< Jesajas 51 >

1 Klausāties uz Mani, kas taisnībai dzenaties pakaļ, kas To Kungu meklējat. Uzlūkojiet to akmens kalnu, no kā esat cirsti, un to akas bedri, kur esat izrakti.
LEUM GOD El fahk, “Porongeyu, kowos su lungse moulla, Kowos su tuku nu yuruk in suk kasru. Nunku ke eot su kowos tuku kac me, Ac ke lufin eot ma tafleyukla kowos kac.
2 Uzlūkojiet Ābrahāmu, savu tēvu, un Sāru, kas jūs dzemdējusi. To Es aicināju, kad viņš vēl bija viens pats, un Es to svētīju un vairoju.
Nunku kacl Abraham, papa matu tomowos, Ac kacl Sarah, su oswekowosla. Ke pacl se nga tuh pangnol Abraham, srakna wangin tulik natul. Tusruktu nga akinsewowoyal ac sang tulik natul. Nga akpusye pac fwilin tulik natul.
3 Jo Tas Kungs iepriecinās Ciānu, Viņš iepriecinās visas viņas tukšās vietas un darīs viņas tuksnesi kā Edeni un viņas lauku kā Tā Kunga dārzu; prieku un līksmību tur atradīs, pateikšanu un slavas dziesmas.
“Nga ac fah akkalemye pakomuta luk nu sin Jerusalem, Nu selos nukewa su muta in siti lalos ma musalla. Acn we finne sie acn mwesis, nga fah oru tuh in sie ima, Oana ima se nga yukwiya Eden. Engan ac insewowo ac fah oasr we, Wi on in kaksak ac kulo nu sik.
4 Ņem Mani vērā, Mana tauta, atgriežat ausis pie Manis, Mani ļaudis, jo no Manis iziet bauslība, un Savu tiesu Es iecelšu tautām par gaišumu.
Porongeyu, mwet luk, Porongo ma nga fahk uh. Nga sang mwe luti luk nu sin mutunfacl pus; Ma sap luk fah sang kalem nu selos.
5 Mana taisnība ir tuvu klāt, Mana pestīšana parādās, un Mans elkonis sodīs tautas. Uz Mani salas gaida un cerē uz Manu elkoni.
Nga fah sa in tuku ac molelosla. Pacl in kutangla luk apkuranme. Nga sifacna fah leumi mutunfacl uh. Acn loessula soano nga in tuku. Elos tupan ke finsrak tuh nga in molelosla.
6 Paceliet savas acis uz debesīm un skatāties uz zemi apakšā; jo debesis iznīks kā dūmi, un zeme nodils kā drēbe, un viņas iedzīvotāji nomirs kā mušas. Bet Mana pestīšana pastāvēs mūžīgi, Mana taisnība netiks apgāzta.
Ngetak ac liye kusrao; ac liye pac faclu! Kusrao fah wanginla oana kulasr uh; Ac faclu fah kulawi oana nuknuk mahi uh, Ac mwet we nukewa fah misa oana loang uh. Tusruktu lango su nga ac use fah oanna nwe tok. Kutangla luk fah tiana safla.
7 Klausāties uz Mani, kas taisnību pazīstat, ļaudis, kam Mana bauslība ir sirdī. Nebīstaties par cilvēku nievāšanu un neiztrūcinājāties no viņu zaimošanām.
“Porongeyu, kowos su etu ma suwohs, Ac su eis mwe luti luk ac oakiya insia. Nimet sangeng ke mwet uh angon kowos ac fahk kas in akkolukye kowos.
8 Jo tārpi tos ēdīs kā drēbi, un kodes tos sakapās kā vilnu, bet Mana taisnība pastāvēs mūžīgi un Mana pestīšana uz cilšu ciltīm.
Elos ac wanginla oana nuknuk ma watil uh kangla. Tusruktu molela su nga use ac fah oan nwe tok. Kutangla luk ac fah oan ke fwil nu ke fwil.”
9 Uzmosties, uzmosties, apvelc stiprumu, Tā Kunga elkonis, uzmosties kā sendienās, vecu vecos laikos! Vai Tu neesi tas, kas Rahabu (Ēģipti) pāršķēlis un to pūķi nodūris?
LEUM GOD, ngutalik ac kasrekut! Orekmakin ku lom ac molikutla; Orekmakin oana ke kom tuh oru in pacl oemeet ah. Kom pa tuh pakpakilya Rahab, wet lulap soko meoa, nu ke ip srisrik.
10 Vai Tu neesi, kas jūru darījis sausu, tos lielos ūdeņu dziļumus darījis par ceļu, ka tie atpestītie gāja cauri?
Kom pac pa tuh akpaoyela meoa ah, Ac orala innek soko sasla inkof uh, Tuh elos su kom ac molela in ku in fahsr kac.
11 Un Tā Kunga atpirktie griezīsies atpakaļ un nāks uz Ciānu ar gavilēšanu, un mūžīga līksmība būs pār viņu galvām; prieks un līksmība tos apkamps, skumjas un bēdas bēgs projām.
Elos su kom tuh molela Fah sun acn Jerusalem ke engan. Elos fah alullul ac sasa ke engan. Elos ac fah engan ma pahtpat, Sukosokla liki asor ac sasao nwe tok.
12 Es, Es esmu jūsu iepriecinātājs: kas tu esi, ka bīsties no cilvēkiem, kam jāmirst, un no cilvēku bērniem, kas iznīkst kā zāle,
LEUM GOD El fahk, “Nga pa akkeye kowos. Efu ku kowos in sangeng sin mwet ma sukawil moul la, Su ac sa na uli oana mah uh?
13 Un aizmirsti To Kungu, savu Radītāju, kas debesis izpletis un zemi dibinājis, un bīsties bez mitēšanās cauru dienu no spaidītāja bardzības, kad tas taisās maitāt? Bet kur nu ir tā spaidītāja bardzība?
Ya kowos mulkunla LEUM GOD su orekowosla, Su laknelik kusrao, Ac oakiya pwelung lun faclu? Efu ku kowos in muta in sangeng pacl nukewa Ke folo lalos su akkeokye kowos — Elos su akola in kunauskowosla? Kaskusrak lalos tia ku in sifil tuku nu fowos.
14 Steigšus saslēgtais tiek svabads un nenomirs bedrē, un maizes viņam netrūks.
Ac tia paht, elos su muta in kapir ac fah aksukosokyeyukla. Elos ac moul arulana paht, Ac ac fah oasr na mongo nalos.
15 Jo Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas kustina jūru, ka viņas viļņi kauc: Kungs Cebaot ir Viņa vārds.
“Nga pa LEUM GOD lowos. Nga mokleak meoa Ac oru noa uh in ngirngir. Inek pa LEUM GOD Kulana!
16 Un Es lieku Savus vārdus tavā mutē un tevi apklāju ar Savas rokas ēnu, ka Es dēstu debesis un stādu zemi un saku uz Ciānu: tu esi Mana tauta.
Nga asroelik kusrao Ac oakiya pwelung lun faclu: Nga fahk nu sin mwet Jerusalem, ‘Kowos mwet luk! Nga asot tari mwe luti luk nu suwos, Ac nga loangekowos ke pouk.’”
17 Uzmosties, uzmosties, celies Jeruzāleme, kas no Tā Kunga rokas esi dzērusi Viņa bardzības biķeri; reibuma biķeri tu esi izdzērusi un izsūkusi.
Jerusalem, ngutalik! Sifacna tukaskomyak ac tuyak! Kom numla tari cup in kaiyuk Su LEUM GOD El sot nu sum in numla ke sripen kasrkusrak lal; Kom tuh numla, oru kom tukulkul.
18 No visiem bērniem, ko tā ir dzemdējusi, neviena nebija, kas viņu būtu vadījis(drošībā un miera vietā), un no visiem bērniem, ko tā uzaudzinājusi, neviena, kas viņu pie rokas būtu ņēmis.
Wangin mwet ac fah pwen kom, Wangin sie inmasrlon wen nutum Ac sruokya poum in kasrekom.
19 Šīs divējas lietas tev ir notikušas, kas tad tevi žēlos? Posts un nelaime un bads un zobens, kas tad tevi var iepriecināt?
Oasr mwe ongoiya luo putati fom: Facl sum sikiyukla ke mweun, Ac mwet lom misa ke masrinsral. Wanginla mwet in pakomutom.
20 Tavi bērni pamiruši, tie guļ uz visu ielu stūriem kā stirna tīklā, tie bija pilni Tā Kunga bardzības, tava Dieva draudu.
Ke insruwasrik in inkanek nukewa Mwet lom elos ikori ke munasla lalos. Elos oana deer ma srifusryuki sin mwet sruh kosro. Elos pulakin kuiyen kaskusrak lun God.
21 Tāpēc klausies jel šo, tu apbēdinātā un apreibusī, bet ne no vīna.
Kowos mwet keok in Jerusalem, Kowos su tukulkul oana mwet sruhi,
22 Tā saka tavs Kungs, Tas Kungs, un tavs Dievs, kas Saviem ļaudīm tiesu nesīs: redzi, Es ņemu no tavas rokas to reibuma biķeri, Savas bardzības biķeri, tev vairs to nebūs dzert.
LEUM GOD lowos El loangekowos ac fahk, “Nga eisla cup se ma Nga tuh sot nu suwos ke nga kaskusrak ah. Kowos ac tia enenu in sifil nim Wain se ma oru kowos tukulkul.
23 Bet Es to došu rokā taviem spaidītājiem, kas uz tavu dvēseli saka: lokies, ka mēs ejam pāri, un noliec savu muguru pār zemi un par ielu tiem, kas staigā pāri.
Nga ac fah sang cup sac nu selos su tuh akkeokye kowos, Nu selos su oru kowos oan fin inkanek uh Na elos fahsr fowos oana infohk uh pa kowos.”

< Jesajas 51 >