Jesajas 51
1 Klausāties uz Mani, kas taisnībai dzenaties pakaļ, kas To Kungu meklējat. Uzlūkojiet to akmens kalnu, no kā esat cirsti, un to akas bedri, kur esat izrakti.
Pakai holla, huhdohna chang dinga kinem jousen, kasei hi ngaijuvin! Songpia konna kitan doh’a na hiuvin chule gomtong’a konna kilaidoh’a na hiu chu ngaitouvin.
2 Uzlūkojiet Ābrahāmu, savu tēvu, un Sāru, kas jūs dzemdējusi. To Es aicināju, kad viņš vēl bija viens pats, un Es to svētīju un vairoju.
Na pului’u Abraham le na nampiu hung penna nu Sarah chu ngaitouvin. Ka kou petna chu Abraham achangseh bou ahin, hinla ama phatthei kaboh’in, nam lentah ahung hitai.
3 Jo Tas Kungs iepriecinās Ciānu, Viņš iepriecinās visas viņas tukšās vietas un darīs viņas tuksnesi kā Edeni un viņas lauku kā Tā Kunga dārzu; prieku un līksmību tur atradīs, pateikšanu un slavas dziesmas.
Pakaiyin Israel alhamon kit ding, chule amah thah nau alainat pi’e. Nelphai jong chu Eden banga nom ding, gamthip gamgo lai jong chu Pakai honlei bang ding ahi. Kipana le thanopna chuche muna kimun tin, Thangvahna laho chu gingdoh ding ahi.
4 Ņem Mani vērā, Mana tauta, atgriežat ausis pie Manis, Mani ļaudis, jo no Manis iziet bauslība, un Savu tiesu Es iecelšu tautām par gaišumu.
Ka mite, kasei ngai’uvin. Israel’in ngai hen. Ajeh chu ka danthu kilhangsap ding, chule ka thutan themna chu chitin-namtin lah’a kilang ding ahi.
5 Mana taisnība ir tuvu klāt, Mana pestīšana parādās, un Mans elkonis sodīs tautas. Uz Mani salas gaida un cerē uz Manu elkoni.
Ka khotona le thutan themna hung lhung loi ding, Ka huhhingna hi hunga ahitai. Ka bantha hattah hin chitin-namtin chunga thutan themna ahin pohlut ding ahi. Gam latah gam’a hon ei hinvet dingu chule kinem tah’a ka bantha hatna chu kinem ding ahiuve.
6 Paceliet savas acis uz debesīm un skatāties uz zemi apakšā; jo debesis iznīks kā dūmi, un zeme nodils kā drēbe, un viņas iedzīvotāji nomirs kā mušas. Bet Mana pestīšana pastāvēs mūžīgi, Mana taisnība netiks apgāzta.
Dah in van khu veuvin, chule noi lam leiset hin vesuh un. Ajeh chu van hi meikhu tobang ahung mang thah ding, chule leiset hi ponsil hal tobanga mang thah ding ahi. Leiset mite jong thousi tobanga thi ding ahiuvin, hinla ka huhhingna hi a’itih’a umjing ding ahi. Ka chonphatna dan chu akichaitih umlou ding ahi.
7 Klausāties uz Mani, kas taisnību pazīstat, ļaudis, kam Mana bauslība ir sirdī. Nebīstaties par cilvēku nievāšanu un neiztrūcinājāties no viņu zaimošanām.
Kasei ngaijun, adihlou’a konna adih hea nangho, adan thu lunga tuhdet hon, mihon nahin taitom diu tija hih un. Ama hon na jumso dingu jong kicha hih beh un.
8 Jo tārpi tos ēdīs kā drēbi, un kodes tos sakapās kā vilnu, bet Mana taisnība pastāvēs mūžīgi un Mana pestīšana uz cilšu ciltīm.
Ajeh iham itileh ngetnin pon anehset tobang hi dingu, chule lung hon samul anehheng tobang hung hidiu ahije. Hinla ka chonphatna chu itih’a hijinga, Ka mihuhhingna jong akhang khanga kijom jing ding ahi.
9 Uzmosties, uzmosties, apvelc stiprumu, Tā Kunga elkonis, uzmosties kā sendienās, vecu vecos laikos! Vai Tu neesi tas, kas Rahabu (Ēģipti) pāršķēlis un to pūķi nodūris?
Khangin, khangin, Vo Pakai! Thaneitah in hung kivonin! Nathahatna banjet chu hin jah doh in! Masanglai nikhoa nangman Nile vadunga Hingne(dragon) tobang Aigupta mite natha tobang chu hiuhen.
10 Vai Tu neesi, kas jūru darījis sausu, tos lielos ūdeņu dziļumus darījis par ceļu, ka tie atpestītie gāja cauri?
Na mite agalkai theina dinguva twithuh lah’a kona ahungdoh theina dingun, twikhanglen nakan sah in, lampi lhung lut pachu, tunia hi Ama chu na hilou hitam?
11 Un Tā Kunga atpirktie griezīsies atpakaļ un nāks uz Ciānu ar gavilēšanu, un mūžīga līksmība būs pār viņu galvām; prieks un līksmība tos apkamps, skumjas un bēdas bēgs projām.
Pakai lhatsate chu hung kile’ uvintin, tonsot kipana lallukhuh khuh puma Jerusalema chu lasa puma lut’uvintin, lungkhamna le lunghemna kitol mangin tin, amaho chu kipana le thanopna’a dim jing ding ahitauve.
12 Es, Es esmu jūsu iepriecinātājs: kas tu esi, ka bīsties no cilvēkiem, kam jāmirst, un no cilvēku bērniem, kas iznīkst kā zāle,
Keima, kei mong mongin nangho kalhamon nahiuvin, hijeh’a chu mihem ho chu, hampa banga mollha loile mangthei bep ahiuvin, ipi dinga na kichat ham?
13 Un aizmirsti To Kungu, savu Radītāju, kas debesis izpletis un zemi dibinājis, un bīsties bez mitēšanās cauru dienu no spaidītāja bardzības, kad tas taisās maitāt? Bet kur nu ir tā spaidītāja bardzība?
Hijongleh nanghon Pakai, na Sempa’u, vanho hin pha jal'a chule leiset bul hin phutdohpa chu na sumil tauve. Mihem bol hesohna na kichat jom jing diu ha? Na melma teu lunghanna na kichat jom jing dingu ham? Tua hi alungsat nau le alunghan nau hoilamba geija hitam? Achemang'a ahitai.
14 Steigšus saslēgtais tiek svabads un nenomirs bedrē, un maizes viņam netrūks.
Na sohchang ho’u chu gang tah’a kilhadoh ding ahiuve! Songkul lutna, an ngolna le thina chu nachan ding hitalou ding ahitai.
15 Jo Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas kustina jūru, ka viņas viļņi kauc: Kungs Cebaot ir Viņa vārds.
Ajeh iham itileh Keima Pakai na Pathen kahi: Twikhanglen choh thouva, chule twipi kinong chu ging dum duma lhapa chu kahin, Kamin chu Vanna Galmiho Pakai kitipa chu ahi.
16 Un Es lieku Savus vārdus tavā mutē un tevi apklāju ar Savas rokas ēnu, ka Es dēstu debesis un stādu zemi un saku uz Ciānu: tu esi Mana tauta.
Chule Keiman ka Thuho chu nakama kakhumpeh in, chule nakihuh bitna ding chu kasellin, chule keiman vantham jol chu kapha jal'a chule leiset bul aphudoh ahin, Keiman Israel jah’a, ‘Nangho Kamite nahiuve’ kati ahi.
17 Uzmosties, uzmosties, celies Jeruzāleme, kas no Tā Kunga rokas esi dzērusi Viņa bardzības biķeri; reibuma biķeri tu esi izdzērusi un izsūkusi.
Thoudoh in, thoudoh in, Vo Jerusalem! Nangman Pakai lunghanna chu khonna nadontai. Tijat umtah khon chu nadonin, atwi valha nunungpen geija nadanga navat lhah sah ahitai.
18 No visiem bērniem, ko tā ir dzemdējusi, neviena nebija, kas viņu būtu vadījis(drošībā un miera vietā), un no visiem bērniem, ko tā uzaudzinājusi, neviena, kas viņu pie rokas būtu ņēmis.
Na chateu khatcha jong ahinga akidalha a na khuttuh’a chule na puile ding aumtapoi.
19 Šīs divējas lietas tev ir notikušas, kas tad tevi žēlos? Posts un nelaime un bads un zobens, kas tad tevi var iepriecināt?
Hiche vangset hamsetna teni hi- manthaina le mahthahna, galle kelthohna hohi nachunga hunglhunga ahi. Nangho na hepi-khoto dingu koi kidalha hinau vem? Nangho nalhamon dingu um nauvem?
20 Tavi bērni pamiruši, tie guļ uz visu ielu stūriem kā stirna tīklā, tie bija pilni Tā Kunga bardzības, tava Dieva draudu.
Ajeh iham itileh nachateu chu atha’u lhadah ahita’uvin chule lampia alumgam tauvin, agamsunga chengho chu len kikhum bangin panpi bei ahitauve.
21 Tāpēc klausies jel šo, tu apbēdinātā un apreibusī, bet ne no vīna.
Hinla tun hiche hi ngaijin, akigimbol hesoh ho jukham tobanga lung gel je helouva touho, ju don kham jeh ahipouve.
22 Tā saka tavs Kungs, Tas Kungs, un tavs Dievs, kas Saviem ļaudīm tiesu nesīs: redzi, Es ņemu no tavas rokas to reibuma biķeri, Savas bardzības biķeri, tev vairs to nebūs dzert.
Hiche hi Thuneipen Pakai, na Pathen le na Panhupa chun asei ahije: Ven, keiman tijat umtah khon chu na khutna konin kalatai, nangman kalung hanna khon chu na donlou ding ahitai.
23 Bet Es to došu rokā taviem spaidītājiem, kas uz tavu dvēseli saka: lokies, ka mēs ejam pāri, un noliec savu muguru pār zemi un par ielu tiem, kas staigā pāri.
Chuche khella chu nabol hesoh ho, ‘Keihon vutvaito kichiltha dingu chule natungtun chunga lam kajot dingu ahi’ tia seiho khutna hiche khon chu kapeh joh ahitai.
