Jesajas 32
1 Redzi, viens ķēniņš valdīs ar taisnību, un lielkungi valdīs pēc tiesas
Se, en Konge skal herske med Retfærd, Fyrster styre med Ret,
2 Un ikkatrs būs kā patvērums pret vēju un pavēnis pret negaisu, tā kā ūdens upes izkaltušā zemē, kā varena klints kalna ēna iztvīkušā zemē.
hver af dem som Læ imod Storm og Ly imod Regnskyl, som Bække i Ørk, som en vældig Klippes Skygge i tørstende Land.
3 Un redzētāju acis nebūs vairs aptumšotas, un klausītāju ausis klausīsies.
De seendes Øjne skal ej være blinde, de hørendes Ører skal lytte;
4 Un neapdomīgiem sirds zinās saprast, un tiem, kam grūta valoda, mēle būs čakla un runās skaidri.
letsindiges Hjerte skal nemme Kundskab, stammendes Tunge tale flydende, rent.
5 Ģeķi vairs nesauks par lielkungu, un blēdi vairs nesauks par cienīgu.
Daaren skal ikke mer kaldes ædel, højsindet ikke Skalken.
6 Jo ģeķis runā ģeķību, un viņa sirds dara blēņas, tas dzen negantību, un runā māņus pret To Kungu un pamet izsalkušā dvēseli tukšu un nedod dzert noslāpušam.
Thi Daaren taler kun Daarskab, hans Hjerte udtænker Uret for at øve Niddingsværk og prædike Frafald fra HERREN, lade den sultne være tom og den tørstige mangle Vand.
7 Jo blēža padomi ir neganti, viņš izdomā viltu, samaitāt bēdu ļaudis ar melu valodu, arī kad nabags taisnību runā.
Skalkens Midler er onde, han oplægger lumske Raad for at ødelægge arme med Løgn, skønt Fattigmand godtgør sin Ret.
8 Bet tiem cienīgiem ir cienīgas domas un tie pastāvīgi turas pie tam, kas cienījams. -
Men den ædle har ædelt for og staar fast i, hvad ædelt er.
9 Ceļaties, lepnās sievas, klausiet manu balsi, jūs meitas, kas tik droši dzīvojat, ņemat vērā manu valodu.
Op, hør min Røst, I sorgløse Kvinder, I trygge Døtre, lyt til min Tale!
10 Pēc gada un kādām dienām jūs drošās drebēsiet; jo vīna ogas nelasīs un dārza augļus nesaņems.
Om Aar og Dag skal I trygge skælve, thi med Vinhøst er det ude, der kommer ej Frugthøst.
11 Trīciet, lepnās! Drebiet, drošās, noģērbjaties un atsedzaties un apjožaties ap saviem gurniem (ar maisu)!
Bæv, I sorgløse, skælv, I trygge, klæd jer af og blot jer, bind Sæk om Lænd;
12 Raudot sitīsiet pie krūtīm par tiem jaukiem tīrumiem, par tiem auglīgiem vīna kokiem.
slaa jer for Brystet og klag over yndige Marker, frugtbare Vinstokke,
13 Manu ļaužu zemē uzdīgs ērkšķi un dadži, ir visos prieka namos tai līksmā pilsētā.
mit Folks med Tidseltorn dækkede Jord, ja, hvert Glædens Hus, den jublende By!
14 Jo tie augstie nami taps atstāti, pilsētas troksnis apklusīs, torņi un pils vietas būs par alām mūžīgi, meža ēzeļiem par līksmību un ganāmiem pulkiem par ganību, -
Thi Paladset er øde, Bylarmen standset, Ofel med Taarnet en Grushob for evigt, Vildæslers Fryd, en Græsgang for Hjorde —
15 Līdz kamēr pār mums top izliets Tas Gars no augšienes. Tad tuksnesis būs par auglīgu tīrumu, un auglīgais tīrums kā mežs.
til Aand fra det høje udgydes over os. Da bliver Ørkenen til Frugthave, Frugthaven regnes for Skov.
16 Un tiesa dzīvos tuksnesī, un taisnība mājos uz auglīga tīruma.
Ret fæster Bo i Ørkenen, i Frugthaven dvæler Retfærd;
17 Un taisnības nopelns būs miers, un taisnības auglis būs klusums un drošība mūžīgi.
Retfærds Frugt bliver Fred og Rettens Vinding Tryghed for evigt.
18 Un mani ļaudis dzīvos miera namos un drošos dzīvokļos un netraucētos mitekļos.
Da bor mit Folk i Fredens Hjem, i trygge Boliger, sorgfri Pauluner.
19 Bet krusa būs, kad mežs gāzīsies, un pilsēta nogrims zemībā.
Skoven styrter helt, Byen bøjes dybt.
20 Svētīgi jūs, kas sējat pie visiem ūdeņiem, kas vērša un ēzeļa kāju tur varat palaist vaļā.
Salige I, som saar ved alle Vande, lader Okse og Æsel frit løbe om!
