Jesajas 58
1 Sauc pilnā kaklā, netaupi, pacel savu balsi kā bazūni, un pasludini Maniem ļaudīm viņu pārkāpumus un Jēkaba namam viņa grēkus.
LEUM GOD El fahk, “Wowoyak ke kuiyom nufon! Fahk nu sin mwet luk mwet Israel ke ma koluk lalos!
2 Jo Tie Mani meklē ikdienas, tā kā tiem būtu labs prāts pie Manu ceļu atzīšanas. Kā ļaudis, kas darījuši taisnību un nebūtu atstājuši sava Dieva tiesu, tie prasa no Manis taisnības tiesu; tie grib, lai Dievs tiem tuvojās.
Elos alu nu sik len nukewa, ac fahk mu elos kena etu mwe luti luk ac in akos ma sap luk. Elos fahk mu elos lungse nga in sang nu selos ma sap suwohs, ac elos insewowo na in alu nu sik.”
3 Kāpēc (tā tie saka) mēs gavējam, un tu to neuzlūko? Kāpēc mēs mērdējam savu dvēseli, un tu to negribi zināt? Redzi, tai dienā, kad jūs gavējat, tad jūs ejat pēc savas peļņas un dzenat visus savus strādniekus.
Mwet uh siyuk, “Efu ku kut in lalo LEUM GOD El fin tiana liye? Mwe mea kut in tia mongo El fin tia lohma nu sesr?” LEUM GOD El fahk nu selos, “Mweyen ke pacl kowos lalo uh, kowos oru na lungse lowos sifacna, ac kowos akkohsye mwet orekma lowos.
4 Redzi, jūs gavējat bārdamies un riedamies un bezdievīgi kaudamies ar dūri. Jūs negavējat, kā pieklājās, lai jūsu balsis būtu dzirdamas augstībā.
Lalo lowos uh oru kowos in mongsa, na kowos akukuin ac anwuk. Ya kowos nunku mu nga ac lohng pre lowos ke lalo ouinge?
5 Vai tāda ir gavēšana, kas Man patīk, diena, kur cilvēks savu dvēseli mērdē? Kad galvu nokar kā niedre un gulstas uz maisa un pelnos, vai jūs to saucat par gavēšanu un par dienu, kas Tam Kungam patīk?
Pacl kowos lalo, kowos sifacna oru kowos in keok. Kowos suwoli nwe ten oana soko loa kuruweni, ac kowos laknelik nuknuk yohk eoa ac sang apat nu fac kowos in ona fac. Ya kowos pangon mu pa ingan lalo uh? Ya kowos nunku mu nga engankin?
6 Vai tā nav gavēšana, kas Man patīk: atraisīt no netaisnām saitēm, no jūga atsvabināt, spaidītus atlaist vaļā un salauzt ikkatru jūgu?
“Kain lalo se ma nga lungse uh pa inge: tulalosla su kapir ke nununku sesuwos, ac aksukosokye mwet su kowos akkeokye.
7 Vai tā nepiederas, maizi lauzt izsalkušiem, namā ievest nabaga izdzītus, kailu ieraugot, to apsegt un neapslēpties no sava tuvāka?
Sang mongo nun mwet masrinsral, ac usak mwet sukasrup ma wangin lohm se nu in lohm suwos. Sang nuknuk nu sin mwet su enenu nuknuk, ac tia srangesr in kasru mwet in sou lowos sifacna.
8 Tad ausīs tava gaisma kā dienas blāzma, un tava dzīvība no jauna zels, un tava taisnība ies tavā priekšā, un Tā Kunga godība tevi pavadīs.
“Na kulang luk fah tolkowosyak oana kalmen faht in lotutang, ac kinet keiwos ac fah sa in mahla. Nga fah wi kowos pacl nukewa in moli kowos. Ac nga fah loangekowos yen nukewa.
9 Tad tu sauksi, un Tas Kungs atbildēs, tu brēksi, un Viņš sacīs: redzi, še Es esmu. Ja no sava vidus izraidīsi varmācību, mitēsies ar pirkstiem rādīt un nerunāsi ļauna,
Pacl kowos pre, nga fah topuk kowos. Pacl kowos pang nu sik, nga fah lohng kowos. “Kowos fin tulokinya ma upa kowos sang akkeokye mwet, ac tia sifil aklusrongtenye mwet, ku fahk kas in pirakak lain mwet,
10 Un ja tu izsalkušam atdarīsi savu sirdi un paēdināsi apbēdināto dvēseli, tad tava gaisma atspīdēs tumsībā, un tava krēsla būs kā dienas vidus;
ac kowos fin kite mwet masrinsral, ac kasrelos su muta in enenu, na lohsr su apinkowosla fah ekla oana kalmen faht ke infulwen len.
11 Un Tas Kungs tevi vadīs bez mitēšanās un pieēdinās tavu dvēseli tuksnesī un stiprinās tavus kaulus. Un tu būsi kā slacināts dārzs un kā ūdens avots, kam ūdens netrūkst.
Na nga fah kol kowos pacl nukewa, ac akfalye mwe enenu lowos ke kowos fahsr yen mwesis. Nga fah akkeye kowos ac oru kowos in ku na. Kowos ac fah oana sie ima yohk kof we, oana sie unon in kof ma tiana mihnla.
12 Un tavi bērni uzcels vecu vecās posta vietas, tu atjaunosi pagājušu cilšu pamatus un tevi sauks (par) plaisumu aizmūrētāju un ceļu atjaunotāju, kur var dzīvot.
Mwet lowos fah sifil musaela lohm ma musalla pacl na loeloes. Musa sacn ac orek fin pwelung meet ah. Ac fah eteyuk mu kowos mwet su sifilpa musaeak pot lun siti uh, ac sifil tulokunak lohm ma tuh musalla ah.”
13 Ja tu savu kāju savaldi svētdienā un nedari, kas tev patīk, Manā svētā dienā, un ja tu dusas dienu nosauci par līksmību, par Tā Kunga svēto (dienu), kas cienījama, un tu tā viņu godā turi, ka nestaigā savus ceļus nedz ej pēc savas pelņas nedz runā liekus vārdus.
LEUM GOD El fahk, “Kowos fin oru len Sabbath in sie len mutal, ac tia ukwe lungse lowos sifacna ke len sac; kowos fin saokkin len mutal luk, ac akfulatye ke kowos tia fufahsryesr loes, ku orekma, ac tia fahk kas lusrongten ke len sac,
14 Tad tu priecāsies iekš Tā Kunga, un Es tevi vadīšu pār zemes augstumiem, un Es tevi mielošu ar tava tēva Jēkaba mantību; jo Tā Kunga mute to runājusi.
na kowos ac fah pulakin insewowo ke sripen kowos kulansupweyu. Nga ac fah oru mwet in mutunfacl nukewa in akfulatye kowos, ac kowos ac fah usrui facl se su nga tuh sang nu sel Jacob, papa matu tomowos. Nga, LEUM GOD, pa fahk ma inge.”
