< Jesajas 51 >

1 Klausāties uz Mani, kas taisnībai dzenaties pakaļ, kas To Kungu meklējat. Uzlūkojiet to akmens kalnu, no kā esat cirsti, un to akas bedri, kur esat izrakti.
Lannae ka pâlei niteh, BAWIPA ka tawng e taminaw ka lawk thai awh haw, nangmouh na kâdêinae lungsong hoi na tai awh e tangkom kâko khenhaw.
2 Uzlūkojiet Ābrahāmu, savu tēvu, un Sāru, kas jūs dzemdējusi. To Es aicināju, kad viņš vēl bija viens pats, un Es to svētīju un vairoju.
Nangmae na pa Abraham hoi nangmouh na kakhekung Sarah hah khenhaw. Bangtelamaw tetpawiteh, ahni dueng doeh ka kaw, yawkahawi sak teh, tami moikapap lah ka coung sak.
3 Jo Tas Kungs iepriecinās Ciānu, Viņš iepriecinās visas viņas tukšās vietas un darīs viņas tuksnesi kā Edeni un viņas lauku kā Tā Kunga dārzu; prieku un līksmību tur atradīs, pateikšanu un slavas dziesmas.
Hahoi BAWIPA ni Zion kho lung a pahawi han. Ahnie tami kingdinae hmuen pueng, lung a pahawi vaiteh, kahrawngum hah Eden hmuen patetlah ka sak vaiteh, ramkenae hah BAWIPA takha patetlah ka sak han. Lunghawilawkdeinae hoi nawmnae, lunghawilawk deinae hoi la saknae lawknaw athung vah hmu lah ao han.
4 Ņem Mani vērā, Mana tauta, atgriežat ausis pie Manis, Mani ļaudis, jo no Manis iziet bauslība, un Savu tiesu Es iecelšu tautām par gaišumu.
Ka taminaw ka dei e thai awh haw. Ka miphunnaw na hnâpakeng awh haw. Kai koehoi kâlawk a tâco vaiteh, lawk ka tâtueng e teh taminaw hanelah, angnae lah ao han.
5 Mana taisnība ir tuvu klāt, Mana pestīšana parādās, un Mans elkonis sodīs tautas. Uz Mani salas gaida un cerē uz Manu elkoni.
Ka lannae teh a hnai toe. Kaie rungngangnae teh a tâco toe. Ka kut ni tamipueng lawk a ceng awh han. Tuilum ramnaw ni a panue awh vaiteh, ka kut a kâuep awh han.
6 Paceliet savas acis uz debesīm un skatāties uz zemi apakšā; jo debesis iznīks kā dūmi, un zeme nodils kā drēbe, un viņas iedzīvotāji nomirs kā mušas. Bet Mana pestīšana pastāvēs mūžīgi, Mana taisnība netiks apgāzta.
Kalvan lah radoung awh haw, a rahim lae talai hai khenhaw. Kalvan teh hmaikhu patetlah a kahma teh, talai teh khohna patetlah a pawn han. Talai taminaw teh, tangkarang patetlah a due awh han. Hatei, rungngangnae teh a yungyoe a kangning vaiteh, lannae hai pahnawt thai lah awm mahoeh.
7 Klausāties uz Mani, kas taisnību pazīstat, ļaudis, kam Mana bauslība ir sirdī. Nebīstaties par cilvēku nievāšanu un neiztrūcinājāties no viņu zaimošanām.
Lannae phung ka panuek niteh, kaie kâlawk a lungthin dawk katatnaw, ka lawk thai awh haw. Taminaw e pathoenae taket awh hanh. Hnephnapnae hai taket awh hanh.
8 Jo tārpi tos ēdīs kā drēbi, un kodes tos sakapās kā vilnu, bet Mana taisnība pastāvēs mūžīgi un Mana pestīšana uz cilšu ciltīm.
Bangkongtetpawiteh, ahnimanaw teh, khohna patetlah hmonae ni koung a ca awh han. Tumuen patetlah ahnimanaw teh pâri ni a ca awh han. Hatei, ka lannae teh a yungyoe a cak vaiteh, ka rungngangnae teh a se buet touh hnukkhu buet touh a kangning han.
9 Uzmosties, uzmosties, apvelc stiprumu, Tā Kunga elkonis, uzmosties kā sendienās, vecu vecos laikos! Vai Tu neesi tas, kas Rahabu (Ēģipti) pāršķēlis un to pūķi nodūris?
Kâhlaw leih, kâhlaw leih, thaonae kâmahrawk leih. Ayan e tueng dawk palang na kâhlaw e patetlah kâhlaw leih. Rahab ka rek niteh, khorui hah patawnae kapoekung teh, BAWIPA nang nahoehmaw.
10 Vai Tu neesi, kas jūru darījis sausu, tos lielos ūdeņu dziļumus darījis par ceļu, ka tie atpestītie gāja cauri?
Nang teh, kadung ni teh ka kaw e tuipui kahaksakkung, na rungngang e taminaw a cei nahanelah, tuipui a dungpoungnae koe lamthung na ka sak pouh kung teh nang nahoehmaw.
11 Un Tā Kunga atpirktie griezīsies atpakaļ un nāks uz Ciānu ar gavilēšanu, un mūžīga līksmība būs pār viņu galvām; prieks un līksmība tos apkamps, skumjas un bēdas bēgs projām.
Hot patetlah a ratang e taminaw ni, BAWIPA koelah a ban awh vaiteh, amamae lû dawk a yungyoe lunghawinae la sak nalaihoi Zion lah a ban awh nahan, lunghawinae hoi a nawmnae a hmu awh vaiteh, lungmathoenae hoi khuikanae teh, koung a kahma han toe.
12 Es, Es esmu jūsu iepriecinātājs: kas tu esi, ka bīsties no cilvēkiem, kam jāmirst, un no cilvēku bērniem, kas iznīkst kā zāle,
Na lung ka mawng sak kung teh kai kama roeroe doeh. Tami capa pho patetlah kasakkung hoi kadout hane tami ka taket e tami teh apimaw.
13 Un aizmirsti To Kungu, savu Radītāju, kas debesis izpletis un zemi dibinājis, un bīsties bez mitēšanās cauru dienu no spaidītāja bardzības, kad tas taisās maitāt? Bet kur nu ir tā spaidītāja bardzība?
Talaidu adu ka ung niteh, kalvannaw kasakkung hoi nang na kasakkung BAWIPA na pahnim teh, pacekpahlek e tami ni kai na raphoe tawmlei toe telah na pouk teh ahnie lungkhueknae pou na taki. Ka pacekpahlek e tami a lungkhueknae teh atu nâmaw ao.
14 Steigšus saslēgtais tiek svabads un nenomirs bedrē, un maizes viņam netrūks.
Tangkom thung dout mahoeh. Rawca hai pout mahoeh, Karang lah hloutnae koe a pha han.
15 Jo Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas kustina jūru, ka viņas viļņi kauc: Kungs Cebaot ir Viņa vārds.
Kai teh, tuipui ka yue ni teh tuicapa kahramsakkung nangmae Jehovah na Cathut doeh. A min teh ransahu BAWIPA doeh.
16 Un Es lieku Savus vārdus tavā mutē un tevi apklāju ar Savas rokas ēnu, ka Es dēstu debesis un stādu zemi un saku uz Ciānu: tu esi Mana tauta.
Kalvan ka kangdout sak niteh, talai adu ka ung e ni Zion koevah, ka tami lah na o telah ka ti thai nahanelah, ka lawk na pahni dawk ka hruek toe. Ka kut e tâhlip hoi nang teh na ramuk toe telah ati.
17 Uzmosties, uzmosties, celies Jeruzāleme, kas no Tā Kunga rokas esi dzērusi Viņa bardzības biķeri; reibuma biķeri tu esi izdzērusi un izsūkusi.
Oe, Jerusalem, BAWIPA e kut dawk e lungkhueknae manang kanetkung napui, kâhlaw leih, thaw nateh kâhlaw leih. nang ni tâluengsaknae manang hai koung na nei toe. A radue hai koung na nei toe.
18 No visiem bērniem, ko tā ir dzemdējusi, neviena nebija, kas viņu būtu vadījis(drošībā un miera vietā), un no visiem bērniem, ko tā uzaudzinājusi, neviena, kas viņu pie rokas būtu ņēmis.
Na khe e na capanaw thung dawk, nama lam kapâtuekung buet touh hai awm hoeh. Na kawk e capanaw thung dawk nama kut hoi na ka hrawi hane tami buet touh hai awm hoeh.
19 Šīs divējas lietas tev ir notikušas, kas tad tevi žēlos? Posts un nelaime un bads un zobens, kas tad tevi var iepriecināt?
Takang a tho vaiteh tami kingdinae hoi, tahloi hoi theinae, hete runae kahni touh nange lathueng a pha toe. Apinimaw na ka khai vaiteh, lung na pahawi han.
20 Tavi bērni pamiruši, tie guļ uz visu ielu stūriem kā stirna tīklā, tie bija pilni Tā Kunga bardzības, tava Dieva draudu.
Na capanaw ni kângai a ru awh han. Tangkhek dawk kâman e Atha patetlah lam tangkuem dawk ayan awh vaiteh, BAWIPA e lungkhueknae hoi Cathut e yuenae teh a boum awh han.
21 Tāpēc klausies jel šo, tu apbēdinātā un apreibusī, bet ne no vīna.
Hatdawkvah, pacekpahlek e ka khang e tami, misurtui hloilah alouke paruinae hoi ka parui e tami thai awh haw.
22 Tā saka tavs Kungs, Tas Kungs, un tavs Dievs, kas Saviem ļaudīm tiesu nesīs: redzi, Es ņemu no tavas rokas to reibuma biķeri, Savas bardzības biķeri, tev vairs to nebūs dzert.
Na BAWIPA, a taminaw lawk ouk ka kâpankhai e, na Bawipa Jehovah ni a dei e teh, khenhaw! pâyawnae manang, ka lungkhueknae manang dawk e a taisawm hah na kut dawk e ka la vaiteh, nang teh bout na net mahoeh toe.
23 Bet Es to došu rokā taviem spaidītājiem, kas uz tavu dvēseli saka: lokies, ka mēs ejam pāri, un noliec savu muguru pār zemi un par ielu tiem, kas staigā pāri.
Hatei, nang koe vah na tak van coungroe thai nahanelah, tabawk haw telah a titeh, na lathueng kacetnaw hanelah, lamthung patetlah na tak a phai teh, patawnae na kapoekungnaw e kut dawk, hote yamu manang ka hruek han.

< Jesajas 51 >