Jesajas 46

1 Bels grūst, Nebus krīt, viņu tēlus uzliek kustoņiem un lopiem; ko jūs nesat, ir nesama nasta piekusušiem (lopiem).

‌ʻOku foʻohifo ʻa Peli, pea tulolo ʻa Nipo, naʻe heka ʻi he ngaahi manu ʻae ngaahi tamapua, pea ʻi he fanga pulu: naʻe māfasia hoʻomou ngaahi saliote; ʻi hono fakaheka kuo ongosia ai ʻae manu.

2 Tie visi kopā klūp un krīt, tie nevar izglābt to nastu, bet iet paši cietumā.

‌ʻOku nau tulolo, ʻoku nau punou fakataha; naʻe ʻikai te nau faʻa fua ʻae kavenga, ka kuo hoko ʻo pōpula ʻakinautolu.

3 Klausies uz Mani, Jēkaba nams, un visi atlikušie no Israēla nama, ko esmu nesis no mātes miesām un uzņēmis no mātes klēpja.

“Fanongo kiate au, ʻae fale ʻo Sēkope, pea mo hono toe kotoa pē ʻoe fale ʻo ʻIsileli, ʻaia naʻaku fua mei he fatu, ʻaia ʻoku fua mei he manāva.

4 Un līdz pašam vecumam Es būšu tas pats, kamēr jūs topat sirmi, Es nesīšu. Es to esmu darījis, un Es jūs uzņemšu, un Es nesīšu un izglābšu.

Pea ʻo aʻu ki hoʻo motuʻa ko au ia; pea ʻo aʻu ki he ʻuluhinā te u fua koe: kuo u ngaohi, pea te u fua ia; ʻio, te u fua, pea te u fakamoʻui.

5 Kam jūs Mani līdzināsiet un turēsiet līdzīgu? Ar ko Mani salīdzināsiet, ka būtu vienādi?

“Te mou fakatatau au kia hai, pea te u tatau mo hai, ʻio te mou fakatatau au kia hai, koeʻuhi ke mā tatau mo ia?

6 Tie izber zeltu no maka un sver sudrabu ar svaru, tie sader sudraba kalēju, un tas to iztaisa par dievekli, tie metās ceļos un to pielūdz.

‌ʻOku laku ʻae koula mei he kato, pea fakamamafa ʻae siliva ʻi he meʻa fakatatau, pea fakakau ʻae tufunga koula; pea ʻoku ne ngaohi ia ko e ʻotua: ʻoku nau punou hifo, ʻio, ʻoku nau lotu.

7 Tie to ceļ uz pleciem, to nes, un to noliek savā vietā. Tur viņš stāv un neatstājās no savas vietas; viņu arī piesauc, bet tas neatbild un neviena neizglābj no bēdām.

‌ʻOku nau fua ia ʻi he uma, ʻoku nau hapahapai ia, pea fokotuʻu ia ʻi hono potu, pea ʻoku ne tuʻu; pea ʻe ʻikai te ne ʻalu mei hono potu: ʻio, ʻe kalanga ha tokotaha kiate ia, ka ʻoku ʻikai te ne tali, pe fakamoʻui ia mei heʻene tuʻutāmaki.

8 Pieminiet to un turaties stipri, jūs pārkāpēji, ņemiet to pie sirds.

“Manatuʻi ʻae meʻa ni, pea fakahā ko e kau tangata ʻakimoutolu: toe manatu ki ai, ʻakimoutolu ʻae kau angahala.

9 Pieminiet pagājušās lietas no vecu veciem laikiem; jo Es esmu Dievs, un cits neviens, Es esmu Dievs, un nav neviena kā Es,

Manatu ki he ngaahi ʻuluaki meʻa ʻi muʻa: he ko au ko e ʻOtua, pea ʻoku ʻikai ha taha kehe; Ko au ko e ʻOtua, pea ʻoku ʻikai ha tokotaha ʻe tatau mo au,

10 Kas no iesākuma galu dara zināmu, un no senlaikiem to, kas vēl nav noticis, kas saka: Mans padoms pastāvēs, un Es darīšu visu, kas Man patīk.

Ke fakahā ʻae ikuʻanga mei he kamataʻanga, pea mei he ngaahi kuonga ʻi muʻa ʻae ngaahi meʻa ʻoku teʻeki ke fai, ʻo pehē, ʻE tuʻumaʻu ʻeku tuʻutuʻuni, pea te u fai ʻeku faʻiteliha kotoa pē:

11 Es aicināju ērgli no rīta puses un vīru pēc Sava padoma no tālas zemes. Es to esmu runājis un tam likšu nākt, Es to esmu apņēmies, Es to arī izdarīšu.

‌ʻO ui ʻae manupuna ʻoku fekai mei he potu hahake, ʻae tangata ʻoku ne fai ki heʻeku fekau mei he fonua mamaʻo: ʻio, kuo u fakahā ia, pea te u fakahoko ia; kuo u tuʻutuʻuni ki ai, pea te u fai ia.

12 Klausāties uz Mani, cietsirdīgie, kas esat tālu no taisnības.

Fanongo kiate au, ʻakimoutolu ʻoku loto mālohi, ʻakimoutolu ʻoku mamaʻo mo e māʻoniʻoni:

13 Es Savu taisnību tuvu esmu atnesis, tā nebūs tālu, un Mana pestīšana nekavēsies, jo Es došu pestīšanu Ciānā, iekš Israēla Savu godību.

‌ʻOku ou ʻomi ke ofi ʻeku māʻoniʻoni; ʻe ʻikai mamaʻo ia, pea mo ʻeku fakamoʻui ʻe ʻikai tatali ia: pea te u tuku ʻae fakamoʻui ʻi Saione, maʻa ʻIsileli ko hoku nāunau.