Jesajas 4

1 Un septiņas sievas sagrābs vienu vīru tanī dienā un sacīs: mēs ēdīsim savu pašu maizi un ģērbsimies ar savām pašu drēbēm, lai mēs tikai topam nosauktas pēc tava vārda, - atņem mūsu negodu.

Amy andro zay, ho fihine’ ty rakemba fito ty lahilahy, hanao ty hoe: Ty mahakama’ay avao ty ho kamae’ay, naho ty saro’ay avao ty hiombea’ay; fe angao ho tokaveñe ami’ty tahina’o zahay, hañafahañe ty hasalara’ay.

2 Tanī dienā Tā Kunga Atvase būs par glītumu un par godu, un tas zemes Auglis par augstumu un krāšņumu Israēla izglābtiem.

Ho fanjàka naho hanañ’engeñe ty tora-mionjo’ Iehovà amy andro zay, vaho ho fisengeañe naho volonahe’ ty nibotitsike am’Israele ty voka’ i taney.

3 Un Ciānas atlikušie un Jeruzālemes atlicinātie taps nosaukti Viņam svēti, ikkatrs, kas Jeruzālemē rakstīts uz dzīvību.

Ho tondroke te hatao miavake ze sehanga’e amy Tsione ao naho ze honka’e am’ Ierosalaime ao, eka, ze hene sinokitse ho veloñe e Ierosalaime ao,

4 Kad Tas Kungs nomazgās Ciānas meitu sārņus un Jeruzālemes asinsvainas izdeldēs no viņas vidus caur sodības Garu un caur uguns Garu.

ie fa sinasa’ i Talè amo anak’ampela’ Israeleo ty haleora’e; naho fa nimongore’e ty lio’ Ierosalaime boak’ añ’ate’e ao ami’ty arofon-jaka naho ami’ty arofom-piforehetañe.

5 Un Tas Kungs radīs pār visu Ciānas kalna vietu un pār viņas svētku sapulcēm padebesi dienā un dūmus un uguns liesmas spožumu naktī; jo pār visu godību būs apsegs.

Le hanoe’ Iehovà ambone’ ze akiba ambohi’ i Tsione eo naho ambone’ o firimboña’eo ty rahoñe an-katoeñe te handro, vaho ty fireandreañ’ afo milebaleba te haleñe; le ho ey ty lafike ambone’ o engeñe iabio.

6 Un būs telts par pavēni dienā pret karstumu un par glābšanu un par patvērumu pret plūdiem un lietu.

Le ho eo ka ty bandrabandra naho antoandro amy hatrevohañey, naho fipalirañe vaho fitampinañe ami’ty tio-bey naho amo orañeo.