< Jesajas 5 >
1 Nu tad, es dziedāšu savam mīļam, sava drauga dziesmu par Viņa vīna dārzu: manam mīļam bija vīna dārzs taukā pakalnā.
Nabima! Na da gesami hea: mu. Na da na dogolegei dunu amola ea waini sagai amo hou olelemusa: gesami hea: mu. Na dogolegei da waini sagai amo nasegagi agologa bugi dialu.
2 Un Viņš to aptaisīja ar sētu un tīrija no akmeņiem un tur stādīja labus vīna kokus un uztaisīja torni vidū un raka vīna spaidu iekšā un gaidīja, ka tas nesīs labus ogu ķekarus, bet tas nesa sūrus ķekarus.
E da osobo dogone, igi huluane lale fasi. E da waini efe ida: iwane bugi. E da amo sosodo aligimusa: , diasu gado gagagula heda: i. E da waini fage dugimusa: , uli dogoi. E da waini fage yoma: ne ouesalu. Be waini fage huluanedafa da gamogai fawane ba: i.
3 Nu tad, Jeruzālemes iedzīvotāji un Jūda vīri, tiesājat jel starp Mani un Manu vīna dārzu.
Defea! Dilia Yelusaleme amo ganodini esala dunu amola Yuda soge dunu! Na da Na waini sagai amoma fofada: muba: le, dilia fofada: su dunu agoane hamoma.
4 Ko tad vēl vairāk bija darīt pie Mana vīna dārza, nekā Es esmu darījis? Kāpēc Es esmu gaidījis, ka tas labus ogu ķekarus nestu, un viņš nesis sūrus ķekarus?
Na da Na waini sagai baligiliwane noga: le ouligi. Na da waini fage noga: iwane hogoi helele, abuliba: le wadela: i gamogai waini fage fawane ba: bela: ?
5 Nu tad, Es jums teikšu, ko Es ar Savu vīna dārzu darīšu. Es atņemšu viņa sētu, ka viņš top noganīts, Es noārdīšu viņa mūri, ka viņš top samīts.
Amaiba: le, Na da Na waini sagai amoma agoane hamomu. Na da gagoi Na waini sagai amo sisiga: sa amo sigua ohe fi da udigili manusa: amola osa: gisimusa: , amo mugulumu.
6 Un Es viņu darīšu par postažu: viņš netaps apgraizīts nedz apkapāts, bet dadži un ērkšķi tur uzdīgs, un Es pavēlēšu padebešiem, ka uz to nebūs līt lietum.
Na da gisi hame nomu. E da gagalobo heda: i dagoi ba: mu. Na da waini efe hame dadamumu amola osobo hame dogomu. Be aya: gaga: nomei amola gagalobo da osobo dedebomu da defea. Mu mobi da amo osoboga gibu mae ima: ne, Na da sia: mu.”
7 Tiešām, Tā Kunga Cebaot vīna dārzs ir Israēla nams, un Jūda vīri ir Viņa līksmības stādi. Viņš gaida uz tiesu, un redzi, asins plūdi, uz taisnību, un redzi, vaidi!
Isala: ili da Hina Gode Bagadedafa amo Ea waini sagai. Yuda fi dunu amo da waini efe Ea sagai gala. E da Yuda dunu da hou ida: iwane hamoma: ne dawa: i. Be ilia da fane legesu hou fawane hamosu. E da ilia moloidafa hou fawane hamoma: ne dawa: i. Be ilia da moloi hou hame hamobeba: le, eno dunu da se bagade nababeba: le, digini wele sia: su.
8 Ak vai, tiem, kas rauj namu pie nama, krāj tīrumu pie tīruma, kamēr vietas vairs neatliek, un ka jūs paliekat tie vienīgie iedzīvotāji zemē!
Dilia da diasu eno diasu eno amola soge eno soge eno bidi labeba: le, eno dunu da dilia soge ganodini fimu da hamedei ba: sa. Amola dilisu da Yuda soge ganodini esalebe ba: mu. Gode da dilima se bagade imunu.
9 Tas Kungs Cebaot saka manās ausīs: tiešām, daudz namu būs postā, lieli un skaisti bez iedzīvotāja.
Na da Hina Gode Bagadedafa amo Ea sia: nabi dagoi, amane, “Amo diasu noga: idafa amola bagadedafa da mugululi, wadela: lesi dagoi ba: mu.
10 Tiešām, desmit vīna dārza birzumi nesīs vienu vienīgu batu, un viens gomers sēklas nesīs vienu ēfu.
Waini efe da soge ea defei da 10 hegade, amoga sagai dialebe da waini hano defei 8 lida fawane hamomu. Gagoma hawa: (oso) 180 lida amo bugi da faisia, gagoma ha: i manu defei 18 lida fawane ba: mu.”
11 Ak vai, tiem, kas agri cēlušies skrien pēc stipra dzēriena, un kavējās līdz tumsai, kamēr vīns tos sakarsē!
Dilia da bogoma: ne se bagade nabimu. Dilia da hahabedafa adini manusa: wa: legadosa, amola dilia feloale hamoma: ne, daeya mae fisili adini naha.
12 Un tur ir kokles un soma stabules, bungas un stabules un vīns viņu dzīrēs; bet Tā Kunga darbu tie neuzlūko, uz Viņa roku darbu tie nerauga.
Dilia lolo nasu amoga dilia da sani baidama amola ‘da: bolini’ (baidama) amola ‘faludi’ (fulabosu) dusa. Amola adini (waini hano) bagade naha. Be Hina Gode Ea hamonana dilia da hamedafa dawa:
13 Tādēļ Mani ļaudis cietumā taps aizvesti no nejauši, un viņu cienīgie cietīs badu, un viņu dzīrenieki iztvīks no slāpēm.
Amaiba: le, dilia da enoga afugili, mugululi asi dagoi ba: mu. Dilia ouligisu dunu da ha: beba: le, bogomu, amola dunudafa da hano hanaiba: le bogomu.
14 Tādēļ elle atpletusi savu rīkli un atdarījusi savu muti bez mēra, ka nogrimst (Jeruzālemes) greznums un viņas ļaužu drūzma, un viņas troksnis, un kas tur līksmojās. (Sheol )
Fedege agoane, bogoi sogebi da dili manusa: , ha: i bagade gala. E da ea lafi bagadewane daga: sa. E da Yelusaleme ouligisu dunu amola sia: bagade dunudafa huluane gilisili da: gisa. (Sheol )
15 Tad ļaudis taps locīti un vīri pazemoti, un lepno acis taps pazemotas.
Dunu huluane da gogosiasu bagade ba: mu, amola gasa fi dunu huluane da bu hou fofonoboi dagoi ba: mu.
16 Bet Tas Kungs Cebaot parādīsies augsts tiesā, un Dievs, tas svētais, parādīsies svēts taisnībā.
Be Hina Gode Bagadedafa da hou moloidafa fawane hamonanebeba: le, E da amoga Ea gasa bagade hou olelesa. E da Ea fi dunuma fofada: su noga: i hamonanebeba: le, Ea hadigi hou olelesa.
17 Tad jēri (tur) barosies kā savās ganībās, un svešinieki noēdīs bagāto izpostītās vietas.
Yelusaleme mugului amo ganodini, sibi mano da gisi manu. Amola, goudi mano da gisi manu.
18 Ak vai, tiem, kas netaisnību velk ar nelietības valgiem, un grēku kā ar ratu virvēm!
Dilia da bogoma: ne, se iasu bagade ba: mu. Dilia da dilia wadela: i hou amoma afafamu hamedei agoane ba: sa.
19 Kas saka: Lai Viņš steidzās, lai Viņš drīz dara Savu darbu, ka mēs to redzam, un lai tuvojās un nāk tas padoms, kas Israēla Svētajam, ka mēs to manam.
Dilia da amane sia: sa, “Hina Gode da hedolowane nini ba: ma: ne Ea sia: i liligi hamomu da defea. Isala: ili dunu ilia Hadigi Gode Ea ilegei hou hamomu da defea. Ninia da Ea dawa: i liligi ba: mu hanai gala.”
20 Ak vai, tiem, kas ļaunu saka labu esam un labu esam ļaunu, kas tumsību dara par gaismu un gaismu par tumsību, kas rūgtu dara par saldu un saldu par rūgtu!
Dilia da se bagade nabimu. Dilia da giadofale, wadela: i hou da hou noga: iwane, amola hou ida: iwane da wadela: i hou, dilia giadofale sia: sa. Dilia da gasi sinidigili, hadigi hamosa amola hadigi dedebole, bu gasi hamosa. Dilia da gamogai liligi sinidigili, hedai hamosa amola hedai liligi bu gamogai agoane hamosa.
21 Ak vai, tiem, kas gudri savās acīs un prātīgi pēc pašu prāta!
Dilia da bogoma: ne se nabimu. Dilia da gasa fili, dilisu da bagade dawa: su dunu agoane dawa:
22 Ak vai, tiem, kas varoņi uz vīna dzeršanu un spēka vīri uz stipru dzērienu.
Be dilia da bogoma: ne, se iasu ba: mu. Dilia baligili dawa: su hou da adini nasu fawane. Dilia da waini amola adini hahawane amola nimi bagadewane gilisili bibiagosa.
23 Kas dāvanu dēļ bezdievīgo attaisno un taisniem atrauj taisnību!
Be eno dunu da dilima hano suligisu iabeba: le, dilia da wadela: i bagade hamosu dunu ilia halegale masa: ne, se iasu diasu logo doasisa. Amola moloidafa dunu ilima ogogole fofada: sa.
24 Tādēļ tā kā uguns liesma aprij rugājus un kā svelmē siens sagrūst, tāpat būs viņu sakne kā prauli, un viņu ataugas izputēs kā putekļi, tādēļ ka tie atmet Tā Kunga Cebaot bauslību un nicina Israēla Svētaja vārdus.
Amaiba: le, gisi amola bioi gisi da sesenesa, amola laluga nesa, amo defele dilia difi da dasamu amola dilia falegai da bione, foga gaguli asi dagoi ba: mu. Bai dilia da Hina Gode Bagadedafa, Isala: ili dunu fi ilia Hadigi Gode, amo Ea olelesu ninima, dilia da higale hame nabi.
25 Tādēļ Tā Kunga dusmība iedegās pret Viņa ļaudīm, un Viņš izstiepj Savu roku pret tiem un tos sit, ka kalni dreb, un viņu miroņi ir kā dubļi ielas vidū. Ar visu to Viņa dusmība nenovēršas, un Viņa roka vēl ir izstiepta.
Hina Gode da Ea fi dunuma ougi gala. E da ilima se ima: ne, Ea lobo ilua: i dagoi. Goumi huluane da ugugumu, amola dunu da bogole, ilia da: i hodo da isu agoane udigili moilai bai bagade logo ganodini dialebe ba: mu. Be amoha Hina Gode Ea ougi da gia: iwane dialebe ba: mu. E da eno se ima: ne, Ea lobo da bu ilua: i dagoi ba: mu.
26 Un Viņš paceļ karogu tiem pagāniem, kas tālu, un pasvilps kādam no zemes gala. Un redzi, ātri un steigšus tas nāk.
Hina Gode da fifi asi gala sedagawane esala ilima dawa: ma: ne hahamosu hamosa. Ilia da osobo bagade bega: amoga misa: ne Hina Gode da hosa. Amola ilia da hedolodafa manebe ba: sa.
27 Neviens nepiekūst un neklūp viņu starpā, neviens nesnauž nedz guļ, nedz viņa gurnu josta ir atraisīta, nedz viņa kurpju siksna sarauta.
Ilia da helebe hame ba: sa. Dunu afadafa da hame dafasa. Ilia da hamedafa diaha. Ilia bulu da hame hoholigisa: Ilia emo salasu la: gisu afae da hame fi.
28 Viņa bultas ir asas un visi viņa stopi uzvilkti, viņa zirgu nagi tik cieti kā akmens, un viņu rati kā viesulis.
Ilia dadi da agei dagoi amola ilia oulali da gegemusa: momagei. Ilia hosi emo da igi agoane ga: nasi bagade. Amola ilia sa: liode wagebi emo da foga ononosu defele ahoa.
29 Viņu rūkšana ir kā briesmīgām lauvām, un tie rūc kā jauni lauvas un tas kauc un satver laupījumu un aiznes, un glābēja nav.
Ilia dadi gagui dunu da laione wa: me amo ilia da ohe medole legele, enoga samogesa: besa: le wamolegemusa: gaguli ahoana, gesenesa, amo defele ilia da wele sia: sa.
30 Un tas kauc pret viņiem tai diena, kā jūra kauc; kad zemi uzlūko, redzi, tā ir tumša, rīb un zib, tumši pār tiem arī debesis.
Amo eso doaga: sea, ilia da Isala: ili wadela: musa: , hano wayabo ea gafului fugala: sa defele, bagade wele sia: mu. Isala: ili soge ba: ma! Gasi amola se nabasu fawane gala. Hadigi da gasi amoga dedeboi dagoi.