠⲒ ϦⲈⲚⲢⲀϢⲒ ⲚⲒⲂⲈⲚ ⲚⲀⲤⲚⲎⲞⲨ ⲈϢⲰⲠ ⲀⲢⲈⲦⲈⲚϢⲀⲚⲢⲀⲞⲨⲞ ⲈϨⲀⲚⲠⲒⲢⲀⲤⲘⲞⲤ ⲚⲞⲨⲐⲞ ⲚⲢⲎϮ
3 Zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada pastāvību.
ⲅ̅ⲈⲢⲈⲦⲈⲚⲈⲘⲒ ϪⲈ ϮⲆⲞⲔⲒⲘⲎ ⲚⲦⲈⲠⲈⲦⲈⲚⲚⲀϨϮ ⲀⲤⲈⲢϨⲰⲂ ⲈⲞⲨϨⲨⲠⲞⲘⲞⲚⲎ.
4 Bet pastāvībai lai ir pilnīgs darbs, ka jūs esat pilnīgi un veseli, un ka jums nekā netrūkst.
ⲇ̅ϮϨⲨⲠⲞⲘⲞⲚⲎ ⲆⲈ ⲘⲀⲢⲈ ⲞⲨϨⲰⲂ ⲈϤϪⲎⲔ ⲈⲂⲞⲖ ϢⲰⲠⲒ ⲚϦⲎⲦⲤ ϨⲒⲚⲀ ⲚⲦⲈⲦⲈⲚϢⲰⲠⲒ ⲈⲢⲈⲦⲈⲚϪⲎⲔ ⲈⲂⲞⲖ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲢⲈⲦⲈⲚⲞⲨⲞϪ ⲚⲦⲈⲦⲈⲚϪⲞⲢϨ ⲚϨⲖⲒ ⲀⲚ
5 Un ja kādam no jums gudrības trūkst, tas lai lūdzās no Dieva, kas visiem labprāt dod un nevienam nepārmet, - tad tā viņam taps dota.
ⲉ̅ⲒⲤϪⲈ ⲆⲈ ⲞⲨⲞⲚ ⲞⲨⲀⲒ ϦⲈⲚⲐⲎⲚⲞⲨ ⲈϤϪⲞⲢϨ ⲚⲤⲂⲰ ⲘⲀⲢⲈϤⲈⲢⲈⲦⲒⲚ ⲚⲦⲈⲚ ⲪⲚⲞⲨϮ ⲪⲎ ⲈⲦϮ ⲚⲞⲨⲞⲚ ⲚⲒⲂⲈⲚ ⲀⲠⲖⲰⲤ ⲚϤϢⲰϢϤ ⲀⲚ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲨⲈϮ ⲚⲀϤ
6 Bet lai lūdz ticībā, ne šaubīdamies; jo kas šaubās, tas ir līdzīgs jūras vilnim, ko vējš kustina un mētā.
ⲋ̅ⲘⲀⲢⲈϤⲈⲢⲈⲦⲒⲚ ⲆⲈ ϦⲈⲚⲞⲨⲚⲀϨϮ ⲚϤⲞⲒ ⲚϨⲎⲦ ⲂⲀⲚ ⲪⲎ ⲄⲀⲢ ⲈⲦⲞⲒ ⲚϨⲎⲦ ⲂⲀϤⲞⲒ ⲘⲪⲢⲎϮ ⲚⲚⲒϪⲞⲖ ⲚⲦⲈⲪⲒⲞⲘ ⲈⲢⲈ ⲠⲐⲎⲞⲨ ϬⲒ ⲘⲘⲰⲞⲨ ⲞⲨⲞϨ ⲈϤⲒⲚⲒ ⲘⲘⲰⲞⲨ
7 Jo tāds cilvēks lai nedomā, ka tas no Tā Kunga ko dabūs.
ⲍ̅ⲘⲠⲈⲚⲐⲢⲈϤⲘⲈⲨⲒ ⲄⲀⲢ ⲚⲀϤ ⲚϪⲈⲠⲒⲢⲰⲘⲒ ⲈⲦⲈⲘⲘⲀⲨ ϪⲈ ϤⲚⲀϬⲒ ϨⲖⲒ ⲚⲦⲞⲦϤ ⲘⲠϬⲤ
8 Divprātīgs cilvēks ir nepastāvīgs visos savos ceļos.
ⲏ̅ⲠⲒⲢⲰⲘⲒ ⲆⲈ ⲈⲦⲞⲒ ⲚϨⲎⲦ ⲂⲞⲨⲀⲦⲤⲈⲘⲚⲒ ⲠⲈ ϨⲒ ⲚⲈϤⲘⲰⲒⲦ ⲦⲎⲢⲞⲨ
9 Bet zemas kārtas brālis lai lielās ar savu augstumu;
ⲑ̅ⲘⲀⲢⲈϤϢⲞⲨϢⲞⲨ ⲆⲈ ⲘⲘⲞϤ ⲚϪⲈⲠⲒⲤⲞⲚ ⲈⲦⲐⲈⲂⲎⲞⲨⲦ ϦⲈⲚⲠⲈϤϬⲒⲤⲒ
10 Un kas ir bagāts, ar savu zemumu; jo viņš paiet kā zāles puķe.
ⲓ̅ⲠⲒⲢⲀⲘⲀⲞ ⲆⲈ ⲚϨⲢⲎⲒ ϦⲈⲚⲠⲈϤⲐⲈⲂⲒⲞ ϪⲈ ⲘⲪⲢⲎϮ ⲚⲞⲨϨⲢⲎⲢⲒ ⲚⲦⲈⲞⲨⲤⲰⲞⲨⲂⲈⲚ ϤⲚⲀⲤⲒⲚⲒ
11 Jo saule ir uzlēkusi ar karstumu un zāli izkaltējusi, un viņas puķe ir nokritusi un viņas vaiga jaukums nozudis; - tāpat arīdzan bagātais savītīs uz saviem ceļiem.
ⲓ̅ⲁ̅ⲀϤϢⲀⲒ ⲄⲀⲢ ⲚϪⲈⲪⲢⲎ ⲚⲈⲘ ⲠⲒⲔⲀⲨⲤⲰⲚ ⲞⲨⲞϨ ⲀϤⲦϢⲞⲨⲒⲈ ⲠⲒⲤⲰⲞⲨⲂⲈⲚ ⲞⲨⲞϨ ⲦⲈϤϨⲢⲎⲢⲒ ⲀⲤϤⲞⲢϤⲈⲢ ⲠⲤⲀⲒ ⲆⲈ ⲚⲦⲈⲠⲈϤϨⲞ ⲀϤⲦⲀⲔⲞ ⲠⲀⲒⲢⲎϮ ϨⲰϤ ⲠⲒⲢⲀⲘⲀⲞ ⲚϨⲢⲎⲒ ϦⲈⲚⲚⲈϤⲘⲰⲒⲦ ⲦⲎⲢⲞⲨ ϤⲚⲀⲖⲰⲘ
12 Svētīgs ir tas vīrs, kas kārdināšanā pastāv, jo pārbaudīts viņš dabūs to dzīvības kroni, ko Tas Kungs ir solījis tiem, kas Viņu mīļo.
ⲓ̅ⲃ̅ⲞⲨⲘⲀⲔⲀⲢⲒⲞⲤ ⲠⲈ ⲠⲒⲢⲰⲘⲒ ⲪⲎ ⲈⲐⲚⲀⲀⲘⲞⲚⲒ ⲚⲦⲞⲦϤ ϦⲈⲚⲞⲨⲠⲒⲢⲀⲤⲘⲞⲤ ϪⲈ ⲀϤϢⲀⲚⲈⲢ ⲞⲨⲤⲰⲦⲠ ϤⲚⲀϬⲒ ⲘⲠⲒⲬⲖⲞⲘ ⲚⲦⲈⲠⲰⲚϦ ⲪⲎ ⲈⲦⲀϤⲰϢ ⲘⲘⲞϤ ⲚⲚⲎ ⲈⲐⲚⲀⲘⲈⲚⲢⲒⲦϤ.
13 Neviens, kas top kārdināts, lai nesaka, ka tas no Dieva top kārdināts; jo Dievs nevar tapt kārdināts uz ļaunu, un arī Pats nekārdina neviena.
ⲓ̅ⲅ̅ⲘⲠⲈⲚⲐⲢⲈ ϨⲖⲒ ϪⲞⲤ ⲈⲨⲈⲢⲠⲒⲢⲀⲌⲒⲚ ⲘⲘⲞϤ ϪⲈ ⲪⲚⲞⲨϮ ⲠⲈⲦⲈⲢⲠⲒⲢⲀⲌⲒⲚ ⲘⲘⲞⲒ ⲪⲚⲞⲨϮ ⲄⲀⲢ ϤⲈⲢⲠⲒⲢⲀⲌⲒⲚ ⲀⲚ ϦⲈⲚϨⲀⲚⲠⲈⲦϨⲰⲞⲨ ϤⲈⲢⲠⲒⲢⲀⲌⲒⲚ ⲆⲈ ⲚⲐⲞϤ ⲚϨⲖⲒ ⲀⲚ
14 Bet ikviens top kārdināts, kad tas no savas paša kārības top skubināts un labināts.
ⲓ̅ⲇ̅ⲠⲒⲞⲨⲀⲒ ⲆⲈ ⲠⲒⲞⲨⲀⲒ ⲈⲨⲈⲢⲠⲒⲢⲀⲌⲒⲚ ⲘⲘⲞϤ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲒⲦⲈⲚ ⲦⲈϤⲈⲠⲒⲐⲨⲘⲒⲀ ⲘⲘⲒⲚ ⲘⲘⲞϤ ⲈⲤⲤⲰⲔ ⲘⲘⲞϤ ⲞⲨⲞϨ ⲈⲤⲤⲞⲠⲤⲈⲠ ⲘⲘⲞϤ
15 Pēc tam, kad iekārošana ir ieņēmusies, tad tā dzemdē grēku, un kad grēks ir padarīts, tad tas dzemdē nāvi.
ⲓ̅ⲉ̅ⲒⲦⲀ ϮⲈⲠⲒⲐⲨⲘⲒⲀ ⲀⲤϢⲀⲚⲈⲢⲂⲞⲔⲒ ϢⲀⲤⲘⲈⲤ ⲪⲚⲞⲂⲒ ⲪⲚⲞⲂⲒ ⲆⲈ ⲀϤϢⲀⲚϪⲰⲔ ⲈⲂⲞⲖ ϢⲀϤϪⲪⲞ ⲘⲪⲘⲞⲨ.
16 Nepieviļaties, mani mīļie brāļi!
ⲓ̅ⲋ̅ⲘⲠⲈⲢⲤⲰⲢⲈⲘ ⲚⲀⲤⲚⲎⲞⲨ ⲚⲀⲘⲈⲚⲢⲀϮ
17 Ikviena laba dāvana un ikviens pilnīgs dāvinājums nāk zemē no augšienes, no tā gaismas Tēva, pie kā nekādas pārmīšanās nedz pārvēršanās ēnas.
ⲓ̅ⲍ̅ⲦⲀⲒⲞ ⲚⲒⲂⲈⲚ ⲈⲐⲚⲀⲚⲈⲨ ⲚⲈⲘ ⲆⲰⲢⲞⲚ ⲚⲒⲂⲈⲚ ⲈⲦϪⲎⲔ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲀⲚⲈⲂⲞⲖ ⲘⲠϢⲰⲒ ⲚⲈⲈⲨⲚⲎⲞⲨ ⲈⲠⲈⲤⲎⲦ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲒⲦⲈⲚ ⲪⲒⲰⲦ ⲚⲦⲈⲚⲒⲞⲨⲰⲒⲚⲒ ⲪⲎ ⲈⲦⲈ ⲘⲘⲞⲚ ϢⲒⲂϮ ⲚⲀϨⲢⲀϤ ⲞⲨⲆⲈ ⲞⲨⲤⲘⲞⲦ ⲚⲦⲈⲞⲨϦⲎⲒⲂⲒ ⲈⲀⲤⲤⲒⲚⲒ
18 Pēc Sava prāta Viņš mūs ir dzemdinājis caur to patiesības vārdu, ka mēs būtu Viņa radījumu pirmaji.
ⲓ̅ⲏ̅ⲀϤⲞⲨⲰϢ ⲀϤϪⲪⲞⲚ ϦⲈⲚⲠⲤⲀϪⲒ ⲚⲦⲈϮⲘⲈⲐⲘⲎⲒ ⲈⲐⲢⲈⲚϢⲰⲠⲒ ⲚⲞⲨⲀⲠⲀⲢⲬⲎ ⲚⲦⲈⲚⲈϤⲤⲰⲚⲦ
19 Tad nu, mani mīļie brāļi, lai ikviens cilvēks ir čakls dzirdēt, bet lēns runāt un lēns dusmot.
ⲓ̅ⲑ̅ⲦⲈⲚⲤⲰⲞⲨⲚ ⲆⲈ ⲚⲀⲤⲚⲎⲞⲨ ⲚⲀⲘⲈⲚⲢⲀϮ ⲘⲀⲢⲈϤϢⲰⲠⲒ ⲆⲈ ⲚϪⲈⲢⲰⲘⲒ ⲚⲒⲂⲈⲚ ⲈϤⲒⲎⲤⲞⲨⲤ ⲈϤⲚⲀⲤⲰⲦⲈⲘ ⲈϤϨⲞⲢϢ ⲈϤⲚⲀⲤⲀϪⲒ ⲈϤϨⲢⲞϢ ⲈϤⲚⲀϪⲰⲚⲦ
20 Jo cilvēka dusmība nedara, kas ir taisni Dieva priekšā.
ⲕ̅ⲠϪⲰⲚⲦ ⲄⲀⲢ ⲘⲪⲢⲰⲘⲒ ⲘⲠⲀϤⲈⲢϨⲰⲂ ⲈϮⲘⲈⲐⲘⲎⲒ ⲚⲦⲈⲪⲚⲞⲨϮ.
21 Tāpēc noliekat visu nešķīstību un blēdību un pieņemat ar lēnprātību to iekš jums iedēstīto vārdu, kas jūsu dvēseles var darīt svētas.
ⲕ̅ⲁ̅ⲈⲐⲂⲈⲪⲀⲒ ⲬⲀ ⲐⲰⲖⲈⲂ ⲚⲒⲂⲈⲚ ⲈϦⲢⲎⲒ ⲚⲈⲘ ⲠϨⲞⲨⲞ ⲚⲦⲈϮⲔⲀⲔⲒⲀ ϦⲈⲚⲞⲨⲘⲈⲦⲢⲈⲘⲢⲀⲨϢ ϢⲈⲠ ⲠⲒⲤⲀϪⲒ ⲈⲢⲰⲦⲈⲚ ⲈϤⲢⲎⲦ ⲘⲂⲈⲢⲒ ⲪⲎ ⲈⲦⲈ ⲞⲨⲞⲚ ϢϪⲞⲘ ⲘⲘⲞϤ ⲈⲚⲞϨⲈⲘ ⲚⲚⲈⲦⲈⲚⲮⲨⲬⲎ
22 Bet esiet tā vārda darītāji un ne tikai klausītāji, paši sevi pievildami;
ⲕ̅ⲃ̅ϢⲰⲠⲒ ⲈⲢⲈⲦⲈⲚⲞⲒ ⲚⲢⲈϤⲒⲢⲒ ⲘⲠⲒⲤⲀϪⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲢⲈϤϬⲒⲤⲘⲎ ⲘⲘⲀⲨⲀⲦϤ ⲀⲚ ⲘⲘⲞⲚ ⲈⲢⲈⲦⲈⲚⲈⲢϨⲀⲖ ⲘⲘⲰⲦⲈⲚ ⲘⲘⲀⲨⲀⲦⲈⲚ ⲐⲎⲚⲞⲨ
23 Jo, ja kas ir tā vārda klausītājs, bet ne darītājs, tas ir līdzināms vīram, kas savu miesīgo vaigu aplūko spieģelī;
ⲕ̅ⲅ̅ⲪⲎ ⲈⲦⲈ ⲚⲞⲨⲢⲈϤϬⲒⲤⲘⲎ ⲠⲈ ⲚⲦⲈⲠⲒⲤⲀϪⲒ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲞⲨⲢⲈϤⲈⲢϨⲰⲂ ⲀⲚ ⲠⲈ ⲪⲀⲒ ⲀϤⲞⲚⲒ ⲚⲞⲨⲢⲰⲘⲒ ⲈⲀϤϮⲚⲒⲀⲦϤ ⲘⲠϨⲞ ⲚⲦⲈⲠⲈϤϪⲒⲚⲘⲒⲤⲒ ϦⲈⲚⲞⲨⲒⲀⲖ
24 Jo viņš sevi aplūkojis un nogājis un tūdaļ aizmirsis, kādā vaigā viņš bijis.
ⲕ̅ⲇ̅ⲀϤϮⲚⲒⲀⲦϤ ⲄⲀⲢ ⲘⲘⲞϤ ⲞⲨⲞϨ ⲀϤϢⲈ ⲚⲀϤ ⲞⲨⲞϨ ⲤⲀⲦⲞⲦϤ ⲀϤⲈⲢⲠⲰⲂϢ ⲘⲠⲒⲢⲎϮ ⲈⲚⲀϤⲞⲒ ⲘⲘⲞϤ
25 Bet kas locīdamies ieskatās pilnīgā svabadības bauslībā un paliek pie tās, un nav aizmirsīgs klausītājs, bet tā darba darītājs, tas būs svētīgs savā darīšanā.
ⲕ̅ⲉ̅ⲪⲎ ⲆⲈ ⲈⲦⲀϤⲤⲞⲘⲤ ⲤⲪⲚⲞⲘⲞⲤ ⲈⲦϪⲎⲔ ⲈⲂⲞⲖ ⲚϮⲘⲈⲦⲢⲈⲘϨⲈ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲦⲈϤⲞϨⲒ ⲚϦⲎⲦϤ ⲘⲠⲀϤⲈⲢⲢⲈϤϬⲒⲤⲘⲎ ⲚⲢⲈϤⲈⲢⲠⲰⲂϢ ⲀⲖⲖⲀ ⲚⲢⲈϤⲒⲢⲒ ⲘⲠⲒϨⲰⲂ ⲪⲀⲒ ⲈϤⲈⲈⲢ ⲞⲨⲘⲀⲔⲀⲢⲒⲞⲤ ϦⲈⲚⲠⲈⲦⲈϤⲒⲢⲒ ⲘⲘⲞϤ.
26 Ja kam šķiet, ka tas Dievam kalpojot, un nesavalda savu mēli, bet savu sirdi pieviļ, Tā Dieva kalpošana ir nelietīga.
ⲕ̅ⲋ̅ⲪⲎ ⲆⲈ ⲈⲐⲨⲘⲈⲨⲒ ⲈⲢⲞϤ ϪⲈ ⲞⲨⲢⲈϤϢⲈⲘϢⲒ ⲠⲈ ⲚϤϬⲒⲬⲀⲖⲒⲚⲞⲨⲤ ⲘⲠⲈϤⲖⲀⲤ ⲀⲚ ⲀⲖⲖⲀ ⲀϤⲈⲢϨⲀⲖ ⲘⲠⲈϤϨⲎⲦ ⲞⲨⲈⲪⲖⲎⲞⲨ ⲠⲈ ⲠϢⲈⲘϢⲒ ⲘⲪⲀⲒ
27 Šķīsta un neapgānīta kalpošana Dieva un Tā Tēva priekšā ir šī, bāriņus un atraitnes viņu bēdās apmeklēt un sevi pašu pasargāt neapgānītu no pasaules.
ⲕ̅ⲍ̅ⲠⲒϢⲈⲘϢⲒ ⲆⲈ ⲈⲐⲞⲨⲀⲂ ⲞⲨⲞϨ ⲚⲀⲦⲐⲰⲖⲈⲂ ϦⲀⲦⲈⲚ ⲪⲚⲞⲨϮ ⲞⲨⲞϨ ⲪⲒⲰⲦ ⲪⲀⲒ ⲠⲈ ⲈϪⲈⲘⲠϢⲒⲚⲒ ⲚⲚⲒⲞⲢⲪⲀⲚⲞⲤ ⲚⲈⲘ ⲚⲒⲬⲎⲢⲀ ⲚϦⲢⲎⲒ ϦⲈⲚⲠⲞⲨϨⲞϪϨⲈϪ ⲈⲀⲢⲈϨ ⲈⲢⲞϤ ⲈϤⲞⲒ ⲚⲀⲦⲀϬ ⲚⲒ ⲈⲂⲞⲖ ϨⲀ ⲠⲒⲔⲞⲤⲘⲞⲤ.

< Jēkaba Vēstule 1 >