Jesajas 51
1 Klausāties uz Mani, kas taisnībai dzenaties pakaļ, kas To Kungu meklējat. Uzlūkojiet to akmens kalnu, no kā esat cirsti, un to akas bedri, kur esat izrakti.
Toenghaih hnukah pazui moe, Angraeng pakrong kaminawk, ka lok hae tahngai oh; na aah o ih lungsong hoi na takaeh o ih tangqom to khen oh;
2 Uzlūkojiet Ābrahāmu, savu tēvu, un Sāru, kas jūs dzemdējusi. To Es aicināju, kad viņš vēl bija viens pats, un Es to svētīju un vairoju.
nam pa Abraham hoi nangcae cunkung Sarah to khen oh; tangsuek naah loe anih khue ni ka kawk, toe tahamhoihaih ka paek pongah, anih loe kating ai ah pung.
3 Jo Tas Kungs iepriecinās Ciānu, Viņš iepriecinās visas viņas tukšās vietas un darīs viņas tuksnesi kā Edeni un viņas lauku kā Tā Kunga dārzu; prieku un līksmību tur atradīs, pateikšanu un slavas dziesmas.
Angraeng mah Zion to mongsak tih; kamro ahmuennawk boih doeh mongsak tih; anih ih praezaek to Eden baktiah angcoengsak ueloe, anih ih long karoem ahmuen to Angraeng ih takha baktiah angcoengsak tih; athung ah loe anghoehaih, oephaih, anghoe lok thuihaih hoi laasakhaih loknawk to om tih.
4 Ņem Mani vērā, Mana tauta, atgriežat ausis pie Manis, Mani ļaudis, jo no Manis iziet bauslība, un Savu tiesu Es iecelšu tautām par gaišumu.
Kai ih kaminawk, ka lok hae tahngai oh; Aw ka caengnawk, kai khaeah naa patueng oh; patuk ih toenghaih lok loe kai khae hoiah tacawt tih, ka toenghaih loe prae kaminawk hanah aanghaih ah om tih.
5 Mana taisnība ir tuvu klāt, Mana pestīšana parādās, un Mans elkonis sodīs tautas. Uz Mani salas gaida un cerē uz Manu elkoni.
Ka toenghaih loe zoi boeh, ka pahlonghaih doeh longh li boeh, ka ban mah kaminawk to lokcaek tih; tuipui thung ih prae kaminawk mah kai to zing o ueloe, ka ban thacakhaih to oep o tih.
6 Paceliet savas acis uz debesīm un skatāties uz zemi apakšā; jo debesis iznīks kā dūmi, un zeme nodils kā drēbe, un viņas iedzīvotāji nomirs kā mušas. Bet Mana pestīšana pastāvēs mūžīgi, Mana taisnība netiks apgāzta.
Van ah na mik padai o tahang ah loe long ah khen o tathuk ah; van loe hmaikhue baktiah anghmaa ving tih, long doeh kahni baktiah prawn ueloe, athung ah kaom kaminawk loe taksae baktiah dueh o tih.
7 Klausāties uz Mani, kas taisnību pazīstat, ļaudis, kam Mana bauslība ir sirdī. Nebīstaties par cilvēku nievāšanu un neiztrūcinājāties no viņu zaimošanām.
Toenghaih panoek kaminawk hoi palung thungah ka patuk ih lok suem kaminawk, ka lok hae tahngai oh; kaminawk mah zoehhaih to zii o hmah, nihcae mah kasae thuihaih pongah doeh tasoeh o hmah.
8 Jo tārpi tos ēdīs kā drēbi, un kodes tos sakapās kā vilnu, bet Mana taisnība pastāvēs mūžīgi un Mana pestīšana uz cilšu ciltīm.
Karaa mah nihcae to kahni baktiah caa king ueloe, langkawk mah nihcae to tuumui baktiah caa tih; toe ka toenghaih loe dungzan khoek to cak poe tih, ka pahlonghaih doeh caanawk ih adung khoek to om poe tih.
9 Uzmosties, uzmosties, apvelc stiprumu, Tā Kunga elkonis, uzmosties kā sendienās, vecu vecos laikos! Vai Tu neesi tas, kas Rahabu (Ēģipti) pāršķēlis un to pūķi nodūris?
Aw Angraeng ih ban nang, Angthawk ah, anglawt ah loe thacakhaih hoiah om ah; canghnii ih ni kalaem baktih, adung kangquem baktiah, angthawk ah. Rahab to takroek pat moe, pahui pui ahmaa caasakkung loe nang na ai maw?
10 Vai Tu neesi, kas jūru darījis sausu, tos lielos ūdeņu dziļumus darījis par ceļu, ka tie atpestītie gāja cauri?
Tuipui hoi kathuk parai tuinawk kangsakkung loe nang na ai maw? Kathuk tuipui nuiah akrang tangcae kaminawk caehhaih loklam sahkung loe nang na ai maw?
11 Un Tā Kunga atpirktie griezīsies atpakaļ un nāks uz Ciānu ar gavilēšanu, un mūžīga līksmība būs pār viņu galvām; prieks un līksmība tos apkamps, skumjas un bēdas bēgs projām.
To pongah Angraeng mah akrang tangcae kaminawk to amlaem o let ueloe, laasakhaih hoiah Zion ah akun o tih; nihcae loe dungzan anghoehaih lumuek to angmuek o tih; oephaih hoi anghoehaih to hnu o tih; to naah palungsethaih hoi qahhaih loe cawn ving tih boeh.
12 Es, Es esmu jūsu iepriecinātājs: kas tu esi, ka bīsties no cilvēkiem, kam jāmirst, un no cilvēku bērniem, kas iznīkst kā zāle,
Nangcae pathloepkung loe Kai, kaimah hae boeh ni; kadueh thaih kami, phroh baktiah azaem thaih kami capa to maw na zit o?
13 Un aizmirsti To Kungu, savu Radītāju, kas debesis izpletis un zemi dibinājis, un bīsties bez mitēšanās cauru dienu no spaidītāja bardzības, kad tas taisās maitāt? Bet kur nu ir tā spaidītāja bardzība?
Vannawk payuengkung, long angdoethaih sahkung, nang sahkung Angraeng to na pahnet ving boeh; pacaekthlaekkung mah kai hae hum tih boeh, tiah palung thung hoiah na poek o moe, ni thokkruek zithaih hoiah kho na sak o; pacaekthlaek kami palungphuihaih loe naa ah maw oh?
14 Steigšus saslēgtais tiek svabads un nenomirs bedrē, un maizes viņam netrūks.
Thongkrah kaminawk loe thongim thungah dueh o mak ai, zok doeh amthlam o mak ai, anih loe loih phrat tih.
15 Jo Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas kustina jūru, ka viņas viļņi kauc: Kungs Cebaot ir Viņa vārds.
Kai loe tuipui mah hangh hanah, tuipui angthawksakkung Angraeng na Sithaw ah ka oh; Anih ih ahmin loe misatuh kaminawk ih Angraeng, tiah oh.
16 Un Es lieku Savus vārdus tavā mutē un tevi apklāju ar Savas rokas ēnu, ka Es dēstu debesis un stādu zemi un saku uz Ciānu: tu esi Mana tauta.
Vannawk angmah ih ahmuen ah suemkung, long angdoethaih ahmuen sahkung, Zion khaeah, Nangcae loe kai ih kami ah na oh o, tiah thuih hanah, na pakha ah ka loknawk to ka suek moe, ka ban hoiah kang pakaa boeh.
17 Uzmosties, uzmosties, celies Jeruzāleme, kas no Tā Kunga rokas esi dzērusi Viņa bardzības biķeri; reibuma biķeri tu esi izdzērusi un izsūkusi.
Angraeng ban ih palungphuihaih boengloeng kanae Aw Jerusalem, anglawt lai ah, angthawk ah loe angdoe ah; tasoehhaih boengloeng to na naek boeh; anaengnawk doeh na naek boih boeh.
18 No visiem bērniem, ko tā ir dzemdējusi, neviena nebija, kas viņu būtu vadījis(drošībā un miera vietā), un no visiem bērniem, ko tā uzaudzinājusi, neviena, kas viņu pie rokas būtu ņēmis.
Angmah tapen ih capanawk thungah hoiah angmah han loklam patuekkung mi doeh om o ai; angmah pacah ih capanawk thungah doeh, anih ban hoiah zae kami om o ai.
19 Šīs divējas lietas tev ir notikušas, kas tad tevi žēlos? Posts un nelaime un bads un zobens, kas tad tevi var iepriecināt?
Patangkhanghaih hnetto ah kaom, caaknaek khaa pongah kami amrohaih ah kaom sumsen hoi duekhaih to na nuiah phak naah, mi mah maw na qah haih tih? Kawbangmaw kang pathloep thai han?
20 Tavi bērni pamiruši, tie guļ uz visu ielu stūriem kā stirna tīklā, tie bija pilni Tā Kunga bardzības, tava Dieva draudu.
Na capanawk loe tha zok o sut boeh moe, thaang pongah aman sathar baktiah, lamkrung kruekah angsongh o; nihcae loe Angraeng palungphuihaih hoi na Sithaw thuitaekhaih to amhah o sut boeh.
21 Tāpēc klausies jel šo, tu apbēdinātā un apreibusī, bet ne no vīna.
To pongah pacaekthlaekhaih tongh kami, misurtui hoi nae ai ah mu paquih kami, vaihi tahngai ah;
22 Tā saka tavs Kungs, Tas Kungs, un tavs Dievs, kas Saviem ļaudīm tiesu nesīs: redzi, Es ņemu no tavas rokas to reibuma biķeri, Savas bardzības biķeri, tev vairs to nebūs dzert.
angmah ih kaminawk khenzawnkung, na Sithaw, na Angraeng Sithaw mah, Khenah, na ban pong ih tasoehhaih boengloeng, palung ka phuihaih boengloeng pong ih anaengnawk to na naek let han ai ah, na ban thung hoiah ka lak ving boeh:
23 Bet Es to došu rokā taviem spaidītājiem, kas uz tavu dvēseli saka: lokies, ka mēs ejam pāri, un noliec savu muguru pār zemi un par ielu tiem, kas staigā pāri.
na nuiah caeh kaminawk hanah, loklam baktiah na takpum to long ah baih pae ah, na nuiah ka caeh o thai hanah, long ah tabok oh, tiah kathui, nangcae pacaekthlaek kaminawk ban ah to boengloeng to ka suek pae han, tiah a thuih.
