Jesajas 40
1 Iepriecinājiet, iepriecinājiet Manus ļaudis, saka jūsu Dievs.
Houru chuny joga, hogiuru, Nyasachu wacho kamano.
2 Runājiet laipnīgi ar Jeruzālemi un sauciet uz viņu, ka viņas karošana pagalam, ka viņas noziegums salīdzināts, ka viņa divkārtīgu tiesu dabūjusi no Tā Kunga rokas par visiem saviem grēkiem.
Wuouru gi muolo ne Jerusalem, kendo uwachne, ni ndalone mag chandruok oserumo, bende ni richone osewene, kendo oseyudo kum nyadiriyo koa e lwet Jehova Nyasaye nikech richone duto.
3 Saucēja balss ir tuksnesī: sataisiet Tam Kungam ceļu, dariet klajumā staigājamu ceļu mūsu Dievam.
Ngʼat moro kok niya: “Losuru yo ne Jehova Nyasaye, losneuru Nyasachwa yo moriere tir, e piny motimo ongoro e thim.
4 Visas ielejas taps paaugstinātas un visi kalni taps pazemoti, un kas nelīdzens, taps līdzens, un kas celmains, taps klajums.
Holo ka holo nobugi mapongʼ, gode madongo gi matindo duto nopie; yore motimo gogni nobed maler, kendo kuonde motimo gode nobed pewe.
5 Un Tā Kunga godība taps parādīta un visa miesa kopā to redzēs, jo Tā Kunga mute ir runājusi.
Eka duongʼ mar Jehova Nyasaye nofwenyre kendo ji duto biro nene. Nimar Jehova Nyasaye owuon ema osewacho kamano.”
6 Balss saka: Sauc! Un viņš saka: Ko man būs saukt? Visa miesa ir zāle, un viss viņas labums kā puķe laukā.
Dwol moro wacho niya, “Tingʼ dwondi iywagi.” To ne apenjo niya, “Ere gima aywago?” “Dhano duto chalo gi lum, kendo bergi duto chalo mana gi maua manie pap.
7 Zāle nokalst, puķe savīst, kad Tā Kunga Gars pūš virsū; tiešām tie ļaudis ir zāle.
Lum ner kendo maua tuo mi lwar piny ka much Jehova Nyasaye okudhogi. Chutho dhano chalo mana gi lum.
8 Zāle nokalst, puķe savīst, bet mūsu Dieva vārds pastāv mūžīgi.
Lum ner kendo maua tuo mi lwar piny, to wach Nyasachwa osiko manyaka chiengʼ.”
9 Ciāna, labas vēsts sludinātāja, kāp uz augstu kalnu; Jeruzāleme, labas vēsts sludinātāja, pacel savu balsi ar spēku, pacel to, nebīsties! Saki Jūda pilsētām: redzi, jūsu Dievs!
In mikelo wach maber ne Sayun, dhi ewi got malo. In mikelo wach maber ne Jerusalem, tingʼ dwondi malo ka ikok matek, tingʼ dwondi malo, kik ibed maluor; wach ne mier mag Juda niya, “Eri Nyasachu nika!”
10 Redzi, Tas Kungs Dievs nāk varens, un Viņa elkonis valdīs, redzi, Viņa alga ir pie Viņa, un Viņa atmaksāšana Viņa priekšā.
Neuru, Jehova Nyasaye Manyalo Gik Moko Duto biro gi teko, kendo loch ni e lwete. Neuru, obiro gi pok mare, kendo pokne luwo bangʼe.
11 Viņš ganīs Savu ganāmo pulku kā gans, Viņš sapulcinās tos jērus Savās rokās un nesīs Savā klēpī un vedīs lēnītiņām tās grūtās avju mātes.
Orito rombene mana kaka jakwath: Ochoko nyirombene e bade, kendo oriwogi e kore kotelo maber ni rombe man-gi nyithindo.
12 Kas izmērojis ūdeni ar sauju un apņēmis debesis ar sprīdi un satvēris zemes pīšļus ar sieciņu(mērtrauku) un nosvēris kalnus ar svaru un pakalnus svaru kausā.
En ngʼa mosepimo pi e chuny lwete kata mana pimo lach mar polo gi lwete? En ngʼa ma osechoko buru manie piny e atonga, kata pimo gode madongo gi matindo e rapim?
13 Kas ir pamācījis Tā Kunga Garu un bijis Viņa padoma devējs, kas Viņam būtu mācījis gudrību?
En ngʼa mosefwenyo pach Jehova Nyasaye, koso en ngʼa mosebedo kaka jangʼadne rieko?
14 Pie kā Viņš padomu meklējis, ka tas Viņam saprašanu būtu devis un Viņam būtu mācījis tiesas ceļu, un Viņam būtu mācījis atzīšanu un Viņam zināmu darījis gudrības ceļu?
En ngʼa mane Jehova Nyasaye openjo mondo opuonje, koso en ngʼa mane onyise yo makare? En ngʼa ma nopuonje rieko koso en ngʼa mane onyise yor ngʼeyo?
15 Redzi, tautas ir kā pilīte pie spaiņa un kā puteklītis svaru kausā; redzi, Viņš salas paceļ kā putekļus.
Adier ogendini chalo mana ka pi matin modongʼ e dapi; ee, gichalo mana ka buru momoko e ratil, opimo chula mag nembe e ratil mana ka buru mayom.
16 Un ar Lībanu nepietiek priekš dedzināšanas, un ar viņa zvēriem priekš Viņa dedzināmiem upuriem.
Yiende mag Lebanon ok oromo moko mach mar kendo mar misango, kata le man kuno nok ma ok oromo timogo misango miwangʼo pep.
17 Visas tautas ir kā nekas priekš Viņa, un pie Viņa top turētas par nieku un par neko.
Ogendini duto ok gimoro e nyime, okwanogi ka gik manono, maonge tich.
18 Kam jūs līdzināsiet to stipro Dievu? Jeb kādu līdzību jūs Viņam gribat taisīt?
En ngʼa ma dipim gi Nyasaye? Koso en kido mane madiwach ni chal kode?
19 Gan amatnieks lej bildi un sudrabkalis to apvelk ar zeltu un pielej sudraba ķēdes klāt.
To nyiseche manono, jatheth nyalo loso kendo jatheth nyalo bawe gi dhahabu, mi olosne thiwni mar fedha.
20 Kas ir nabags, kam maz pie rokas upurēt, tas izmeklē koku, kas nesatrūd, viņš sev meklē gudru meistaru, taisīt bildi, kas nešķobās.
Ngʼat modhier ma ok nyal golo chiwo machalo kama, yiero yien ma ok tow. Omanyo japecho molony mondo olosne kido ma ok nyal podho piny.
21 Vai jūs nezināt? Vai jūs nedzirdat? Vai jums no iesākuma nav stāstīts? Vai jūs neesat izpratuši zemes radīšanu?
Donge ungʼeyo Koso donge usewinjo? Pok owachnu nyaka aa chakruok? Koso pok wachno odonjonu nyaka ne chwe pinyni.
22 Viņš sēž pār zemes virsu, un viņas iedzīvotāji ir kā siseņi. Viņš debesis izklāj kā smalku palagu un tās izpleš kā telti, kur dzīvo.
Nyasaye obet e kom duongʼne kuma bor moyombo piny kendo joma ni e polo ngʼeny machalo kama ongogo ochokoree. Oyaro polo mana ka tipo maduongʼ kendo oyarogi mana ka hema midakie.
23 Viņš lielus kungus dara par nieku un zemes soģus par neko.
Odwoko ruodhi piny kendo omiyo jotelo duto mag pinyni bet kanono.
24 Tā kā tie nebūtu ne dēstīti, ne sēti, nedz viņu celms iesakņojies zemē; kad Viņš uz tiem pūtīs, tad tie nokaltīs, un viesulis tos aizvedīs kā pelus.
Ka okudhogi gi muche to giner mi kalausi dhi kodgi ka mihudhwe, nikech gichalo gi kodhi mokom machiegni, ma tiendgi pok ochwowo lowo.
25 Ar ko tad jūs Mani līdzināsiet, kam Es būtu līdzīgs? Saka tas Svētais.
Nyasaye Maler penjo niya, “En ngʼa madupima-go? Koso en ngʼa madirom koda?”
26 Paceļat savas acis uz augšu un skatāties, kas šīs lietas ir radījis un izved viņu pulku pēc skaita? Viņš tos visus sauc pie vārda pēc sava lielā spēka, un viņa stiprums ir tik varens, ka neviena netrūkst.
Tingʼuru wengeu malo kendo ungʼi polo: En ngʼa manochweyo gigi duto? Donge en ema nomiyo sulwe manie kor polo obetie kokelogi achiel kachiel, koluongo moro ka moro gi nyinge. Onge moro kuomgi molal nikech tekone duongʼ kod nyalone.
27 Kāpēc tad tu saki, Jēkab, un tu Israēl, runā: mans ceļš ir priekš Tā Kunga paslēpts, un mana tiesa aiziet manam Dievam garām?
Yaye joka Jakobo angʼo momiyo uwuoyo, angʼo momiyo ungʼur, yaye jo-Israel, kuwacho niya, “Jehova Nyasaye ok dew yorena; kendo ni yorena ok okwan ka gimoro gi Nyasacha.”
28 Vai tu to nezini, vai tu to neesi dzirdējis? Mūžīgs Dievs ir Tas Kungs, kas zemes galus radījis; viņš nepiekūst un nenogurst, viņa prāts ir neizprotams.
Donge ungʼeyo? Koso pok uwinjo? Jehova Nyasaye en Nyasaye manyaka chiengʼ kendo Jachwech mar piny duto. Ok nobed mool bende ok nonyosre, kendo pache onge ngʼama nyalo ngʼeyo.
29 Viņš piekusušiem dod spēku un vairo stiprumu nespēcīgiem.
Omiyo joma ool teko kendo omedo joma tekregi orumo bedo motegno.
30 Jaunie piekusīs un nogurs un jaunekļi kritin kritīs:
Jomatindo nyalo bedo mool mi nyosre, kendo yawuowi nyalo chwanyore mi podhi,
31 Bet kas uz To Kungu paļaujas, dabūs jaunu spēku; tie skries uz augšu ar spārniem kā ērgļi, tie tecēs un nepiekusīs, tie staigās un nenogurs,
to joma oketo genogi kuom Jehova Nyasaye tekregi nodwogi. Gibiro huyo mana ka ongo mafuyo gi bwombe; gibiro ringo to ok gibi bedo mool, bende gibiro wuotho to tekregi ok norum.
