Jesajas 8
1 Un Tas Kungs sacīja uz mani: ņem lielu galdu un raksti uz to ar cilvēka rakstu: „Māer šalal, kaš bas“(laupījums steidzās, laupīšana nāk ātri).
Toe Angraeng mah kai khaeah, Kalen parai caqam tangoeng maeto lah ah loe, Maher-Shalal-Hash-Baz kawng to cacung hoiah tarik ah.
2 Un es sev ņēmu uzticamus lieciniekus, priesteri Ūriju, un Zakariju, Jebereķijas dēlu.
Qaima Uriah hoi Jeberekiah capa Zakariah to kai han oep kaom hnukung ah ka kawk han, tiah ang naa.
3 Un es gāju pie tās pravietes, un tā tapa grūta un dzemdēja dēlu. Un Tas Kungs sacīja: nosauc viņa vārdu: Māer šalal, kaš bas.
To pacoengah tahmaa nongpata khaeah ka caeh; anih loe zokpomh moe, capa maeto sak. Angraeng mah kai khaeah, anih to Maher-Shalal-Hash-Baz, tiah ahminphui hanah ang thuih.
4 Jo pirms tas zēns māk saukt: mans tēvs, mana māte! Tad Damaskus mantu un Samarijas laupījumu nesīs Asīrijas ķēniņa priekšā.
To nawkta mah, Kam pa, kam no, tiah kawk thai ai naah, Damaska vangpui angraenghaih hoi Samaria vangpui ah lomh ih hmuennawk to Assyria siangpahrang mah la boih tih.
5 Tas Kungs vēl runāja uz mani un sacīja:
Angraeng mah kai khaeah lokthuih let;
6 Tādēļ ka šie ļaudis nicina Šiloas ūdeni, kas lēniņām tek, un tiem ir prieks pie Recina un Remalijas dēla,
hae kaminawk loe amzaita hoi kalong Shiloah ih tui to pahnawt o moe, Rezin hoi Ramaliah capa nuiah anghoehaih tawnh o lat pongah,
7 Redzi, tad Tas Kungs pār tiem atvedīs stipro un vareno lielupes ūdeni, Asīrijas ķēniņu un visu viņa godību, un tas plūdīs pār visiem saviem krastiem un ies pār visām savām malām,
khenah, Assyria siangpahrang hoi anih ih thacak misatuh kaminawk boih, thacak pop parai vapui tuinawk to Angraeng mah nihcae khaeah longsak, vacong hoi tui taengnawk loe tui mah ueng boih boeh;
8 Un tas ielauzīsies Jūdā un to pārplūdīs, un ies cauri un sniegsies līdz pat kaklam, un tas izstieps savus spārnus un piepildīs visu tavu zemi, Immanuel!
tui loe Judah prae nuiah long tih, prae to uem boih ai karoek to tui to long tih, tui loe tahnong khoek to pha tih; Aw Immanuel, anih loe angmah ih pakhraeh to atoeng tahang ueloe, na prae to khuk boih tih, tiah ang naa.
9 Trakojiet, tautas, un topat satriektas! Ņemiet vērā, visi pasaules gali! Jožaties un topat satriekti, jožaties un topat satriekti!
Prae kaminawk boih, tasoehhaih hoiah maeto ah angpop oh! Prae kangthla ah kaom kaminawk, tahngai oh; kazii to angzaeng oh loe, tasoeh oh! Kazii to angzaeng oh loe, tasoeh oh!
10 Izdomājiet padomu, bet tas iznīks, runājiet vārdu, bet tas nenotiks, jo ar mums ir Dievs (Immanuels.)
Sithaw loe kaicae hoi nawnto oh pongah, nawnto nam khueng o e, tidoeh angcoeng mak ai; lok na thuih o e, na thuih o ih lok baktiah, tidoeh om mak ai.
11 Jo tā Tas Kungs uz mani runājis, mani satverdams ar Savu roku, un mani mācījis, nestaigāt šo ļaužu ceļu, un sacījis:
Hae kaminawk ih loklam to ka pazui han ai ah, Angraeng mah a thacakhaih hoiah ang patawnh moe, lok ang thuih;
12 Jums nebūs sacīt, „derība“visur, kur šie ļaudis saka „derība“, un nebūs bīties, kur tie bīstas, nedz baiļoties.
hae kaminawk, Khokhanhaih baktih toengah, nangcae doeh khokhan o toeng hmah; nihcae mah zit ih hmuen to zii o hmah loe, tasoeh doeh tasoeh o hmah.
13 To Kungu Cebaot, to jums būs svētīt, un Viņš lai ir jūsu bijāšana, un Viņš lai ir jūsu bailība.
Misatuh kaminawk ih Angraeng to khingya oh, anih khue to zii oh loe, anih zithaih khue to tawn oh,
14 Tad Viņš jums būs par svētumu, bet par pieduršanās akmeni un par piedauzīšanās klinti abiem Israēla namiem, par valgu un slazdu Jeruzālemes iedzīvotājiem.
Anih loe abuephaih hmuenciim ah om tih; toe Israel imthung takoh hnik hanah loe amthaekhaih hoi amtimhaih thlung ah om tih, Jerusalem kaminawk hanah loe, peet hoi thaang ah om tih.
15 Un daudzi no tiem klups un kritīs un taps satriekti un savaldzināti un sagūstīti.
Nihcae thung ih kanoih parai kaminawk loe amthaek o tih, amtim o ueloe, angkhaek o tih; thaang pongah aman o ueloe, naeh o tih, tiah thuih.
16 Sasien to liecību, aizzieģelē to mācību iekš maniem mācekļiem,
Hnukung mah thuih ih lok to taoeng ah, kaalok hae catui daengah loe, kai hnukah bang kaminawk khaeah paek ah.
17 Un es ceru uz To Kungu, kas Savu vaigu apslēpis no Jēkaba nama, un es gaidu uz Viņu.
Jakob imthung takoh nuiah mikhmai ka hawk han, Angraeng to ka zing moe, anih to ka pakrong han.
18 Redzi, es un tie bērni, ko Tas Kungs man devis, par zīmēm un par brīnumiem iekš Israēla no Tā Kunga Cebaot, kas mājo Ciānas kalnā.
Khenah, kaimah hoi Angraeng mah paek ih nawktanawk loe haeah ka oh o; kaicae loe Zion mae ah kaom, misatuh kaminawk ih Angraeng hanah, Israel prae thung ih angmathaih hoi dawnraihaih ah ka oh o.
19 Kad tie nu uz jums sacīs: vaicājiet tos pareģus un zīmju cienītājus, kas čirkst un čukst, (tad sakāt): vai ļaudīm nebūs vaicāt savu Dievu? Vai tad mirušus būs vaicāt priekš dzīviem?
Kaminawk mah, Kadueh pakhra kawk kop kami, taqawk kawk thaih kami, amzaita hoiah lok to thuih moe, angzo han koi hmuen panoek thaih kaminawk khaeah lok dueng o khae, tiah ang thuih o naah, kadueh kami khaeah lok dueng pongah loe, acaeng kaminawk mah kahing angmacae ih Sithaw khaeah lok to dueng o mak ai maw?
20 (Griežaties) Pie bauslības un liecības! Ja tie tā nerunās (saskaņā ar šo Vārdu), tad auseklis(gaisma) tiem neausīs.
Toe nangcae loe kaalok hoi hnukung mah thuih ih lok to tahngai oh! Nihcae mah hae loktang lok baktiah lok to thui o ai nahaeloe, nihcae loe aanghaih tawn o ai vop tih haih ih ni.
21 Bet tie ies apkārt, grūti apbēdināti un izsalkuši. Un kad būs izsalkuši, tad tie dusmosies un lādēs savu ķēniņu un savu dievu. Un kad tie skatās uz augšu,
Nihcae loe dawnraihaih, zok amthlamhaih hoiah ni prae thungah amhet o tih; nihcae loe zok amthlam naah, palungphuihaih hoiah van bangah khen o ueloe, angmacae ih siangpahrang hoi Sithaw to tangoeng o thui tih.
22 Vai uzlūko zemi, redzi, bēdas un tumsība; tie ir apstulboti bēdās un maldās tumsībā.
Long bangah khet o tathuk naah doeh, raihaih hoi khovinghaih, dawnraihaih hoi tasoehhaih khue to hnu o tih; nihcae to khoving thungah haek boih tih.
