Jesajas 32

1 Redzi, viens ķēniņš valdīs ar taisnību, un lielkungi valdīs pēc tiesas

Se, med Retfærdighed skal en Konge regere, og efter Ret skulle Fyrsterne styre.

2 Un ikkatrs būs kā patvērums pret vēju un pavēnis pret negaisu, tā kā ūdens upes izkaltušā zemē, kā varena klints kalna ēna iztvīkušā zemē.

Og enhver af dem skal være som Skjul imod Vejr og Ly imod Vandskyl, som Vandbække paa et tørt Sted og som en svar Klippes Skygge i et vansmægtende Land.

3 Un redzētāju acis nebūs vairs aptumšotas, un klausītāju ausis klausīsies.

Og de seendes Øjne skulle ikke være blændede, og de hørendes Øren skulle give Agt.

4 Un neapdomīgiem sirds zinās saprast, un tiem, kam grūta valoda, mēle būs čakla un runās skaidri.

Og de ubesindiges Hjerte skal forstaa Kundskab; og de stammendes Tunge skal haste til at tale forstaaelige Ord.

5 Ģeķi vairs nesauks par lielkungu, un blēdi vairs nesauks par cienīgu.

En Daare skal ikke ydermere kaldes ædel og en karrig ej kaldes rig.

6 Jo ģeķis runā ģeķību, un viņa sirds dara blēņas, tas dzen negantību, un runā māņus pret To Kungu un pamet izsalkušā dvēseli tukšu un nedod dzert noslāpušam.

Thi en Daare taler Daarlighed, og hans Hjerte gør Uret for at øve Ugudelighed og for at tale Usandhed imod Herren, for at lade en hungrig Sjæl forblive tom og lade en tørstig fattes Drik.

7 Jo blēža padomi ir neganti, viņš izdomā viltu, samaitāt bēdu ļaudis ar melu valodu, arī kad nabags taisnību runā.

Og den karrige bruger slette Midler; han optænker List for at berede de elendige Fordærvelse med falske Ord, og det, naar den fattige taler sin Sag.

8 Bet tiem cienīgiem ir cienīgas domas un tie pastāvīgi turas pie tam, kas cienījams. -

Men den ædle tænker paa ædle Ting, han skal bestaa ved sin ædle Daad.

9 Ceļaties, lepnās sievas, klausiet manu balsi, jūs meitas, kas tik droši dzīvojat, ņemat vērā manu valodu.

I Kvinder, som ere saa sorgløse, staar op og hører min Røst! I Døtre, som ere saa trygge, vender Øren til min Tale!

10 Pēc gada un kādām dienām jūs drošās drebēsiet; jo vīna ogas nelasīs un dārza augļus nesaņems.

Om Aar og Dag skulle I, som ere trygge, blive urolige; thi det er forbi med Vinhøsten, der kommer ingen Frugtsamling.

11 Trīciet, lepnās! Drebiet, drošās, noģērbjaties un atsedzaties un apjožaties ap saviem gurniem (ar maisu)!

Vorder forfærdede, I sorgløse! vorder urolige, I trygge! klæd dig af, og blot dig, og bind om Lænderne!

12 Raudot sitīsiet pie krūtīm par tiem jaukiem tīrumiem, par tiem auglīgiem vīna kokiem.

De skulle slaa sig for Brystet for de yndige Agres, for de frugtbare Vintræers Skyld;

13 Manu ļaužu zemē uzdīgs ērkšķi un dadži, ir visos prieka namos tai līksmā pilsētā.

der skal opvokse Torne og Tidsler paa mit Folks Mark, ja, over alle Glædens Boliger i den lystige Stad.

14 Jo tie augstie nami taps atstāti, pilsētas troksnis apklusīs, torņi un pils vietas būs par alām mūžīgi, meža ēzeļiem par līksmību un ganāmiem pulkiem par ganību, -

Thi Paladserne ere forladte, Stadens Tummel er ophørt; Ofel og Vagttaarnet er blevet til Huler evindelig, Vildæsler til Glæde, Hjorde til Føde,

15 Līdz kamēr pār mums top izliets Tas Gars no augšienes. Tad tuksnesis būs par auglīgu tīrumu, un auglīgais tīrums kā mežs.

indtil Aanden fra det høje udgydes over os, og Ørken bliver til en frugtbar Mark, og den frugtbare Mark agtes som en Skov;

16 Un tiesa dzīvos tuksnesī, un taisnība mājos uz auglīga tīruma.

og Ret bor i Ørken, og Retfærdighed bliver paa den frugtbare Mark;

17 Un taisnības nopelns būs miers, un taisnības auglis būs klusums un drošība mūžīgi.

og Retfærdigheds Gerning bliver Fred, og Retfærdighedens Løn bliver Hvile og Tryghed indtil evig Tid;

18 Un mani ļaudis dzīvos miera namos un drošos dzīvokļos un netraucētos mitekļos.

og mit Folk bor i Fredens Hytter og i Trygheds Boliger og i stille rolige Steder.

19 Bet krusa būs, kad mežs gāzīsies, un pilsēta nogrims zemībā.

Men det skal hagle, naar Skoven fældes, og Staden skal nedtrykkes i det lave.

20 Svētīgi jūs, kas sējat pie visiem ūdeņiem, kas vērša un ēzeļa kāju tur varat palaist vaļā.

Lyksalige ere I, som saa ved alle Vande, I, som lade Oksen og Æselet frit løbe om!