Jēkaba Vēstule 4
1 No kurienes kari un kaušanās jūsu starpā? Vai ne no turienes, no jūsu kārībām, kas karo jūsu locekļos?
It dagotse fa'a kes'onat fayon awuke waake? It atsotse kaariru it meetsi tewunaatsnosha?
2 Jūs iekārojiet, un jums nav nenieka; jūs ienīstiet un skaužat un nevarat iedabūt; jūs kaujat un karojat, tomēr jums nav nenieka, tādēļ ka jūs nelūdziet,
Ik keewo daatsosh tewunirute, ernmó daatsatste, asho úd'irute okoorirute eree daatsatste, fayeyirute, koyeyirute. Ik'o it k'onraawotsnowere it geyiru keewo daatsatste.
3 Jūs lūdziet un nedabūjiet, tāpēc ka nepareizi lūdziet, lai to savās kārībās varētu aprīt.
Ik'o it k'oniyaloru Ik' it k'onts mansh aaniyo daatso itk'azir it k'oniru keewo meets geneeúwats jiitsosh gond asaabiyon Ik'o it k'onirwooshe.
4 Jūs laulības pārkāpēji un laulības pārkāpējas, vai jūs nezināt, ka šīs pasaules draudzība ir Dieva nīšana? Kas tad grib būt pasaules draugs, tas paliek Dievam par ienaidnieku.
It widetswotso! datsu shuntso Ik'i t'alato b́wottsok'owo danatsteya? Eshe konwor datsunton shune geyiruwo b́tooko Ik'i t'alato b́woshoniye.
5 Jeb vai jums šķiet, ka tas Raksts velti saka: Tam Garam, kas iekš mums mājo, gribās(ilgojās) pret To (ar) skaudību?
Ando S'ayin mas'aafotse «Ik'i okooro, bí no gitsots b́ k'eezts shayiro b́ s'uzsh no wotitwok'oye» bí ettso datsmec'reya?
6 Bet Viņš dod lielāku žēlastību; tādēļ (tas raksts) saka: Dievs lepniem turas pretī, bet pazemīgiem Viņš dod žēlastību.
B́ wotiyaloru s'ayin mas'fo «Ik'o bog taana etirwotsi k'efituwe, dash took detsirwotsshomó b́ s'aato imetwe» b́ ettsosh Ik' imet s'aato jamoniyere boge.
7 Tad nu padodaties Dievam, stāviet velnam pretī, tad viņš bēgs no jums.
Mansh Ik'osh keewewere dablosnoweer k'efoore, bíwere itatsere okaan wos'etuwe.
8 Nāciet tuvu pie Dieva, tad Viņš nāks tuvu pie jums. Šķīstiet rokas, jūs grēcinieki, un dariet sirdis šķīstas, jūs divprātīgie!
Ik'ok t'inere, bíewere itok t'inetwe, it morretsuwotso! it kishuwotsi s'ayntsuwere, it hakebaka etiruwotso! it nibo s'ayintswere.
9 Esiet bēdīgi un noskumuši un raudāt; jūsu smiekli lai pārvēršas par vaidiem, un jūsu līksmība par skumību.
Kic'oore, shiyanowere, efere, it miis'o eepo maants, it gene'o shiyano maants wonewe.
10 Pazemojaties Tā Kunga priekšā, tad Viņš jūs paaugstinās.
Doonzo shinatse it tooko dashan deshere, bíwere dambaan itn tuuzitwe.
11 Neaprunājiet cits citu, brāļi; kas brāli aprunā un savu brāli tiesā, tas aprunā bauslību un tiesā bauslību; bet ja tu bauslību tiesā, tad tu neesi bauslības darītājs, bet tiesātājs.
Eshuwotso, it atsatsewo oonek'ayere, ash oonitwo wee ashaats angshituwo neme b́ ooniri, nematse b́ angshiri, nemats n angshiyalomo dab angshtsi nwoti bako nemó s'eentsitk neenaliye.
12 Viens vienīgs ir Tas bauslības devējs un tiesātājs; Tas var pestīt un nomaitāt. Kas tu tāds esi, ka tu citu tiesā?
Nem imetwonat angshituwo Ik' ikoniye, woriyosho t'afiyoshowere falituwoniye b́ s'uziye, eshe k'osh ashaats angshituwo kene neewo?
13 Nu tad jūs, kas sakāt: šodien vai rītu mēs iesim uz šo vai to pilsētu un tur padzīvosim vienu gadu un pirksim un pārdosim un pelnīsimies;
It «Hambets wee yaats hank'o wotts kitots amr manoke worwot iko beetwone, jaahrnwere oorshitwone» etiruwots itatso korde'ere.
14 Un nezināt, kas rītu notiks, - jo kāda ir jūsu dzīvība? Tā ir tvaiks, kas mazu brīdi rādās un pēc iznīkst.
Yaats wotituwo danatste, it beyo eebi? ikonoto be'eyar il t'afit daawnok'o itne.
15 Tai vietā jums būtu jāsaka: Ja Tas Kungs gribēs un mēs dzīvosim, tad mēs šo vai to darīsim.
Maniyeremó eto iti b́geyituwo «Doonzo bíere nobeetka wotiyal han wee ekeewi k'alituwone» etoniye itsh geyiti.
16 Bet nu jūs lielāties savā lepnībā; visa tāda lielīšanās ir ļauna.
Itmó han it etfk'oon bognona etoone it it'iri, han naari it' jamoniye gonde.
17 Tad nu, kas zina labu darīt un nedara, tam tas ir par grēku.
Eshe sheeng keewo k'alo danfetsr k'alraaw asho k'al b́k'azo morre bíats b́wotiti.
