Jesajas 56
1 Tā saka Tas Kungs: turiet tiesu un dariet taisnību; jo Mana pestīšana ir tuvu nākusi, un Mana taisnība parādīsies.
ʻOku pehē ʻe Sihova, “Tauhi ʻae fakamaau, pea fai māʻoniʻoni: he ʻoku ofi ʻae haʻu ʻa ʻeku fakamoʻui, pea mo e fakahā ʻo ʻeku māʻoniʻoni.
2 Svētīgs tas cilvēks, kas to dara, un tas cilvēka bērns, kas stipri pie tā turas, kas svētdienu svēti un to nesagāna, un sargā savu roku, ka nedara ļauna.
ʻOku monūʻia ʻae tangata ʻoku fai ʻae meʻa ni, pea mo e foha ʻoe tangata ʻoku puke ki ai; ʻaia ʻoku tauhi ʻae ʻaho tapu taʻefakaʻuli ia, pea ʻoku taʻofi hono nima mei he fai kovi kotoa pē.”
3 Un tas svešinieks, kas Tam Kungam pieķeras, lai nerunā un nesaka: Tas Kungs mani patiesi atšķirs no saviem ļaudīm; un, kas rāmits(kastrēts), lai nesaka: redzi, es esmu sakaltis koks.
Ke ʻoua foki naʻa lea ʻae foha ʻoe muli, ʻaia kuo ne fakahoko ia kia Sihova, ʻo pehē, “Kuo vaheʻi ʻaupito au ʻe Sihova mei hono kakai:” pea ʻoua naʻa pehē ʻe he ʻiunoke, “Vakai, ko e ʻakau mōmoa au.”
4 Jo tā saka Tas Kungs uz tiem rāmitiem: kas svētī Manas svētdienas un to pieņem, kas Man patīk, un stipri tura Manu derību,
He ʻoku pehē ʻe Sihova, “Ki ho ngaahi ʻiunoke ʻoku tauhi ʻeku ngaahi Sāpate, pea ʻoku fili ʻae ngaahi meʻa ʻoku ou fiemālie ai, pea puke ki heʻeku fuakava.
5 Tiem Es došu vietu Savā namā un Savos mūros, un vārdu, kas labāks nekā dēli un meitas, mūžīgu vārdu Es tiem došu, kas netaps izdeldēts:
ʻIo, te u foaki kiate kinautolu ʻi hoku fale pea ʻi hoku lotoʻā ha potu, pea mo ha hingoa lelei lahi ʻi he ngaahi foha mo e ngaahi ʻofefine: te u foaki kiate kinautolu ha hingoa taʻengata, ʻaia ʻe ʻikai ʻauha.
6 Un tos svešiniekus, kas Tam Kungam pieķeras, Viņam kalpot un Tā Kunga vārdu mīlēt, Viņam būt par kalpiem, - visus, kas svētdienu svētī un to nesagāna, un kas stipri turas pie Manas derības,
Pea mo e ngaahi foha ʻoe muli, ʻoku fakahoko ʻakinautolu kia Sihova, ke tauhi ia, pea ke ʻofa ki he huafa ʻo Sihova, ke hoko ko ʻeku kau tamaioʻeiki, ko kinautolu kotoa pē ʻoku tauhi ʻae ʻaho tapu kae ʻikai fakaʻuli ia, pea ʻoku puke maʻu ki heʻeku fuakava;
7 Tos Es nesīšu uz Savu svēto kalnu un tos iepriecināšu Savā lūgšanas namā; viņu dedzināmie un viņu kaujamie upuri būs patīkami uz Mana altāra. Jo Mans nams taps nosaukts lūgšanas nams visām tautām.
ʻIo, ko kinautolu te u ʻomi ki hoku moʻunga tapu, pea te u fakafiefiaʻi ʻakinautolu ʻi hoku falelotu: ʻe maʻu ʻi hoku feilaulauʻanga ʻa ʻenau ngaahi feilaulau tutu mo ʻenau ngaahi feilaulau; koeʻuhi ʻe ui hoku fale ko e falelotu ki he kakai fulipē.”
8 Tas Kungs Dievs, kas sapulcina Israēla izdzītos, saka: Es pie viņa vēl vairāk sapulcināšu pār tiem, kas jau ir sapulcināti.
ʻOku pehē ʻe he ʻEiki ko Sihova, ʻaia ʻoku tānaki ʻae kau liʻaki ʻo ʻIsileli, “Ka te u toe tānaki mo ha niʻihi kiate ia fakataha mo kinautolu kuo u tānaki kiate ia.”
9 Visi lauka zvēri, nāciet ēst, arī visi meža zvēri.
Mou haʻu ke keina, ʻakimoutolu kotoa pē ʻae fanga manu ʻoe ngoue, ʻio, ʻakimoutolu ʻae fanga manu kotoa pē ʻoe vao.
10 Visi viņu sargi ir akli, tie nezin nekā, tie visi ir mēmi suņi, kas nemāk riet, sapņodami tie guļ, iemīl miegu.
ʻOku kui hono kau tangata leʻo: ʻoku vale kotoa pē, ko e fanga kulī noa ʻakinautolu kotoa pē, ʻoku ʻikai te nau faʻa kalou; ʻoku mohe, pea tokoto hifo, ʻo manako ki he mohe.
11 Un šie suņi ir plēsīgi un nepieēdināmi. Un šie ir gani, kam pašiem nav saprašanas, tie visi līdz beidzamam iet ikviens pa savu ceļu, pēc savas peļņas.
ʻIo, ko e fanga kulī ʻuakai, ʻoku ʻikai ʻaupito mākona, pea ko e kau tauhi taʻeʻilo ʻakinautolu: ʻoku nau vakai kotoa pē ki honau hala taki taha, ke maʻu meʻa mei hono potu.
12 Nāciet šurp, (tie saka) es dabūšu vīnu, un dzersim stipru dzērienu un rītā lai ir kā šodien, papilnam, jo vairāk jo labāk.
ʻOku nau pehē, “Haʻu ʻakimoutolu te u ʻomi ʻae uaine, pea te tau inu ke tau fonu ʻi he inu mālohi; pea ʻe tatau ʻae ʻapongipongi mo e ʻaho ni, pea ʻe lahi hake ia.”
