Jesajas 49
1 Klausāties uz mani, salas, un ņemiet vērā, tauta no tālienes: Tas Kungs mani aicinājis no mātes miesām, Viņš manu vārdu minējis, kad es vēl biju mātes miesās.
Winjauru un joma odak e dho nembe, winjuru un pinje man mabor: Kane pok onywola Jehova Nyasaye ne oluonga koa e nywolna ne oluongo nyinga.
2 Un Viņš manu muti darījis kā asu zobenu, Savas rokas ēnā Viņš mani apslēpis. Viņš mani iecēlis par spožu bultu un glabājis Savā bultu makā.
Ne omiyo lewa obedo ka ligangla mabith, e bwo tipo mar lwete ne opanda; ne omiyo abedo ka asere moywe maler kendo ne opanda e olalone.
3 Un Viņš uz mani sacījis: tu esi Mans kalps, Israēl, pie kā Es pagodināšos.
Ne owachona niya, “In e jatichna, Israel, kuomi ema abiro nyisoe duongʼ mara.”
4 Bet es sacīju: es esmu velti strādājis, es savu spēku esmu tērējis par neko un velti; tomēr mana tiesa ir pie Tā Kunga un mana alga pie mana Dieva.
To ne awacho ni, “Asetiyo matek kayiem nono; aseketho tekra kayiem nono. Kata kamano pokna ni e lwet Jehova Nyasaye kendo michna Nyasacha ema nigo.”
5 Un nu saka Tas Kungs, kas no mātes miesām mani darījis Sev par kalpu, Jēkabu atkal atvest pie Viņa un Israēli pie Viņa sapulcināt - un es esmu pagodināts Tā Kunga acīs, un mans Dievs ir mans stiprums.
To koro Jehova Nyasaye wacho kama; jal mane ochweya e ich mondo abed jatichne, mondo adwok joka Jakobo kuome kendo achok jo-Israel ire, nimar aseyudo duongʼ e wangʼ Jehova Nyasaye, kendo Nyasacha ema osebedo tekrena.
6 Viņš saka: tas ir maz, ka tu esi Mans kalps, uztaisīt Jēkaba ciltis un atkal atvest Israēla izsargātos; bet Es tevi arī pagāniem esmu iecēlis par gaišumu, ka tu esi Mana pestīšana līdz pasaules galiem.
Owacho ni: “En gima tin ahinya mondo ibed jatichna kata mondo iduog dhood joka Jakobo, kendo mondo iduog jo-Israel manok mane odongʼ. Abiro miyo ibed ler mar ogendini, mondo iter wach warruokna e tunge piny duto.”
7 Tā saka Tas Kungs, Israēla Pestītājs, viņa Svētais, uz to, kam dvēsele top nicināta, ko ļaudis tur par negantību, kas varas darītājiem par kalpu. Ķēniņi redzēs un pacelsies, lielkungi metīsies zemē Tā Kunga dēļ, kas ir uzticīgs, Israēla Svētā dēļ, kas tevi izredzējis.
Ma e gima Jehova Nyasaye, ma Jares ji kendo Ngʼat Maler mar Israel wacho, ne ngʼat mane ogendini ochayo kendo ma en misumba jotend piny: “Ruodhi nochungʼni malo koneni, kendo jotelo koneno ma to nopodhni auma, nikech Jehova Nyasaye, jal ma ja-adiera ma en Ngʼat Maler mar Israel ema oseyieri.”
8 Tā saka Tas Kungs: Es tevi esmu paklausījis labā pieņemīgā laikā, un tev esmu palīdzējis pestīšanas dienā. Un Es tevi pasargāšu un tevi iecelšu tautai par derību, zemi uztaisīt, ka ikviens iemanto savu postīto daļu,
Ma e gima Jehova Nyasaye wacho, “E ndalona mag kech abiro dwoko kwayoni, chutho ne akonyi e odiechiengʼ mar warruok; abiro riti mi ami ibed ngʼama kelo winjruok e kinda gi ji mondo ires piny, mi ipog ji kuonde ma yande odongʼ gunda,
9 Un sacīt uz tiem, kas cietumā: ejat ārā! Uz tiem, kas tumsā: nāciet gaismā! Tie ganīsies ceļmalā un ganība tiem būs visās augstās vietās.
kendo iwachne joma ni e twech ni, ‘Wuoguru oko,’ to joma ni e mudho ni, ‘Beduru thuolo!’ “Gibiro chiemo e bath yo kendo giniyud kuonde kwath e gode matindo.
10 Tie ne izsalks, nedz izslāps, tos arī nespiedīs ne karstums, ne saule; jo viņu apžēlotājs tos vadīs un tos vedīs lēniņām pie ūdens avotiem.
Kech ok nokagi kata riyo ok nologi, bende liet mar kama otimo ongoro, kata chiengʼ marieny makech ok nomigi olo. Jal ma chunye opongʼ gi kech, ema notelnigi mi tergi kuonde sokni mag pi.
11 Un Es darīšu visus Savus kalnus par ceļu, un Mani lielceļi taps paaugstināti.
Abiro loko godena duto yore kendo anabug yorena madongo duto maber.
12 Redzi, šie nāks no tālienes, un redzi, šie no ziemeļa puses un no jūras, un šie no Sinimas zemes.
To ne, ginibi ka gia mabor; moko kawuok yo nyandwat, moko kawuok yo yimbo, moko to nowuogi e gwenge mag Aswan.”
13 Gavilējat, debesis, un priecājies, zeme, sākat gavilēt, kalni, jo Tas Kungs iepriecina Savus ļaudis un apžēlojās par Saviem bēdīgiem.
Go koko nikech mor, yaye polo, bed gi ilo, yaye piny, weruru matek, un gode! Nimar Jehova Nyasaye kweyo chuny joge kendo obiro bedo gi kech ne joge machandore.
14 Bet Ciāna saka: Tas Kungs mani atstājis, un Tas Kungs mani aizmirsis.
To Sayun nowacho niya, “Jehova Nyasaye osejwangʼa; kendo Ruoth Nyasaye wiye osewil koda.”
15 Vai sieva var aizmirst savu zīdāmo bērnu, neapžēlodamās par savu miesīgo dēlu? Un jebšu viņa to aizmirstu, tomēr Es tevi neaizmirsīšu!
“To bende dhako wiye diwil gi nyathi modhodho mi ok obedo gi kech e kothe mane onywolo. Kata ka dipo ni wiye nyalo wil, An to wiya ok nowil kodi.
16 Redzi, Savās rokās Es tevi esmu rakstījis, tavi mūri ir vienmēr Manā priekšā.
Ne, asendiko nyingi ei lweta kendo isiko ka ineno anena e wangʼa.
17 Tavi bērni steigsies šurp, bet tavi postītāji un izdeldētāji ies projām no tevis.
Yawuoti noreti kaduogo iri kendo jogo manoyako gigi noringi kaduogo iri.
18 Pacel savas acis visapkārt, un redzi: visi šie sapulcinājās un nāk pie tevis. Tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs, tu tapsi ar visiem šiem apģērbta tā kā ar glītumu un apjozīsies ar tiem kā brūte,
Tingʼ wangʼi malo kendo ingʼi koni gi koni: mondo ine kaka yawuoti chokore kaduogo iri.” Jehova Nyasaye wacho niya, “Akwongʼora gi nyinga awuon ni nyithindi nochal gi thiwni madhako rwako kata ka law maber ma miaha rwako.
19 Jo tava aplaupītā, iztukšotā, nopostītā zeme tev nu taps visai šaura tik daudz iedzīvotāju dēļ, un tavi aprijēji atkāpsies tālu no tevis.
“Kata obedo ni osetieki midongʼ gunda kendo pinyi odongʼ nono, to koro ibiro yudo ni pinyi odoko matin ma ok oromo jogi dakie, kendo jogo mane otieki biro bedo kodi mabor.
20 Tad tie bērni, kas bija zuduši, sacīs priekš tavām ausīm: tā vieta priekš manis ir šaura; ej tālāk, ka es varu dzīvot.
Nyithindo mane inywolo ka in e chandruok nowachni kiwinjo ni, Kaeni tin-nwa; dwarnwa kama lach mondo wadagie.
21 Bet tu sacīsi savā sirdī: kas man šos dzemdinājis, jo es biju bez bērniem, vientule, es biju cietumā vesta un atstumta; kas tad šos man ir uzaudzinājis? Redzi, es biju atstāta viena, kur tad šie bija?
Eka inipenjri e chunyi ni, ‘En ngʼa mane onywolona jogi? Ne an gi kuyo kendo ne an migumba, ne otera e twech kendo ojwangʼa. En ngʼa manopidhogi? Ne adongʼ kenda, to jogi to oa kure?’”
22 Tā saka Tas Kungs Dievs: redzi, Es pacelšu Savu roku uz pagāniem un izcelšu tautām Savu karogu, tad tie tavus dēlus atnesīs klēpī, un tavas meitas nesīs uz kamiešiem.
Ma e gima Jehova Nyasaye Manyalo Gik Moko Duto wacho: “Winji, abiro luongo Ogendini, abiro chungo bandecha ne oganda kaka ranyisi, gibiro kelo yawuoti ka gitingʼogi e badgi kendo ginikel nyigi ka gitingʼogi e gokgi.
23 Un ķēniņi būs tavi audzinātāji un viņu ķēniņienes tavas zīdītājas. Tie metīsies uz vaigu zemē priekš tevis un laizīs tavu kāju pīšļus. Tad tu manīsi, ka Es esmu Tas Kungs, pie kā netop kaunā, kas uz Mani cerē.
Ruodhi ema nobed kaka wuoneu kendo mond ruodhi ema nobed kaka mineu ma ritou. Ginikulre auma e nyimu ka wengegi ngʼiyo piny; kendo gininangʼ buru manie tiendu. Eka unungʼe ni An e Jehova Nyasaye kendo joma oketo genogi kuoma ok noyud wichkuot.”
24 Vai gan varenam var atņemt laupījumu? Jeb vai taisni var izsprukt no viņa cietuma?
Bende dima jolweny maroteke gik ma giseyako, koso dires joma otwe e lwet ngʼama kwiny?
25 Bet nu Tas Kungs tā saka: tiešām, cietumnieki varenajam taps atņemti, un laupījums izspruks varas darītājam; jo taviem pretiniekiem Es stāšos pretī, un tavus bērnus Es izpestīšu.
To ma e gima Jehova Nyasaye wachoni: “Ee, joma otwe inyalo gol e lwet jolweny maroteke, kendo ngʼama omaki inyalo gamo e lwet joma kwiny; anaked gi jogo makedo kodu, kendo anares nyithindu.
26 Un tavus spaidītājus Es ēdināšu ar viņu pašu miesām, un tie piedzersies no savām pašu asinīm kā no salda vīna, un visa miesa manīs, ka Es esmu Tas Kungs, tavs Pestītājs un tavs izglābējs, tas Varenais iekš Jēkaba.
Abiro miyo joma sandou nocham ringregi giwegi mi anami gimer gi rembgi ka joma omadho kongʼo. Eka koth dhano duto manie piny nongʼe ni an Jehova Nyasaye e Jawarni, Jaresni kendo Nyasaye Maratego mar Jakobo.”
