Jesajas 46

1 Bels grūst, Nebus krīt, viņu tēlus uzliek kustoņiem un lopiem; ko jūs nesat, ir nesama nasta piekusušiem (lopiem).

Hina Gode da amane sia: sa, “Ba: bilone ilia ogogosu ‘gode’ da wadela: lesi dagoi. Musa: ilia da Ba: ile amola Nibou elama nodone sia: ne gadosu. Be wali ilia da amo liligi, dougi ilia baligi da: iya lidili legele, amo dougi da dioiwane ahoa.

2 Tie visi kopā klūp un krīt, tie nevar izglābt to nastu, bet iet paši cietumā.

Loboga hamoi ‘gode’ liligi da ili gaga: mu hamedei. Ilia eno dunu amoga lale, gaguli asi dagoi ba: sa. Amalu, Ba: bilone fi ilia ‘gode’ da bu hame ba: mu.

3 Klausies uz Mani, Jēkaba nams, un visi atlikušie no Israēla nama, ko esmu nesis no mātes miesām un uzņēmis no mātes klēpja.

Ya: igobe egaga fi! Na fi dunu amo da hame bogoi esala! Na sia: nabima! Dilia lalelegeloba amola fa: no, Na da dili asigiwane ouligisu.

4 Un līdz pašam vecumam Es būšu tas pats, kamēr jūs topat sirmi, Es nesīšu. Es to esmu darījis, un Es jūs uzņemšu, un Es nesīšu un izglābšu.

Na da dilia Gode amola Na da dili asigiwane ouligimu. Dilia da: i hamone, dialuma hinabo da ahea: iai hamosea, Na da dili ouligimu. Na da dili hahamoi amola Na da dili ouligimu. Na da dili fidimu amola gaga: mu.” Hina Gode da amane sia: sa,

5 Kam jūs Mani līdzināsiet un turēsiet līdzīgu? Ar ko Mani salīdzināsiet, ka būtu vienādi?

“Dilia da nowa dunuma Na defema: bela: ? Dunu eno afae da Na defele hame ba: mu.

6 Tie izber zeltu no maka un sver sudrabu ar svaru, tie sader sudraba kalēju, un tas to iztaisa par dievekli, tie metās ceļos un to pielūdz.

Dunu da ilia muni salasu doasili, gouli sogadigisa. Ilia da silifa ea dioi defei ba: sa. Ilia gouli hahamosu dunu amo ‘gode’ liligi loboga hamoma: ne, bidi iaha. Amasea, ilia da amo ‘gode’ liligi amoma beguduli amola sia: ne gadosa.

7 Tie to ceļ uz pleciem, to nes, un to noliek savā vietā. Tur viņš stāv un neatstājās no savas vietas; viņu arī piesauc, bet tas neatbild un neviena neizglābj no bēdām.

Ilia amo ogogosu ‘gode’ liligi gaguia gadole, gisawane gaguli ahoa. Ilia da ea sogebi amoga ligisili, amola amogawi amo liligi da lela. E da ea gasaga eno sogebi amoga masunu gogolei. Dunu afae da ema sia: ne gadosea, e da bu adole imunu gogolesa, amola amo dunu gaga: mu gogolesa.

8 Pieminiet to un turaties stipri, jūs pārkāpēji, ņemiet to pie sirds.

Dilia wadela: i hamosu dunu! Dawa: ma! Na musa: hamoi amo bu dawa: ma!

9 Pieminiet pagājušās lietas no vecu veciem laikiem; jo Es esmu Dievs, un cits neviens, Es esmu Dievs, un nav neviena kā Es,

Hou hemonega hamoi amo bu dawa: ma! Ni fawane da Godedafa amola Na defele da ‘gode’ eno hame gala. Amo dilia dafawane dawa: le, sia: ma.

10 Kas no iesākuma galu dara zināmu, un no senlaikiem to, kas vēl nav noticis, kas saka: Mans padoms pastāvēs, un Es darīšu visu, kas Man patīk.

Musa: hemonega, Na da hobea misunu hou huluane dawa: i dagoi. Na da musa: hemonega, amo hou da wali doaga: i dagoi, amo da doaga: mu sia: i. Na da amane sia: i, ‘Na ilegesu da hame dafamu amola Na hamomu dawa: i liligi, da didili hamoi dagoi ba: mu.’

11 Es aicināju ērgli no rīta puses un vīru pēc Sava padoma no tālas zemes. Es to esmu runājis un tam likšu nākt, Es to esmu apņēmies, Es to arī izdarīšu.

Dunu da gusugoe amoga misa: ne Na da wele sia: nana. E da buhiba defele sa: ili, Na ilegei amo e da hamomu. Na da sia: i dagoi, amola Na sia: i huluane da hamoi dagoi ba: mu.

12 Klausāties uz Mani, cietsirdīgie, kas esat tālu no taisnības.

Dilia gasa fi hame nabasu dunu! Na sia: nabima! Dilia da hasalasu hou da gadenene hame agoane dawa: sa.

13 Es Savu taisnību tuvu esmu atnesis, tā nebūs tālu, un Mana pestīšana nekavēsies, jo Es došu pestīšanu Ciānā, iekš Israēla Savu godību.

Be Na da hamobeba: le, amo hasalasu eso da hobeadafa hame. Amo eso da gadenenewane doaga: i dagoi. Na hasalasu ba: ma: ne, dilia bagade hame ouesalumu. Na da Yelusaleme gaga: mu. Amola amogawi, Na hamobeba: le, eno fifi asi gala da Isala: ili dunu fi ilima nodone dawa: mu.”