Jesajas 8
1 Un Tas Kungs sacīja uz mani: ņem lielu galdu un raksti uz to ar cilvēka rakstu: „Māer šalal, kaš bas“(laupījums steidzās, laupīšana nāk ātri).
Avelin Pakai chun kahengah, “Thuhetsah tahlangna lentah khat semin lang achunga chun: ‘Maher-shalal-hash-baz’ tiin sun in,” ati.
2 Un es sev ņēmu uzticamus lieciniekus, priesteri Ūriju, un Zakariju, Jebereķijas dēlu.
Keiman kathilsut chu naosen vop’ma aum masang ahinai ti photchenna dingin thempu Uriah le Jeberekiah chapa Zechariah, mithutah gella kiheteni chu thuhetoh-a pang dingin kaseiye.
3 Un es gāju pie tās pravietes, un tā tapa grūta un dzemdēja dēlu. Un Tas Kungs sacīja: nosauc viņa vārdu: Māer šalal, kaš bas.
Chuin keiman kajinu kaumpin, amanu ahung gaiyin, chapa ahin neitai. Hichun Pakaiyin aseiyin, “Amin Maher-shalal-hash-baz tiin kouvin.
4 Jo pirms tas zēns māk saukt: mans tēvs, mana māte! Tad Damaskus mantu un Samarijas laupījumu nesīs Asīrijas ķēniņa priekšā.
Aminin aphondoh chu kum phabep jou, hiche naosenin ‘hepa’ chule ‘henu,’ tia akoudohthei masanga Assyria lengpan Damascus le Samaria ahinbulua nei le gouho akichommang ding ti ahi,” ati.
5 Tas Kungs vēl runāja uz mani un sacīja:
Hichun Pakaiyin kakoma aseikitnin,
6 Tādēļ ka šie ļaudis nicina Šiloas ūdeni, kas lēniņām tek, un tiem ir prieks pie Recina un Remalijas dēla,
“Judah mite kagelkhoh dan hi Shiloah-a twi nemheova long dildel tobang ahi, hinla amahon einungsun tauve. Amahon Leng Rezin le Leng Pekah chunga thil hunglhung ding bou athanoppiuve.
7 Redzi, tad Tas Kungs pār tiem atvedīs stipro un vareno lielupes ūdeni, Asīrijas ķēniņu un visu viņa godību, un tas plūdīs pār visiem saviem krastiem un ies pār visām savām malām,
Hijeha chu Pakaiyin amaho chu Euphrates vadung twilet hattah—Assyria lengpa le agalsat sepaiho alonvuhsah ding ahi. Hiche twi hattah chun twilam jouse ahinjuiya longlet gam diu,
8 Un tas ielauzīsies Jūdā un to pārplūdīs, un ies cauri un sniegsies līdz pat kaklam, un tas izstieps savus spārnus un piepildīs visu tavu zemi, Immanuel!
Chuleh Judah gamsunga ngong chan geiya hung kinonglut ding ahi. Alhaving kijaldoh ding, nagamsung among langkhat’na pat alangkhat geiya achupsoh ding ahi, O Immanuel.
9 Trakojiet, tautas, un topat satriektas! Ņemiet vērā, visi pasaules gali! Jožaties un topat satriekti, jožaties un topat satriekti!
‘Hungkhomun, nangho nammite, kichat tijatnin dimun. Ngaiyun, gamlataha umhon jong. Kisatto din kigongun, ahivanga jeplhuh-a umding nahiuve! Henge, gal sat din kigongun, jeplhuh-a umding nahiuve!
10 Izdomājiet padomu, bet tas iznīks, runājiet vārdu, bet tas nenotiks, jo ar mums ir Dievs (Immanuels.)
Nagalsat lamkaihou kikoukhomun, ahivanga pannabei hidiu ahi. Galla panlah ding dan kigonphatnuvin, ahivanga lolhinglou ding nahiuve. Ijeh-inem iti leh Pathen chu keiho lamah apange,’ tia Assyriaten asap diu ahi,” ati.
11 Jo tā Tas Kungs uz mani runājis, mani satverdams ar Savu roku, un mani mācījis, nestaigāt šo ļaužu ceļu, un sacījis:
Pakaiyin mijousen thil agel banga thil gellou dingin gahtahin eithukhamin,
12 Jums nebūs sacīt, „derība“visur, kur šie ļaudis saka „derība“, un nebūs bīties, kur tie bīstas, nedz baiļoties.
“Kot kikhakhuma aguh-agalla thil kigongho chu nakichaina ding ahitai tiin kichahih-in.
13 To Kungu Cebaot, to jums būs svētīt, un Viņš lai ir jūsu bijāšana, un Viņš lai ir jūsu bailība.
Hatchungnung Pakai tailou imadang gin neihih-in. Ama bou chu Athengpa chu ahi. Ama nagin pouleh imadang nakichat angaipoi.
14 Tad Viņš jums būs par svētumu, bet par pieduršanās akmeni un par piedauzīšanās klinti abiem Israēla namiem, par valgu un slazdu Jeruzālemes iedzīvotājiem.
Ama’n bitsella nakoi ding ahi. Hinla Israel le Judah dinga miho kipalna songchang hintin, miho kilelhahna songpi hiding ahi. Chuleh Jerusalemte dinga thang le pella hung pangding ahi.
15 Un daudzi no tiem klups un kritīs un taps satriekti un savaldzināti un sagūstīti.
Mi tamtah kithoudoh kit talou dinga kipallhua kitanglha ding ahi. Amaho chu thanga ohdenuva mat’na umding ahiuve,” ati.
16 Sasien to liecību, aizzieģelē to mācību iekš maniem mācekļiem,
Pathen thuhil hohi chingphauvin. Athupehho hi keima nunga seijuiho henga jong chinsahsonun.
17 Un es ceru uz To Kungu, kas Savu vaigu apslēpis no Jēkaba nama, un es gaidu uz Viņu.
Keiman eipanpi diuva PAKAI chu kanga ding ahi, Ama’n Jacob chilhahte eikinungheisan ta jongleu. Kakinepna pumpi Ama chungah kangap ding ahi.
18 Redzi, es un tie bērni, ko Tas Kungs man devis, par zīmēm un par brīnumiem iekš Israēla no Tā Kunga Cebaot, kas mājo Ciānas kalnā.
Keima le kacha, Pakaiyin eipeh hi Zion Molsang chunga Houin thenga chengpa Van galsatte Pakai thilgon le thukhamho Israelte henga hetsah din kapange.
19 Kad tie nu uz jums sacīs: vaicājiet tos pareģus un zīmju cienītājus, kas čirkst un čukst, (tad sakāt): vai ļaudīm nebūs vaicāt savu Dievu? Vai tad mirušus būs vaicāt priekš dzīviem?
Loikhat in, “Doithemho le athisaho toh kihoutheiho dongutin, phuisap bolsah leu hen eiseipehthei nauvinte,” ati nom diu ahi. Ahi’n Pathenin eilamhilna diuva itao diu hijolouham? Ahing nalaihon athisaho iti kikipuihoisah ding ham?
20 (Griežaties) Pie bauslības un liecības! Ja tie tā nerunās (saskaņā ar šo Vārdu), tad auseklis(gaisma) tiem neausīs.
Pathen thupeh ho le thuhil ho veuvin! Kohileh Ama thupeh ho nelkal chu muthimlah-a um imahelouhel ahiuve.
21 Bet tie ies apkārt, grūti apbēdināti un izsalkuši. Un kad būs izsalkuši, tad tie dusmosies un lādēs savu ķēniņu un savu dievu. Un kad tie skatās uz augšu,
Hitobang miho chu mun chom choma thachol le gilkelin cheleuvinte. Agilkel jeh-un, lunghanguntin alengpau le a-Pathen’u jeng jong asapset diu ahi. Vanlam angat diu,
22 Vai uzlūko zemi, redzi, bēdas un tumsība; tie ir apstulboti bēdās un maldās tumsībā.
Chuleh leilam angat kit diu, ahivanga ahoilang avetnujongle, boina le lungkhamna chule lungjinna jeng muvinte. Amaho chu thimpi jing lah-a kilehlut diu ahi.
