Jesajas 37
1 Kad nu ķēniņš Hizkija to dzirdēja, tad viņš saplēsa savas drēbes un apsedzās ar maisu un gāja Tā Kunga namā,
Hezekiah siangpahrang mah to lok to thaih naah, angmah ih kahni to asih moe, buri kahni to angkhuk pacoengah, Angraeng im thungah a caeh.
2 Un sūtīja nama uzraugu Elijaķimu un skrīveri Šebnu un tos priesteru vecajus, maisos ģērbušos, pie pravieša Jesajas, Amoca dēla.
Siangpahrang im khenzawnkung Eliakim, ca tarik kami Shebna hoi kacoehta qaimanawk doeh kazii to angzaengsak moe, Amoz capa tahmaa Isaiah khaeah patoeh.
3 Un tie uz viņu sacīja: Tā saka Hizkija: Šī diena ir bēdu- un sodības- un kauna- diena; jo bērni nākuši uz dzimšanu, un spēka nav dzemdēt.
Nihcae mah anih khaeah, Hezekiah mah hae tiah thuih; Vaihni loe raihaih ni, thuitaekhaih ni, ahminsethaih niah oh; nawkta tapenhaih atue to phak boeh, toe nawkta tapen han thacak ai baktiah oh.
4 Kaut Tas Kungs, tavs Dievs, dzirdētu Rabzakus vārdus, ko viņa kungs, Asīrijas ķēniņš, ir sūtījis, zaimot to dzīvo Dievu, un pārmācītu par tiem vārdiem, ko Viņš ir dzirdējis, Tas Kungs, tavs Dievs! Celies tad un lūdz par tiem atlikušiem, kas vēl atrodas.
Kahing Sithaw to kasae thuih hanah, Assyria siangpahrang mah a tamna misatuh angraeng Rabshakeh to patoeh boeh, anih mah thuih ih lok to na Angraeng Sithaw mah thaih nasoe, na Angraeng Sithaw mah thaih ih lok baktih toengah danpaek tih hmang; to pongah kanghmat kahing kaminawk hanah lawkthui oh, tiah a thuih, tiah a naa o.
5 Un ķēniņa Hizkijas kalpi nāca pie Jesajas.
Hezekiah ih tamnanawk loe Isaiah khaeah caeh o.
6 Un Jesaja uz tiem sacīja: tā jums būs sacīt savam kungam: tā saka Tas Kungs: nebīsties par tiem vārdiem, ko tu esi dzirdējis, ar ko Asīrijas ķēniņa sulaiņi Mani zaimojuši.
Isaiah mah nihcae khaeah, Nangmacae angraeng khaeah thui pae oh, Angraeng mah hae tiah thuih; Assyria siangpahrang ih tamnanawk mah kai kasae ang thuih o, toe nihcae ih lok pongah zithaih tawn o hmah.
7 Redzi, Es tam došu tādu garu, ka tas dzirdēs baumas un ies atpakaļ uz savu zemi, un Es viņam likšu krist caur zobenu viņa zemē.
Khenah, a nuiah poek amkhraihaih palungthin to ka patoeh han, to naah anih mah tamthang to thaih ueloe, a prae ah amlaem ving tih; anih to angmah prae ah sumsen hoi ka dueksak han, tiah a thuih, tiah na angraeng khaeah thui pae oh, tiah a naa.
8 Tad Rabzakus gāja atpakaļ un atrada Asīrijas ķēniņu pret Libnu karojam, jo viņš bija dzirdējis, ka tas no Laķisa jau bija aizgājis.
Assyrian siangpahrang loe Lakhis hoiah amlaem moe, Libnah vangpui to a tuk li, tiah Rabshakeh mah thaih naah, to ahmuen ah a caeh.
9 Un viņš par Tiraku, Moru ķēniņu, dzirdēja sakām: viņš ir izgājis, ar tevi karot.
To naah Ethiopia siangpahrang Tirhakah mah Assyria siangpahrang Sennakharib to tuk hanah amsak boeh, tiah a thaih. Anih mah to lok to thaih naah, Hezekiah khaeah laicaehnawk to patoeh moe,
10 Kad viņš to dzirdēja, tad viņš atkal sūtīja vēstnešus pie Hizkijas un sacīja: tā runājiet uz Hizkiju, Jūda ķēniņu, un sakāt: lai tevi nepieviļ tavs Dievs, uz ko tu paļaujies sacīdams: Jeruzāleme netaps dota Asīrijas ķēniņa rokā.
Judah siangpahrang Hezekiah khaeah hae tiah thui pae oh; Jerusalem loe Assyria siangphrang ban ah paek mak ai, tiah na oep o ih na Sithaw mah, na ling o hmah nasoe.
11 Redzi, tu esi dzirdējis, ko Asīrijas ķēniņi darījuši visām zemēm, tās izdeldēdami; un tu domā izglābties?
Khenah, Assyria siangpahrangnawk mah praenawk boih to tuk moe, phraek boih boeh, tiah na thaih o boeh; nang loe na loih tih maw?
12 Vai pagānu dievi tos glābuši, ko mani tēvi postījuši, Gozanu un Haranu un Recevu un Edeņa bērnus, kas bija Telasarā.
Kam panawk mah pazawk tangcae, Gozan acaeng, Haran acaeng, Rezeph acaeng hoi Telassar ah kaom Eden acaengnawk loe prae kaminawk ih sithaw mah pahlong o maw?
13 Kur ir Hamatas ķēniņš un Arpadas ķēniņš un Sefarvaimas pilsētas, Enas un Ivas ķēniņš?
Hamath siangpahrang, Arpad siangpahrang, Sepharvaim vangpui, Hena vangpui, Ivah vangpui uk siangpahrangnawk loe naa ah maw oh o boeh? tiah a thuih pae.
14 Kad nu Hizkija bija dabūjis tās grāmatas no vēstneša rokas un tās izlasījis, tad viņš gāja Tā Kunga namā, un Hizkija tās atpleta Tā Kunga priekšā.
Hezekiah mah laicaehnawk khae ih ca to lak moe kroek; to pacoengah Angraeng im ah caeh tahang moe, to ca to Angraeng hmaa ah a khramh.
15 Un Hizkija pielūdza Tā Kunga priekšā un sacīja:
Hezekiah mah Angraeng khaeah hae tiah lawkthuih;
16 Ak Kungs Cebaot, Tu Israēla Dievs, kas sēž pār ķerubiem, Tu viens pats esi Dievs pār visām zemes valstīm, Tu esi radījis debesis un zemi.
Cherubimnawk salakah anghnu, Aw misatuh kaminawk ih Angraeng, Israel Sithaw, long siangpahrang ukhaih praenawk boih ukkung, Sithaw loe, nang khue ni; long hoi van doeh nangmah ni na sak.
17 Atgriez, ak Kungs, Savas ausis un klausies, atveri, ak Kungs, Savas acis un redzi, un dzirdi visus Sanheriba vārdus, ko viņš sūtījis, zaimot to dzīvo Dievu.
Aw Angraeng, na naa to patueng ah loe tahngai ah; Aw Angraeng, na mik to padai ah loe, khenah; Sennakherip mah thuih ih kahing Sithaw kasaethuihaih loknawk boih to tahngai ah.
18 Patiesi, Kungs, Asīrijas ķēniņi ir postījuši visas zemes malas ar visām viņu valstīm,
Aw Angraeng, Assyria siangpahrangnawk mah hae kaminawk hoi praenawk to amrosak boih moe,
19 Un viņu dievus metuši ugunī, jo tie nebija dievi, bet cilvēku roku darbs, koks un akmens, tāpēc tie tos ir postījuši.
nihcae ih sithawnawk to hmai thungah vah pae o; to sithawnawk loe Sithaw tangtang na ai ni, thing hoiah maw, thlung hoiah maw, kami mah sak cop ih hmuen ah oh o pongah, nihcae mah paro pae o boeh.
20 Nu tad, ak Kungs, mūsu Dievs, izglāb mūs jel no viņa rokas, lai visas valstis virs zemes atzīst, ka Tu vien esi Tas Kungs.
Aw Angraeng kaicae ih Sithaw, Nang khue ni, Angraeng Sithaw, tiah long nui ih prae kaminawk boih mah panoek o thai hanah, vaihi anih ban thung hoiah na pahlong ah, tiah lawk a thuih.
21 Tad Jesaja, Amoca dēls, sūtīja pie Hizkijas un lika sacīt: Tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: par ko tu Mani esi pielūdzis pret Sanheribu, Asīrijas ķēniņu, -
To pacoengah Amoz capa Isaiah mah Hezekiah khaeah laicaeh patoeh; Israel Angraeng Sithaw mah hae tiah thuih; Assyria siangpahrang Sennakherip kawng pongah kai khaeah lawk nang thuih pongah,
22 Šis ir tas vārds, ko Tas Kungs pret viņu runājis: tevi nievā, tevi apsmej jaunava Ciānas meita, aiz tevis galvu krata Jeruzālemes meita.
anih kawng pongah Angraeng mah hae tiah thuih; Zion canu kacuem tangla mah nang to ang patoek moe, ang pahnui thuih boeh; Jerusalem canu mah nang hanah lu ang haek thuih boeh.
23 Ko tu esi apsmējis un zaimojis, un pret ko tu esi pacēlis balsi un augsti uzcēlis savas acis? Pret To Svēto iekš Israēla.
Minawk kasae kathui, patoekhaih tawn kami nang loe mi aa? Mi maw na hang thuih moe, amoekhaih mik na padai thuih? Ciimcai Israel Sithaw ni nam oek thuih boeh to!
24 Caur saviem kalpiem tu To Kungu esi apmēdījis un sacījis: ar savu ratu pulku es uzkāpju kalnu galos, Lībanus virsgalā, un izcērtu viņa augstos ciedru kokus un izlasītās priedes, un tieku līdz pat viņa galam, viņa kuplākam mežam.
Na tamnanawk mah Angraeng to khet patoek o moe, pop parai hrang lakoknawk hoiah maesang nuiah ka dawh moe, Lebanon mae nuiah doeh ka dawh boeh; kasang koek Sidar thing hoi hmaica thing doeh ka pakhruk han, kasang koek ahmuen, thingthai kapop taw thungah ka kun han.
25 Es roku un dzeru ūdeni un no manu kāju pēdām paliek sausas visas Ēģiptes upes.
Tui to takaeh moe, ka naek boeh; ka khokpadae hoiah Izip prae ih vapui tuinawk to ka kangsak boih boeh, tiah na thuih.
26 Vai tu neesi dzirdējis, ka Es jau sen iepriekš to esmu sataisījis, jau vecos laikos to esmu apņēmies. Un tagad Es tam esmu licis notikt, ka tu izposti stipras pilsētas un dari par akmeņu kopām.
Hae baktih hmuennawk loe canghnii ah ka sak moe, canghnii hoi boeh ni ka ohsak boeh, tiah na thaih ai maw? Nang loe vaihi kacak vangpui parokung, thlung tapophaih ahmuen ah omsakkung ah kang ohsak boeh.
27 Tāpēc viņu iedzīvotājiem nogura rokas, un tie iztrūcinājās un tapa kaunā, un tie bija ka zāle laukā un kā uzzēlis zaļums, tā kā zāle uz jumtiem, kā rūsaina labība, pirms nāk stiebros.
To pongah vangpui kaminawk loe thazok o boeh, poek anghmang o moe, palungboeng o sut boeh; nihcae loe lawk ih phroh baktih, qam kahing baktih, imphu nui ih phroh kahing baktih, qoeng khuek ai ah kazaem cang baktiah oh o.
28 Bet Es zinu tavu sēdēšanu un tavu iziešanu un tavu ieiešanu un tavu trakošanu pret Mani.
Toe na ohhaih ahmuen, na caehhaih hoi nang zohhaih, kai palung nang phui thuihaih doeh ka panoek.
29 Tavas trakošanas dēļ pret Mani un tavas pārgalvības pēc, kas nākusi Manās ausīs, Es Savu kāsi likšu tavās nāsīs un Savus laužņus tavā mutē, un Es tev likšu griezties atpakaļ pa to ceļu, kur tu esi nācis.
Kai palung nang phui thuihaih hoi misa ah nang suekhaih to ka thaih pongah, na hnah ah cakoih, na pahni ah sumboeng to kang kaeksak moe, nang zohhaih loklam hoiah kam laemsak let han.
30 Un tas tev būs par zīmi: šai gadā ēdīs papuvē augušu un otrā gadā ataugu, bet trešā gadā sējat un pļaujat un stādāt vīna dārzus un ēdat viņu augļus.
Aw Hezekiah, nang han angmathaih ah kaom hmuen loe hae tiah oh; vaining saning loe angmah koeh ah kamprawk thingthai qumponawk to na caa tih, amla ah doeh to thung hoiah tacawt patoeng thingthai to na caa vop tih; saning thumto naah loe cangti to tuh oh loe, aat oh, misur takhanawk to sah oh loe, athainawk to caa oh.
31 Un kas no Jūda nama ir izglābts un atlicis, sakņos atkal zemjup un nesīs augļus augšup.
Misa thung hoi kaloih, kanghmat Judah imthung takohnawk loe atlim ah tangzun to sah o ueloe, anui ah athaih tacawt let tih.
32 Jo no Jeruzālemes izies atlikuši un atpestīti no Ciānas kalna. To darīs Tā Kunga Cebaot karstums.
Kanghmat kaminawk loe Jerusalem hoiah angzo o tih, kaloih kaminawk doeh Zion mae hoiah angzo o tih; misatuh kaminawk ih Angraeng thacakhaih mah to hmuen to acungsak tih.
33 Tādēļ tā saka Tas Kungs par Asīrijas ķēniņu: viņš šai pilsētā nenāks un tanī neiešaus nevienu bultu un nepacels pret to priekšturamās bruņas un neuzmetīs pret to valni.
To pongah Assyria siangpahrang kawng pongah Angraeng mah hae tiah thuih; anih loe hae vangpui thungah akun mak ai, kalii doeh kaat mak ai; vangpui hmaa ah pakaahaih hmuen hoiah angzo mak ai, vangpui takuihaih long khaw doeh takae mak ai.
34 Pa to pašu ceļu, kur viņš nācis, viņam būs griezties atpakaļ, bet šai pilsētā viņš nenāks, saka Tas Kungs.
Anih loe angmah angzohhaih loklam hoiah amlaem let tih; vangpui thungah akun mak ai, tiah Angraeng mah thuih.
35 Jo Es šo pilsētu paglabāšu un izpestīšu, Sevis labad un Sava kalpa Dāvida labad.
Kaimah hoi ka tamna David pongah, hae vangpui hae pakaa moe, ka pahlong han, tiah thuih, tiah a naa.
36 Tad Tā Kunga eņģelis izgāja un nokāva Asiriešu lēģerī simts astoņdesmit piecus tūkstošus. Un kad no rīta agri cēlās, redzi, tad tur viss bija pilns miroņu.
To pacoengah Angraeng ih vankami loe Assyria kaminawk ataihaih ahmuen ah caeh moe, kami sang, cumvai qui tazet, sang pangato a hum pae; akhawnbang khawnthaw ah angthawk o naah loe, khenah, kami qok cing ah oh.
37 Tā Sanheribs, Asīrijas ķēniņš, aizgāja un gāja projām un griezās atpakaļ un palika Ninivē.
To pongah Assyria siangpahrang Sennakherip loe to ahmuen hoiah tacawt moe, hnuk amlaem ving pacoengah, Nineveh vangpui ah khosak.
38 Un kad viņš pielūdza Nizroka, sava dieva, namā, tad Adrameleķs un Sarecers, viņa dēli, to nokāva ar zobenu un aizbēga uz Ararat zemi. Un viņa dēls Asaradons palika par ķēniņu viņa vietā.
To pacoengah angmah ih tempul thungah a sithaw Nisrok to a bok li naah, a caa Adrammelek hoi Sharezer mah sumsen hoiah takroek hoi moe, Armenia prae ah cawn hoi taak ving; to pacoengah a capa Esarhaddon to anih zuengah siangpahrang ah oh.
