Jesajas 47
1 Kāp zemē un sēdi pīšļos, jaunava, Bābeles meita; sēdies zemē, Kaldeju meita, goda krēsla nav! Jo tevi vairs nesauks par smalku un kāru(mīlīgu).
Aw Babylon canu tangla kacuem, caeh tathuk ah loe, maiphu thungah anghnu ah; Aw Khaldian canu, angraeng tangkhang pong na ai long ah anghnu ah; nangcae loe na pan daek moe, na nawk tuep, tiah mi mah doeh na naa mak ai boeh.
2 Ņem dzirnas un mal miltus, atklāj savu apsegu, atsedz kājas, atklāj ceļus, brien caur upēm.
Cang kaehhaih thlung to lah loe, cang to kae ah; na mikhmai padaphaih to takhoe ah loe, na canghnak to angkhring ah, na phaih khoek to thlaek ah loe, vapuinawk to angkat ah.
3 Tavs kailums taps atsegts, un tavs kaunums būs redzams, Es atriebšos un nežēlošu neviena.
Bangkrai ah na om tih, azathaih to na padap thai mak ai; mi doeh pathlung ai ah, lu kang lak han.
4 Mūsu Pestītāja vārds ir Kungs Cebaot, tas Svētais iekš Israēla.
Kaicae pahlongkung loe, misatuh kaminawk ih Angraeng, Ciimcai Israel Sithaw, tiah ahmin oh.
5 Sēdi klusu un lien tumsā, Kaldeju meita, jo tevi vairs nesauks par valstu valdnieci.
Aw Khaldian kaminawk ih canu, lok apae ai ah anghnu duem ah, vinghaih thungah caeh ah; nang loe praenawk ih angraeng zu, tiah mi mah doeh kawk o mak ai boeh.
6 Es biju dusmīgs par Saviem ļaudīm, Es liku negodā Savu mantības tiesu, un tos nodevu tavā rokā. Bet tu viņiem neparādīji žēlastības, tiem veciem tu uzliki savu ļoti grūto jūgu,
Kaimah ih kaminawk nuiah palung ka phui, ka toep ih qawknawk doeh kam hnongsak boeh pongah, to hmuennawk to nangcae ban ah ka paek boeh; nihcae nuiah tahmenhaih roe na tawn ai; mitongnawk nuiah doeh kazit parai hmuen to na koeng pae boeh.
7 Un sacīji: Es būšu mūžīgi valdniece; tā ka tu šīs lietas neesi pie sirds ņēmusi, tu neesi apdomājusi galu.
angraeng zu ah ka oh poe han, tiah na poek pongah, hae hmuennawk hae na poek ai; nangmah khae kapha han koi hnukkhuem koekah kaom boenghaih doeh na poek ai.
8 Tad nu, klausies šo, tu vēlīgā, kas bez bēdām sēdi un saki savā sirdī: es un cita neviena! Es nepalikšu par atraitni un nebūšu bez bērniem.
To pongah nongpa nongpata zae sakhaih bangah ka nawm acaeng moe, mawnhaih tawn ai ah khosah kami, kai ai ah loe kalah mi doeh om ai; kai loe lamhmai baktiah om sut mak ai, caanawk duekhaih doeh ka tongh mak ai, tiah poek kami nang, vaihi tahngai ah;
9 Tomēr šīs divas lietas piepeši nāks pār tevi vienā dienā: bērnu nebūs, un atraitne būsi, ar pilnu mēru tas nāks pār tevi, ar visu tavu lielo buršanu un ar visu tavu varen lielo vārdošanu.
nang loe miklet kop kami, taqawk thacakhaih hoiah tahmaa thaih kaminawk mah na bomh o khing cadoeh, caanawk duekhaih hoi lamhmai ah angcoenghaih hmuen hnetto mah akra ai ah nito thungah na pha thui tih.
10 Jo tu esi paļāvusies uz savu blēdību un sacījusi: neviens mani neredz. Tava gudrība un tava zināšana tevi pievīlusi, un tu esi sacījusi savā sirdī: es un cita neviena!
Na sethaih to nang oep haih moe, Mi mah doeh hnu ai, tiah na thuih. Na palung thung hoi kai ai ah loe kalah mi doeh om ai, tiah na thuih moe, na panoekhaih hoi palung na hahaih mah na caehhaih loklam to anghmangsak boeh.
11 Tādēļ pār tevi nāks ļaunums ko tu nemācēsi atburt, un uz tevi kritīs posts, ko tu ar upuriem nevarēsi novērst, jo piepeši pār tevi nāks nelaime, ko tu neparedzi.
Raihaih na nuiah pha tih, naa bang hoiah maw angzoh, tiah na panoek mak ai; kawbangah doeh pathlaeng thai ai, raihaih mah na pha thui tih; na panoek ai ih amrohaih to na nuiah krah tih.
12 Paliec jel pie savas vārdošanas un pie savas lielās buršanas, ar ko tu esi darbojusies no savas jaunības, varbūt varēsi izpestīties, varbūt ko izbiedēt!
Na nawkta nathuem hoiah na patoh ih miklet hoi angzo han koi hmuen tahmaahaihnawk to mah, kacakah angdoe haih ah; atho na hnu khoe doeh om tih, na pazawk thai khoe doeh om tih.
13 Tu esi piekususi no savu padomu pulka. Lai jel nu ceļas un lai tevi glābj tie debess dalītāji un zvaigžņu skaitītāji, kas pēc mēnešiem ziņo to, kas pār tevi nāks.
Nang loe kating ai pop lokthuihaih mah angphosak boeh. Van ah kaom hmuennawk khet kop kaminawk, cakaeh khet kop kaminawk, khrah khethaih hoi hmabang na tongh han koi hmuen thui thaih kaminawk to vaihi angthawk o nasoe loe, na nuiah angzo han koi amrohaih thung hoiah na pahlong o nasoe.
14 Redzi, tie ir kā rugāji, uguns tos aprīs, tie savas dvēseles nevarēs izglābt no varenas liesmas. Tās nebūs ogles, kur sildīties, nedz uguns, pie ka atsēsties.
Khenah, nihcae loe caphaeh baktiah ni oh o tangtang; nihcae loe hmai mah kang tih; angmacae hoi angmacae doeh thacak hmaipalai thung hoiah pahlong o thai ai; kami ngan betsak hanah hmaisaae to om mak ai, hmai angawt hanah doeh om mak ai.
15 Tādi tev būs tie, ar ko esi darbojusies, tavi biedri no tavas jaunības; ikviens maldīsies pa savu ceļu, neviens tevi neizpestīs.
Nang hoi nawnto toksah kami, na nawkta nathuem hoiah nang hoi nawnto hmuen zawhhaih sah kaminawk loe nang hanah to tiah sah o ueloe, maeto hoi maeto angmacae sakpazaehaih loklam ah caeh o tih, mi mah doeh nang to pahlong thai mak ai.
