< Jesajas 65 >

1 Es topu meklēts no tiem, kas pēc Manis nevaicāja, Es topu atrasts no tiem, kas Mani nemeklēja. Es esmu sacījis uz tautu, kas Manu vārdu nepiesauca: redzi, še Es esmu, redzi, še Es esmu.
Kai khae hni vai ai kaminawk khaeah kang phong pae moe, kai pakrong ai kaminawk mah ang hnuk o boeh; ka hmin hoi kawk vai ai ih prae kami khaeah, Kai hae na khen oh, na khen oh, tiah ka naa.
2 Es izplešu Savas rokas cauru dienu uz pārgalvīgiem ļaudīm, kas uz nelaba ceļa staigā pēc savām pašu domām,
A poek o haih palungthin baktih toengah, sethaih loklam pazui kaminawk, lokaek thaih kaminawk nuiah athun qui ban ka payangh thuih,
3 Uz ļaudīm, kas vienmēr Mani kaitina, kas Manā priekšā upurē dārzos un kvēpina uz ķieģeļiem,
to baktih kaminawk loe takha thungah hmuen tathlanghaih to sak o moe, boeng ai ah kai palungphuisak hanah ka hmaa ah, thlung hoi sak ih hmaicam nuiah moi angbawnhaih to a sak o;
4 Kas sēž pie kapenēm un kapu alās paliek pa naktīm un ēd cūku gaļu, un negantas sulas ir viņu traukos.
nihcae loe taprong ah anghnut o moe, taprong ah iih o; okmoi to caak o moe, panuet thok moitui to laom thungah suek o,
5 Kas saka: paliec, nenāc man klāt, jo es esmu svēts priekš tevis. Šie būs par dūmiem Manā dusmībā, par uguni, kas deg cauru dienu.
nihcae mah, Kamhoe ah angdoe ah, ka taengah anghnai hmah; kai loe nang pongah ka ciim kue, tiah thuih o. To baktih kaminawk loe ka hnah hanah hmaikhue ah oh o moe, athun qui angqong hmai baktiah oh o.
6 Redzi, tas ir Manā priekšā rakstīts: Es necietīšu klusu, bet Es atmaksāšu, un pat viņu azotē Es atmaksāšu
Khenah, ka hmaa ah tarik boeh pongah, ka om duem mak ai; sak ih atho ka pathok let han; nihcae ih saoek nuiah sakhaih atho ka pathok pae han,
7 Jūsu noziegumus un jūsu tēvu noziegumus kopā, saka Tas Kungs, ka ir kvēpinājuši uz kalniem un Mani zaimojuši uz pakalniem; tāpēc viņu algu Es papriekš atmaksāšu viņu azotē.
nangcae zaehaih hoi nam panawk zaehaih to ka pathok boih let han; nihcae loe mae nuiah hmuihoih tui to thlaek o moe, maesomnawk nuiah ka hmin to panuet kaom ah sak o pongah, canghnii ah a sak o ih hmuennawk to nihcae ih saoek nuiah ka tah pae han, tiah Angraeng mah thuih.
8 Tā saka Tas Kungs: tā kā kad vīnu atrod ķekarā un saka: nemaitā to, jo svētība tur iekšā, tāpat Es darīšu Savu kalpu dēļ, ka Es tos visus nenomaitāju.
Angraeng mah hae tiah thuih; Misurtui suekhaih tabu thungah misurtui oh vop pongah, amrosak hmah, tahamhoihaih a thungah oh vop, tiah minawk mah thuih o baktih toengah, ka tamnanawk pongah, to kaminawk to kam rosak boih mak ai.
9 Bet Es no Jēkaba radīšu dzimumu un no Jūda, kas manto Manus kalnus, un Mani izredzētie to iemantos, un Mani kalpi tur dzīvos.
Jakob thung hoiah caanawk to ka tacawtsak moe, Judah thung hoiah kai ih mae qawktoep kami to ka tacawtsak han; ka qoih ih kaminawk mah maenawk to toep o ueloe, ka tamnanawk loe to ah om o tih.
10 Un Šarons taps par avju ganībām, un Ahora ieleja par lopu laidaru priekš Maniem ļaudīm, kas Mani meklējuši.
Sharon loe kai pakrong kaminawk hanah, tuu pacahhaih ahmuen ah om ueloe, Akhor azawn loe maitaw prathaih ahmuen ah om tih.
11 Bet jūs, kas no Tā Kunga atkāpušies, kas Manu svēto kalnu aizmirstat un galdu sataisiet tam Gad (Liktenim) un dzeramus upurus ielejat tai Meni (Laimei), -
Toe nangcae loe Angraeng pahnawt kami, Kai ih kaciim mae pahnet kami, Gad kaminawk ih sithaw khaeah caboi patoemh kami, Meni sithaw han angbawnhaih tui paek kami ah na oh o.
12 Es jūs arī nolikšu zobenam, ka jums visiem būs locīties pie kaušanas, tāpēc ka Es esmu aicinājis, bet jūs neesat atbildējuši, Es esmu runājis, un jūs neesat klausījuši, bet darījuši, kas ļauns bija Manās acīs, un izraudzījušies, kas Man nepatika.
To pongah nangcae to ka kroek moe, sumsen khaeah kang paek o han, nangcae loe hum boih hanah nam tueng o sut tih; tipong ah tih nahaeloe kang kawk o naah nang pathim o ai, lok kang thuih o naah na tahngai o ai; ka hmaa ah kasae hmuen na sak o moe, ka koeh ai ih hmuen to na qoih o.
13 Tādēļ Tas Kungs Dievs tā saka: redzi, Mani kalpi ēdīs, bet jūs būsiet izsalkuši; redzi, Mani kalpi dzers, bet jūs iztvīksiet; redzi, Mani kalpi priecāsies, bet jūs tapsiet kaunā;
To pongah Angraeng Sithaw mah hae tiah thuih; Khenah, ka tamnanawk loe caa o tih, toe nangcae loe zok amthlam ah na om o tih; khenah, ka tamnanawk loe nae o tih, toe nangcae loe tui anghae ah na om o tih; khenah, ka tamnanawk loe anghoe o tih, toe nangcae loe azathaih hoiah na om o tih.
14 Redzi, Mani kalpi gavilēs sirds priekā, bet jūs brēksiet sirdēstos un kauksiet satriektā garā.
Khenah, ka tamnanawk loe palung anghoehaih hoiah laa to sah o tih, toe nangcae loe poek patangkhanghaih hoiah na qah o tih, palungboeng loiah na hang o tih.
15 Un jūs atstāsiet savu vārdu Maniem izredzētiem par lāstu vārdu, un Tas Kungs Dievs tevi nokaus, bet Savus kalpus Viņš nosauks ar citu vārdu;
Ka qoih ih kaminawk khaeah na hmin tangoeng hanah na caeh o taak sut tih; Angraeng Sithaw mah nangcae to hum tih, toe a tamnanawk loe ahmin kalah hoiah kawk tih.
16 Un kas virs zemes svētīsies, tas svētīsies pie tā patiesā Dieva, un kas virs zemes zvērēs, tas zvērēs pie tā patiesā Dieva; jo tās pirmās bēdas būs aizmirstas un priekš Manām acīm apslēptas.
Canghnii ih raihaihnawk to pahnet boeh moe, ka hmaa hoiah anghmat o boih boeh pongah, long nuiah angmah hoi angmah tahamhoihaih paek kami loe loktang Sithaw rang hoiah tahamhoihaih to paek tih; long ah lokkamhaih sah kami loe loktang Sithaw rang hoiah lokkamhaih to sah tih.
17 Jo redzi, Es radu jaunas debesis un jaunu zemi, un tās pirmās lietas vairs nepieminēs, un tās vairs nenāks prātā.
Khenah, van kangtha hoi long kangtha to ka sak; hmaloe ih hmuennawk loe poek let mak ai boeh, palung thungah doeh om mak ai boeh.
18 Bet priecājaties un līksmojaties mūžīgi mūžam par to, ko Es radu. Jo redzi, Es radīšu Jeruzālemi par prieku un viņas ļaudis par līksmību.
Ka sak ih hmuen to oep oh loe, dungzan ah anghoe oh; khenah, Jerusalem loe anghoe moe, a thung ih kaminawk doeh anghoe o toeng hanah ka sak.
19 Un Es priecāšos par Jeruzālemi un līksmošos par Saviem ļaudīm, un tur vairs netaps dzirdēta ne raudāšanas balss, ne kaukšanas balss.
Jerusalem nuiah anghoehaih katawnh, kaimah ih kaminawk khaeah kang hoe han boeh; vangpui thungah qahhaih hoi hanghaih loknawk to thaih mak ai boeh.
20 Tur nebūs vairs bērniņi, kas ilgi nedzīvos, nedz veci, kas savas dienas nepiepilda; bet jauneklis mirs simts gadus vecs būdams, un bezdievīgais taps nolādēts simts gadus vecs būdams.
To vangpui thungah loe nawkta om mak ai, saning koep ai mitong doeh om mak ai boeh; saning cumvaito naah dueh kami loe, nawkta nathuem ah dueh kami baktiah poek o tih; toe saning cumvaito hing ai ah dueh kami loe tangoenghaih tongh kami baktiah poek o tih.
21 Un tie uztaisīs namus un dzīvos iekš tiem, tie dēstīs vīna dārzus un ēdīs viņu augļus.
Nihcae mah im to sah o ueloe, om o haih tih; misur takha to sah o ueloe, athaih to caa o tih.
22 Tie neuztaisīs, lai cits tur dzīvo, un nedēstīs, lai cits to ēd; jo Manu ļaužu mūžs būs ka koku mūžs un Mani izredzētie baudīs savu roku darbu.
A sak o ih im to minawk kalah mah om o haih mak ai, a thling o ih misur to minawk kalah mah caa pae o mak ai boeh; kai ih kaminawk hinghaih loe thing hinghaih baktiah om tih boeh; ka qoih ih kaminawk loe angmacae ban hoi sak ih hmuen to saning kasawkah caa o tih boeh.
23 Tie nestrādās velti, nedz dzemdēs bērnus briesmīgam galam. Jo tie ir Tā Kunga svētīto dzimums un viņu bērnu bērni līdz ar tiem.
Azom pui ah toksah kami om mak ai boeh, raihaih paek caanawk doeh tapen o mak ai boeh; angmacae hoi a caanawk loe, Angraeng tahamhoihaih hnu kami ah om o tih boeh.
24 Un notiks, pirms tie sauc, tad Es atbildēšu, kad tie vēl runā, tad Es klausīšu.
Nihcae mah kawk ai naah, ka oi pae moe, lok a thuih o li naah, ka tahngaih pae han boeh.
25 Vilki un jēri ies kopā ganos un lauva ēdīs salmus kā vērsis, un pīšļi būs čūskas barība; tie nedarīs ļauna un nedarīs posta visā Manā svētā kalnā, saka Tas Kungs.
Tasui hoi tuuca rawkcak nawnto caa hoi tih, kaipui loe maitaw tae baktiah caphaeh to caa tih boeh; toe maiphu loe pahui ih buh ah om tih. Kai ih kaciim mae boih ah loe maeto hoi maeto nganbawh kana paekhaih hoi amrohaih to om mak ai boeh, tiah Angraeng mah thuih.

< Jesajas 65 >