Jesajas 1
1 Jesajas, Amoca dēla, parādīšana, ko viņš redzējis par Jūdu un Jeruzālemi Uzijas, Jotama, Ahaza un Hizkijas, Jūda ķēniņu, dienās.
Fweny ma wuoyo ewi Juda kod Jerusalem mane Isaya wuod Amoz oneno e ndalo loch Uzia gi Jotham gi Ahaz kod Hezekia mane gin ruodhi Juda.
2 Klausāties, debesis, un ņem vērā, zeme, jo Tas Kungs runā: “Bērnus Es esmu uzaudzinājis un izvilcis, bet tie no Manis atkāpušies.
Winji yaye polo! Chik iti, yaye piny! Nikech Jehova Nyasaye osewuoyo: asepidho nyithindo mobedo madongo, to gisepiem koda.
3 Vērsis pazīst savu kungu un ēzelis sava kunga sili; Israēls nepazīst, Mani ļaudis nesaprot.”
Rwath ongʼeyo wuon, kendo kanyna ongʼeyo kund wuon, to jo-Israel ok ongʼeya adier; joga awuon onge gi winjo.
4 Ak vai, tai grēcīgai tautai, tiem ļaudīm, kas grūti noziegušies, tam ļaundarītāju dzimumam, tiem bērniem, kas samaitājās; tie ir atstājuši To Kungu, nicinājuši to Svēto iekš Israēla, nogriezušies atpakaļ.
Yaye oganda ma joricho, koth ji mogangore gi timbe mamono, kanyakla mar joma timbegi richo, nyithindo mochiwore ne timbe acheje! Giseweyo Jehova Nyasaye; gisejaro Jal Maler mar Israel giselokone ngʼegi.
5 Par ko jūs vēl vairāk būs sist, kad jūs vienmēr atkāpjaties? Visa galva ir vāja, un visa sirds nogurusi.
Angʼo momiyo pod usiko kudwaro kum? Angʼo momiyo usiko kungʼanyo? Wiyeu opongʼ gi adhonde kendo chunyu opongʼ gi lit.
6 No pēdas līdz pat galvai tur nav veseluma, bet vātis un brūces un jaunas vainas, kas nav izspiestas nedz sasietas nedz ar eļļu mīkstinātas.
Kochakore e tiendu nyaka ewiu onge kama ngima, kendo upongʼ gi adhonde, kuonde moriemo, kod kuonde moridhore mapok oketie yath, mapok otwe kata wiroe yath.
7 Jūsu zeme ir postaža, jūsu pilsētas ar uguni sadedzinātas, jūsu tīrumus, sveši ļaudis tos ēd, jums klāt esot, un ir posts, kā sveši ļaudis posta.
Pinyu odongʼ gunda, miechu madongo osewangʼ gi mach; puotheu jopinje mamoko osemau mana kuneno gi wangʼu, ma gidongʼ gundni mana ka joma wasigu oseriembo.
8 Un Ciānas meita atlikusi kā būdiņa vīna dārzā, tā kā pieguļnieka vietiņa gurķu dārzā, kā aplēģerēta pilsēta.
Nyar Sayun odongʼ ka kiru manie e puoth mzabibu, kata ka abila e puoth budho kendo ka dala maduongʼ ma wasigu omonjo.
9 Ja Tas Kungs Cebaot mums nebūtu atlicinājis kādu mazumu, mēs būtu kā Sodoma, mēs būtu tā kā Gomora.
Ka dine Jehova Nyasaye Maratego ok oweyo jomoko kuomwa otony, to dine wachalo gi jo-Sodom, adier dikoro ne wachalo kaka jo-Gomora.
10 Klausiet Tā Kunga vārdu, Sodomas virsnieki, ņemiet vērā mūsu Dieva mācību, Gomoras ļaudis.
Winjuru wach Jehova Nyasaye un jotelo mag Sodom, chikuru itu ne chike mag Nyasachwa un oganda man Gomora!
11 Kas man no jūsu upuru pulka? Saka Tas Kungs; Es esmu apnicis aunu dedzināmos upurus un barotu teļu taukus, un vēršu un jēru un āžu asinis Es negribu.
Jehova Nyasaye wacho kama: “Misengini mangʼeny mutimogi amon-go.” Aol gi misengini miwangʼo pep mag imbe kaachiel gi boche mag jamni machwe. Ok amor gi remb rwedhi gi mag imbe kod mag nywogi.
12 Kad jūs nākat parādīties Manā priekšā, kas to no jums prasa, ka jūs saminat Manus pagalmus?
Ere ngʼama osekwayou gigo ka ubiro e nyima, donge mano en dwanyo hekalu mara maler.
13 Nenesiet vairs nelietīgu ēdamu upuri, tā Man ir neganta kvēpināšana; jaunos mēnešus un svētdienas un draudzes sapulces Es neieredzu, jūsu svētki ir blēdība.
Kik ukel misengini maonge tich e nyima! Tik ubanino dungʼna marach, kendo sewni mutimo ka dwe opor, gi mag Sabato kata e chokruoge duto ok amorgo.
14 Mana dvēsele ienīst jūsu jaunos mēnešus un jūsu svētku laikus. Tie Man ir par nastu, Es esmu piekusis tos panest.
Sewni mutimo ka dwe opor kod sewni moyier chido chunya, giselokore tingʼ mapek matura bende aol gi tingʼogi.
15 Un kad jūs savas rokas izpletīsiet, Es apslēpju Savas acis no jums, un kad jūs daudz lūgšanas turiet, tomēr Es neklausu, jo jūsu rokas ir asiņu pilnas.
Ka utingʼo bedeu malo kulemo to anapandnu wangʼa, kendo kata ulem machal nade to ok anadwoku. Lweteu osechwero remo mangʼeny!
16 Mazgājaties, šķīstaties, atmetat savus ļaunos darbus no Manām acīm nost, nedarāt vairs ļauna.
Lwokreuru mondo ubed maler. Goluru timbeu mamono e wangʼa!
17 Mācieties labu darīt, meklējat tiesu, atgriežat varas darītāju, izdodiet bāriņam tiesu, aizstāviet atraitni.
Weuru timbeu maricho; to upuonjru timbe mabeyo! Dwaruru tim makare, kendo jiwuru joma ithiro. Bende nyaka une ni nyithind kiye kod mon ma chwogi otho oyal buchegi e yo makare kare.
18 Tad nāciet nu, tiesāsimies, saka Tas Kungs: kad jūsu grēki tik sarkani būtu kā asinis, taču tie taps balti kā sniegs, un jebšu tie būtu kā purpurs, taču tie kļūs tāpat kā vilna.
Jehova Nyasaye wacho niya, “Biuru machiegni mondo wapor wach, kata obedo ni richou kwar manade to ibiro luoki magibed matar ka pe, bende kata bed ni gikwar malich to nobed marachar ka pamba.
19 Ja jūs gribēsiet un klausīsiet, tad jūs ēdīsiet zemes labumu.
Ka uyie kuoma muboloru kendo umako chikena duto, to unucham gik mabeyo mag piny;
20 Bet ja jūs liedzaties un turaties pretī, tad jūs no zobena tapsiet aprīti; jo Tā Kunga mute to runājusi.
to ka udagi kendo ungʼanyo to ligangla notieku.” Nimar an Jehova Nyasaye ema asewacho.
21 Kā tā ticīgā pilsēta palikusi par mauku? Tā bija pilna tiesas, taisnība tur mājoja, bet nu slepkavas.
Neye kaka dala maduongʼ ma yande oluoro Nyasaye koro oselokore ochot! Kinde moko ne en kama adiera odakie, tim makare ne yudore, to tinde jonek ema opongʼe.
22 Tavs sudrabs ir tapis par sārņiem, tavs vīns ir jaukts ar ūdeni.
Fedha magu oselokore chuoth nyinyo bende divai magu mogen oseruw gi pi.
23 Tavi virsnieki ir atkāpēji un zagļu biedri; tie visi kāro dāvanas un dzenās pēc maksas; bāriņam tie neizdod tiesu un atraitnes sūdzība nenāk viņu priekšā.
Jotendu ongʼanyo kendo gin e kanyakla mar jokwoge, giduto gihero asoya, kendo gihero gik makonyogi giwegi. Ok giyal buche nyithind kiye kare, bende weche mamon ma chwogi otho okelo e nyimgi ok gidew.
24 Tādēļ saka Tas Kungs Dievs Cebaot, Israēla Varenais: ak vai! Es iepriecināšos par Saviem pretiniekiem, es atriebšos pie Saviem ienaidniekiem.
Kuom mano, Ruoth Nyasaye ma en Jehova Nyasaye Maratego, kendo Jehova Nyasaye mar kanyakla mar Israel wacho kama: “Anayud kwe kuom jok ma jara kendo nachul kuor ne wasika.
25 Un Es griezīšu Savu roku pret tevi un tīrīšu kā ar sārmu tavus sārņus un nošķiršu visu tavu alvu.
Anachwadu gi masiche kendo anapwodhu maler, mi agol timbeu mamono duto.
26 Un Es tev atkal došu soģus kā senāk, un padoma devējus kā vecos laikos. Pēc tam tu tapsi saukta taisnības pils, ticīgā pilsēta.
Bangʼe anaduognu jongʼad bura makare kaka ne timore e ndalo machon, kendo jongʼad rieko mane nitie aa chakruok. Eka noluongu ni Dala Maduongʼ mar Tim Makare, Dala Maduongʼ Madiera Nitie.”
27 Ciāna caur tiesu taps izpestīta un viņas(dēli) atgriezīsies caur taisnību.
Sayun nopwodh gi bura makare bende joma oyie modak e iye norit kod adiera.
28 Bet tie pārkāpēji un grēcinieki visi taps satriekti, un kas no Tā Kunga atkāpjās, ies bojā.
To joma ongʼanyo kod joricho duto gi joma oweyo Jehova Nyasaye notiek chuth.
29 Jo tie taps kaunā to ozolu dēļ, ko jūs bijāt iekārojuši, un jūs kaunēsities to dārzu dēļ, ko bijāt izredzējušies.
Wiu nokuodi gi tiend yiende mag ober ma umorgo kutimoe misengini, kendo unubed gi kuyo kuom puothe museyiero mondo ulemie.
30 Jo jūs būsiet tā kā ozols, kam lapas savīst, un kā dārzs, kam ūdens nav.
Ubiro chalo kaka yiend ober ma ite ner kendo kaka puodho ma ok yud pi.
31 Tad varenais būs kā pakulas, un viņa darbs kā dzirkstele, un abi kopā degs un nebūs neviena, kas dzēš.
Ngʼat maratego e dieru nodok manyap, kendo tekone nowuog mana ka pilni, kendo gigo duto nowangʼ pep maonge ngʼama nyalo nego majno.
