< Jesajas 8 >
1 Un Tas Kungs sacīja uz mani: ņem lielu galdu un raksti uz to ar cilvēka rakstu: „Māer šalal, kaš bas“(laupījums steidzās, laupīšana nāk ātri).
Hina Gode da nama amane sia: i, “Dia meloa bioi bagade lale, amoga dunu noga: le idima: ne agoane dedemu, ‘Ma: ihi Sia: ila: ile Ha: isaba: se ‘(dawaloma: ne da hedolo wamolale, gaguli masa)’
2 Un es sev ņēmu uzticamus lieciniekus, priesteri Ūriju, un Zakariju, Jebereķijas dēlu.
Amo dedei dafawaneyale ba: ma: ne, ba: su dunu moloidafa aduna ilegemu. Amo da gobele salasu ouligisu ea dio amo Iulaia amola Segalaia (Yibeligaia egefe) ilegema.
3 Un es gāju pie tās pravietes, un tā tapa grūta un dzemdēja dēlu. Un Tas Kungs sacīja: nosauc viņa vārdu: Māer šalal, kaš bas.
Fa: no, na uda da abula agui ba: i. Ania dunu mano lalelegeloba, Hina Gode da nama amane sia: i, “Dia manoma ‘Ma: ihi Sia: ila: ile Ha: isiaba: se” dio asulima.
4 Jo pirms tas zēns māk saukt: mans tēvs, mana māte! Tad Damaskus mantu un Samarijas laupījumu nesīs Asīrijas ķēniņa priekšā.
E da fonobahadi fawane asigilale, ‘Ada’ amola ‘Ame’ amo sia: musa: dawa: mu. Be hidadea, amo sia: mu hamedei galea, Asilia hina bagade da Dama: sagase amola Samelia, amo ea muni amola liligi ida: iwane wamolale, gaguli masunu.”
5 Tas Kungs vēl runāja uz mani un sacīja:
Hina Gode da bu nama sia: i.
6 Tādēļ ka šie ļaudis nicina Šiloas ūdeni, kas lēniņām tek, un tiem ir prieks pie Recina un Remalijas dēla,
E da amane sia: i, “Yuda dunu da Hano Siloua: me ea olofoi hano amo higa: i dagoi. Amola ilia da hina bagade Lisini amola hina bagade Biga amoma beda: iba: le, yagugusa.
7 Redzi, tad Tas Kungs pār tiem atvedīs stipro un vareno lielupes ūdeni, Asīrijas ķēniņu un visu viņa godību, un tas plūdīs pār visiem saviem krastiem un ies pār visām savām malām,
Amaiba: le, Na, Hina Gode, da Asilia hina bagade amola ea dadi gagui dunu huluane, amo Yuda dunu fi ilima doagala: musa: oule misunu. Iufala: idisi Hano da neda: le, ea bega: nabale aduga: le daha amo defele ilia da misunu.
8 Un tas ielauzīsies Jūdā un to pārplūdīs, un ies cauri un sniegsies līdz pat kaklam, un tas izstieps savus spārnus un piepildīs visu tavu zemi, Immanuel!
Ilia da Yuda sogega hano bagade neda: i agoane misini, bagade heda: le, liligi huluane dedebomu.” Gode da nini esala! Ea ougia ligia gadole da ninia soge gaga: sa.
9 Trakojiet, tautas, un topat satriektas! Ņemiet vērā, visi pasaules gali! Jožaties un topat satriekti, jožaties un topat satriekti!
Dilia fifi asi gala dunu fi huluane beda: iwane gilisima! Soge sedaga fi huluane, nabima! Gegemusa: momagema, be beda: ma! Dafawane! Momagema, be beda: iwane dawa: ma!
10 Izdomājiet padomu, bet tas iznīks, runājiet vārdu, bet tas nenotiks, jo ar mums ir Dievs (Immanuels.)
Gegemusa: ilegema! Be dilia ilegesu da dafamu. Baligiliwane fada: i sia: ma! Be dilia momagesu da hamedei. Bai Gode da ninima esala.
11 Jo tā Tas Kungs uz mani runājis, mani satverdams ar Savu roku, un mani mācījis, nestaigāt šo ļaužu ceļu, un sacījis:
Hina Gode da Ea gasa bagade amoga, na da Yuda dunu eno ilima mae fa: no bobogema: ne sisane sia: i.
12 Jums nebūs sacīt, „derība“visur, kur šie ļaudis saka „derība“, un nebūs bīties, kur tie bīstas, nedz baiļoties.
E da amane sia: i, “Di da amo dunu ilia ilegesu amoma mae gilisima, amola liligi amoma ilia da beda: i, amoba: le di mae beda: ma.
13 To Kungu Cebaot, to jums būs svētīt, un Viņš lai ir jūsu bijāšana, un Viņš lai ir jūsu bailība.
Na, Hina Gode Bagadedafa da Hadigi (Houli)! Amo mae gogolema! Di da eno dunuma mae beda: ne, Nama fawane beda: ma.
14 Tad Viņš jums būs par svētumu, bet par pieduršanās akmeni un par piedauzīšanās klinti abiem Israēla namiem, par valgu un slazdu Jeruzālemes iedzīvotājiem.
Na da baligili Hadigidafa. Amaiba: le, Na da fedege agoane, igi amoga dunu da emo udasisu gala. Na da sani amoga Yuda amola Isala: ili dunu amola Yelusaleme dunu daha.
15 Un daudzi no tiem klups un kritīs un taps satriekti un savaldzināti un sagūstīti.
Dunu bagohame da dafane, goudai dagoi ba: mu. Ilia da amo saniga sa: imu.”
16 Sasien to liecību, aizzieģelē to mācību iekš maniem mācekļiem,
Dilia! Na adoba: su dunu! Dilia sia: , amo Gode da nama i, amo noga: le ouligima!
17 Un es ceru uz To Kungu, kas Savu vaigu apslēpis no Jēkaba nama, un es gaidu uz Viņu.
Hina Gode da Ea fi dunu E mae ba: ma: ne, wamoaligi dagoi. Be na da Ea hou dafawaneyale dawa: be, amola E da fa: no misunu hou amo noga: le ouligisu na dawa:
18 Redzi, es un tie bērni, ko Tas Kungs man devis, par zīmēm un par brīnumiem iekš Israēla no Tā Kunga Cebaot, kas mājo Ciānas kalnā.
Na amola mano amo Hina Gode da nama i, da lela. Hina Gode Bagadedafa Ea Fisu da Saione Goumiga gala, amola E da nini sia: ne iasu esala agoane Isala: ili fi dunu ilima asunasi dagoi.
19 Kad tie nu uz jums sacīs: vaicājiet tos pareģus un zīmju cienītājus, kas čirkst un čukst, (tad sakāt): vai ļaudīm nebūs vaicāt savu Dievu? Vai tad mirušus būs vaicāt priekš dzīviem?
Be eno dunu da dilia udigili ba: la: lusu dunu amola gesami dasu (amo da gesami hea: sa amola hehedosa) amoma adole ba: ma: ne sia: mu. Be abuliba: le esala dunu fidima: ne, bogoi dunu amoma adole ba: ma: bela: ?”
20 (Griežaties) Pie bauslības un liecības! Ja tie tā nerunās (saskaņā ar šo Vārdu), tad auseklis(gaisma) tiem neausīs.
Be dilia bu adole ima, “Gode Ea sema amola Ea dedei huluane amo fawane dawa: ma. Gesami dasu dunu ilia sia: maedafa nabima! Eno dunu da Gode Ea sia: defele hame sia: sea, amo dunu da hadigi hame, ogogosu fawane dawa: ma.”
21 Bet tie ies apkārt, grūti apbēdināti un izsalkuši. Un kad būs izsalkuši, tad tie dusmosies un lādēs savu ķēniņu un savu dievu. Un kad tie skatās uz augšu,
Isala: ili dunu da ha: i nabawane amola da: i dione, udigili soge ganodini lalumu. Ilia da ha: iba: le amola ougiba: le, ba: le gadole ilia Hina bagade amola Godema gagabusu aligima: ne sia: mu.
22 Vai uzlūko zemi, redzi, bēdas un tumsība; tie ir apstulboti bēdās un maldās tumsībā.
Amasea, ilia da osoboga ba: le guduli, be bidi hamoi amola gasi amola beda: ma: ne gasi amoga Gode da ili sefasilala, amo fawane ba: mu.