< Jesajas 49 >
1 Klausāties uz mani, salas, un ņemiet vērā, tauta no tālienes: Tas Kungs mani aicinājis no mātes miesām, Viņš manu vārdu minējis, kad es vēl biju mātes miesās.
Porongeyu, mutunfacl uh, Kowos mwet su muta loessula! Ke nga srakna oan insien nina kiuk, LEUM GOD El pangonyu ke inek, Ac srisrngiyuwi nga in mwet kulansap lal.
2 Un Viņš manu muti darījis kā asu zobenu, Savas rokas ēnā Viņš mani apslēpis. Viņš mani iecēlis par spožu bultu un glabājis Savā bultu makā.
El oru kas luk in kosroh oana sie cutlass. El lisringyuyak ke paol sifacna. El oreyu in oana soko sukan pisr na kosroh Ma akola in orekmakinyuk.
3 Un Viņš uz mani sacījis: tu esi Mans kalps, Israēl, pie kā Es pagodināšos.
El fahk nu sik, “Israel, kom mwet kulansap luk; Ke sripom, mwet uh ac kaksakinyu.”
4 Bet es sacīju: es esmu velti strādājis, es savu spēku esmu tērējis par neko un velti; tomēr mana tiesa ir pie Tā Kunga un mana alga pie mana Dieva.
Nga fahk, “Nga orekma, a wangin sripa! Nga sang ku luk nufon, a wanginna ma nga orala.” Nwe ouinge nga ku in lulalfongi LEUM GOD lah El ac loangeyu; El ac fah se ma lacne nu sik ke ma nga oru.
5 Un nu saka Tas Kungs, kas no mātes miesām mani darījis Sev par kalpu, Jēkabu atkal atvest pie Viņa un Israēli pie Viņa sapulcināt - un es esmu pagodināts Tā Kunga acīs, un mans Dievs ir mans stiprums.
Meet liki nga isusla, LEUM GOD El srisrngiyuwi; El oru nga in mwet kulansap lal in folokonma mwet lal, In folokonma mwet Israel su fahsrelik fin faclu. LEUM GOD El akfulatyeyu; Ku luk ma sel me.
6 Viņš saka: tas ir maz, ka tu esi Mans kalps, uztaisīt Jēkaba ciltis un atkal atvest Israēla izsargātos; bet Es tevi arī pagāniem esmu iecēlis par gaišumu, ka tu esi Mana pestīšana līdz pasaules galiem.
LEUM GOD El fahk nu sik, “Mwet kulansap luk, kom ac tia folokonak Ku lun mwet Israel su painmoulla mukena, A oasr sie kunokon yohk liki su nga akoo nu sum. Nga fah oru tuh kom in sie kalem nu sin mutunfacl puspis, Tuh faclu nufon fah ku in moulla.”
7 Tā saka Tas Kungs, Israēla Pestītājs, viņa Svētais, uz to, kam dvēsele top nicināta, ko ļaudis tur par negantību, kas varas darītājiem par kalpu. Ķēniņi redzēs un pacelsies, lielkungi metīsies zemē Tā Kunga dēļ, kas ir uzticīgs, Israēla Svētā dēļ, kas tevi izredzējis.
God mutal, su Nien Molela lun Israel, El fahk nu sel su arulana pilesreyuk Ac srungayuk sin mutunfacl puspis, Ac el mwet kulansap lun mwet leum: “Tokosra uh ac fah liye ke kom taltalla, Ac fah tuyak in akkalemye sunak lalos nu sum; Fisrak uh fah oayapa liye, Ac elos fah faksufi in akfulatye kom.” Ma inge ac sikyak mweyen LEUM GOD El sulela mwet kulansap lal; God mutal lun Israel El liyaung wulela lal.
8 Tā saka Tas Kungs: Es tevi esmu paklausījis labā pieņemīgā laikā, un tev esmu palīdzējis pestīšanas dienā. Un Es tevi pasargāšu un tevi iecelšu tautai par derību, zemi uztaisīt, ka ikviens iemanto savu postīto daļu,
LEUM GOD El fahk nu sin mwet lal, “Ke pacl se ac tuku tuh nga in molikowosla, Nga fah kasrekowos ac topuk pre lowos, Nga fah karingin kowos ac lisring kowos, Ac nga fah orala sie wuleang nu sin mwet nukewa keiwos. Nga fah lela kowos in sifilpa oakwuki In facl suwos, su oan musalla in pacl inge.
9 Un sacīt uz tiem, kas cietumā: ejat ārā! Uz tiem, kas tumsā: nāciet gaismā! Tie ganīsies ceļmalā un ganība tiem būs visās augstās vietās.
Nga fah fahk nu sin mwet kapir, ‘Kowos sukosokla! Som!’ Ac nu selos su muta in lohsr, ‘Ilme nu ke kalem uh!’ Elos ac fah oana sheep su mongo mah fin inging uh.
10 Tie ne izsalks, nedz izslāps, tos arī nespiedīs ne karstums, ne saule; jo viņu apžēlotājs tos vadīs un tos vedīs lēniņām pie ūdens avotiem.
Elos ac fah tiana sifil masrinsral ku malu. Fulen faht yen mwesis uh fah tia akkeokyalos, Tuh elos ac fah kolyuk sin sie su lungse elos. El fah pwanulos nu ke unon in kof.
11 Un Es darīšu visus Savus kalnus par ceļu, un Mani lielceļi taps paaugstināti.
“Nga fah orala soko inkanek lulap fineol uh, Ac akoela soko innek mwet luk in fufahsryesr fac.
12 Redzi, šie nāks no tālienes, un redzi, šie no ziemeļa puses un no jūras, un šie no Sinimas zemes.
Mwet luk fah tuku liki acn loesla, Liki epang ac roto, Ac liki acn Aswan in acn eir.”
13 Gavilējat, debesis, un priecājies, zeme, sākat gavilēt, kalni, jo Tas Kungs iepriecina Savus ļaudis un apžēlojās par Saviem bēdīgiem.
On, kusrao! Sasa ke engan, faclu! Lela eol uh in wowoyak ke pusren on! LEUM GOD El fah akwoye mwet lal; El ac fah pakomuta mwet keok lal.
14 Bet Ciāna saka: Tas Kungs mani atstājis, un Tas Kungs mani aizmirsis.
Tusruktu mwet Jerusalem elos fahk, “LEUM GOD El som liki kut! El mulkinkutla.”
15 Vai sieva var aizmirst savu zīdāmo bērnu, neapžēlodamās par savu miesīgo dēlu? Un jebšu viņa to aizmirstu, tomēr Es tevi neaizmirsīšu!
Na LEUM GOD El topuk ac fahk, “Ku sie mutan ku in mulkunla tulik natul ma srakna titi, Ku tia lungse tulik se ma el sifacna oswela? Nina se finne ku in mulkunla tulik natul, Nga fah tiana mulkinkowosla.
16 Redzi, Savās rokās Es tevi esmu rakstījis, tavi mūri ir vienmēr Manā priekšā.
Jerusalem, nga tia ku in mulkinkomla! Nga simusla inem loun pouk.
17 Tavi bērni steigsies šurp, bet tavi postītāji un izdeldētāji ies projām no tevis.
“Elos su ac sifil musaikomyak, elos akuranna tuku, Ac elos su konauskomla ac fah som.
18 Pacel savas acis visapkārt, un redzi: visi šie sapulcinājās un nāk pie tevis. Tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs, tu tapsi ar visiem šiem apģērbta tā kā ar glītumu un apjozīsies ar tiem kā brūte,
Ngetla ac liye ma sikyak inge! Mwet lom pa fahsreni ingo — elos foloko nu yen selos! Ke pwayena lah nga pa God moul, Kom ac fah yukin mwet lom Oana sie mutan su ac marut el konkin ke mwe naweyuk lal.
19 Jo tava aplaupītā, iztukšotā, nopostītā zeme tev nu taps visai šaura tik daudz iedzīvotāju dēļ, un tavi aprijēji atkāpsies tālu no tevis.
“Facl sum tuh arulana musalla ac wanginla ma fac, A inge ac arulana srikla Nu selos su ac tuku in muta we. Elos su oru kom in oan musalla uh Ac fah som loesla liki kom.
20 Tad tie bērni, kas bija zuduši, sacīs priekš tavām ausīm: tā vieta priekš manis ir šaura; ej tālāk, ka es varu dzīvot.
Sie len, mwet lom ma isusla in sruoh Fah fahk nu sum, ‘Acn se inge iktokla, Kut enenu acn yohk kut in muta we!’
21 Bet tu sacīsi savā sirdī: kas man šos dzemdinājis, jo es biju bez bērniem, vientule, es biju cietumā vesta un atstumta; kas tad šos man ir uzaudzinājis? Redzi, es biju atstāta viena, kur tad šie bija?
Na kom ac fahk nu sum sifacna, “Su oswela tulik inge nukewa nu sik uh? Tulik nutik uh wanginla ac nga tia ku in sifilpa isus. Nga tuh lisyukla ac utukla nga mwet sruoh, Na su tufahla tulik inge? Tuh sisila nga ac nga mukefanna muta; Tulik inge tuku oya me?’”
22 Tā saka Tas Kungs Dievs: redzi, Es pacelšu Savu roku uz pagāniem un izcelšu tautām Savu karogu, tad tie tavus dēlus atnesīs klēpī, un tavas meitas nesīs uz kamiešiem.
LEUM GOD Fulatlana El fahk nu sin mwet lal: “Nga ac kolak sie akul nu sin mutanfahl uh, Ac elos ac kafusak tulik fusr nutuwos ac folokunulos nu yen selos.
23 Un ķēniņi būs tavi audzinātāji un viņu ķēniņienes tavas zīdītājas. Tie metīsies uz vaigu zemē priekš tevis un laizīs tavu kāju pīšļus. Tad tu manīsi, ka Es esmu Tas Kungs, pie kā netop kaunā, kas uz Mani cerē.
Tokosra uh ac fah oana papa to se nu sum; Kasra uh ac fah oana nina to se nu sum. Elos ac faksufi ye motom ac arulana akpusiselyalos nu sum. Elos ac akfalye enenu nukewa lom. Na kom fah etu lah nga pa LEUM GOD; Wangin sie mwet su tupan kasru luk fah mwekinla.”
24 Vai gan varenam var atņemt laupījumu? Jeb vai taisni var izsprukt no viņa cietuma?
Ya kom ku in eisla ma wap lun sie mwet mweun? Ya kom ku in usla mwet sruoh liki sie tokosra sulallal?
25 Bet nu Tas Kungs tā saka: tiešām, cietumnieki varenajam taps atņemti, un laupījums izspruks varas darītājam; jo taviem pretiniekiem Es stāšos pretī, un tavus bērnus Es izpestīšu.
LEUM GOD El topuk, “Pa na ingan ma ac sikyak. Mwet sruoh lun mwet mweun ac fah utukla. Ac ma wap lun tokosra sulallal sac ac fah sruhu. Nga ac anwuk lainulos su anwuk nu sum, Ac nga fah molela tulik nutum.
26 Un tavus spaidītājus Es ēdināšu ar viņu pašu miesām, un tie piedzersies no savām pašu asinīm kā no salda vīna, un visa miesa manīs, ka Es esmu Tas Kungs, tavs Pestītājs un tavs izglābējs, tas Varenais iekš Jēkaba.
Nga fah oru mwet akkeokye kom in uniya sie sin sie; Elos ac fah sruhi ke akmas ac kasrkusrak. Na mwet e nukewa fah etu lah nga LEUM GOD, El su molikomla ac aksukosokye kom. Elos fah etu lah nga God Kulana lun Israel.”