Jēkaba Vēstule 2
1 Mani brāļi, ticību uz Jēzu Kristu, mūsu godājamo Kungu, turēdami neuzlūkojiet cilvēka vaigu.
Fratres mei, nolite in personarum acceptione habere fidem Domini nostri Iesu Christi gloriae.
2 Jo ja kāds vīrs nāktu jūsu baznīcā ar zelta gredzenu pirkstā un ar krāšņām drēbēm, un tur arīdzan nāktu kāds nabags ar rupjām drēbēm,
Etenim si introierit in conventum vestrum vir aureum annulum habens in veste candida, introierit autem et pauper in sordido habitu,
3 Un jūs uzlūkotu to, kam krāšņas drēbes, un uz to sacītu: sēdies tu še labā vietā; un sacītu uz to nabagu: stāvi tu tur, vai sēdies apakš manu kāju pamesla, -
et intendatis in eum, qui indutus est veste praeclara, et dixeritis ei: Tu sede hic bene: pauperi autem dicatis: Tu sta illic; aut sede sub scabello pedum meorum:
4 Vai tad jūs pie sev pašiem neesat starpību darījuši un neesat tapuši tiesneši pēc ļaunām domām spriezdami?
nonne iudicatis apud vosmetipsos, et facti estis iudices cogitationum iniquarum?
5 Klausiet, mani mīļie brāļi: vai Dievs nav izredzējis tos šās pasaules nabagus, kas ticībā ir bagāti un tās valstības mantinieki, ko Viņš ir apsolījis tiem, kas Viņu mīļo?
Audite fratres mei dilectissimi, nonne Deus elegit pauperes in hoc mundo, divites in fide, et heredes regni, quod repromisit Deus diligentibus se?
6 Bet jūs tiem nabagiem negodu esat darījuši. Vai tie bagātie nav tie, kas jūs apspiež un jūs velk pie tiesām?
Vos autem exhonorastis pauperem. Nonne divites per potentiam opprimunt vos, et ipsi trahunt vos ad iudicia?
7 Vai tie nezaimo to labo vārdu, kas pār jums ir saukts?
Nonne ipsi blasphemant bonum nomen, quod invocatum est super vos?
8 Ja tad jūs to ķēniņa bauslību piepildāt pēc tā raksta: tev būs savu tuvāko mīlēt kā sevi pašu, - tad jūs darāt labi.
Si tamen legem perficitis regalem secundum Scripturas: Diliges proximum tuum sicut teipsum: bene facitis:
9 Bet ja jūs cilvēka vaigu uzlūkojiet, tad jūs grēku darāt un topat no bauslības pārliecināti kā pārkāpēji.
si autem personas accipitis, peccatum operamini, redarguti a lege quasi transgressores:
10 Jo kas visus baušļus tur un vienā klūp, tas ir noziedzies pie visiem.
Quicumque autem totam legem servaverit, offendat autem in uno, factus est omnium reus.
11 Jo kas ir sacījis: tev nebūs laulību pārkāpt, - Tas arī sacījis: tev nebūs nokaut. Ja tu nu laulību nepārkāpi, bet nokauji, tad tu esi palicis par bauslības pārkāpēju.
Qui enim dixit, Non moechaberis, dixit et, Non occides. Quod si non moechaberis, occides autem, factus es transgressor legis.
12 Runājiet tā un dariet tā, kā tādi, kas caur svabadības bauslību taps tiesāti.
Sic loquimini, et sic facite sicut per legem libertatis incipientes iudicari.
13 Jo tam, kas apžēlošanu nav parādījis, uzies sodība bez apžēlošanas, bet apžēlošana lielās pret sodību.
Iudicium enim sine misericordia illi, qui non facit misericordiam: superexaltat autem misericordia iudicium.
14 Ko tas palīdz, mani brāļi, ja kas saka, ka viņam ir ticība, bet darbu nav? Vai tā ticība viņu var izglābt?
Quid proderit fratres mei si fidem quis dicat se habere, opera autem non habeat? Numquid poterit fides salvare eum?
15 Ja kāds brālis vai māsa pliki būtu un tiem trūktu dienišķas pārtikšanas,
Si autem frater, et soror nudi sint, et indigeant victu quotidiano,
16 Un ja kāds no jums uz tiem sacītu: ejiet ar mieru, sildieties un paēdiet; bet jūs tiem nedotu kas miesai vajadzīgs, - ko tas palīdz?
dicat autem aliquis ex vobis illis: Ite in pace, calefacimini et saturamini: non dederitis autem eis, quae necessaria sunt corpori, quid proderit?
17 Tāpat arīdzan ticība, ja tai darbu nav, pati par sevi tā nedzīva.
Sic et fides, si non habeat opera, mortua est in semetipsa.
18 Bet kāds varētu sacīt: tev ir ticība, un man ir darbi! Rādi man tavu ticību bez darbiem un es tev rādīšu no maniem darbiem ticību.
Sed dicet quis: Tu fidem habes, et ego opera habeo. ostende mihi fidem tuam sine operibus: et ego ostendam tibi ex operibus fidem meam.
19 Tu tici, ka ir viens vienīgs Dievs, un dari labi. Velni arīdzan tic un dreb.
Tu credis quoniam unus est Deus: Benefacis: et daemones credunt, et contremiscunt.
20 Bet vai tu gribi zināt, tu nelietīgais cilvēks, ka ticība bez darbiem ir nedzīva?
Vis autem scire o homo inanis, quoniam fides sine operibus mortua est?
21 Vai mūsu tēvs Ābrahāms nav taisnots no darbiem, savu dēlu Īzaku par upuri atnesdams uz altāri?
Abraham pater noster nonne ex operibus iustificatus est, offerens Isaac filium suum super altare?
22 Tad tu redzi, ka ticība ar savu spēku ir bijusi pie viņa darbiem, un ticība ir tapusi pilnīga caur darbiem.
Vides quoniam fides cooperabatur operibus illius: et ex operibus fides consummata est?
23 Un tas raksts ir piepildīts, kas saka: Ābrahāms Dievam ir ticējis un tas viņam ir pielīdzināts par taisnību, un viņš nosaukts Dieva draugs.
Et suppleta est Scriptura, dicens: Credidit Abraham Deo, et reputatum est illi ad iustitiam, et amicus Dei appellatus est.
24 Tad nu jūs redzat, ka cilvēks top taisnots no darbiem un ne no ticības vien.
Videtis quoniam ex operibus iustificatur homo, et non ex fide tantum?
25 Vai arī tā mauka Rahaba nav tāpat taisnota no darbiem, kad tā tos sūtītos ir uzņēmusi un pa citu ceļu izlaidusi?
Similiter et Rahab meretrix, nonne ex operibus iustificata est, suscipiens nuncios, et alia via eiiciens?
26 Jo tā kā miesa bez gara ir nedzīva, tāpat arīdzan ticība bez darbiem ir nedzīva.
Sicut enim corpus sine spiritu mortuum est, ita et fides sine operibus mortua est.
