Jesajas 30
1 Ak vai, tiem stūrgalvīgiem bērniem, saka Tas Kungs, kas padomu ņemas, bet ne no Manis, un derību der, bet bez Mana Gara, un krāj grēku uz grēku!
Jehova Nyasaye wacho niya, “Ubiro neno malit, un nyithindo ma wigi tek, un jogo mosieko gi riekni ma ok maga, ka uloso riwruok ka ok owuok e dwond Roho mara, kendo ka ubiwo richo ewi richo;
2 Kas ceļas iet uz Ēģipti, nevaicādami Manu muti, un stiprinājās ar Faraona spēku un meklē patvērumu apakš Ēģiptes ēnas.
uringo kudhi Misri ka ok upenja, umanyo kony kuom Farao mondo oresu, kendo ugengʼoru e tipo mar Misri kaka karu mar pondo.
3 Faraona spēks jums būs par kaunu, un tas patvērums apakš Ēģiptes ēnas par apsmieklu.
To gengʼruok mawuok kuom Farao nobednu wichkuot, kendo tipo mar Misri nokelnu masira.
4 Jo viņa (t.i. Jūda) virsnieki gan bijuši Coanā, un viņa vēstneši nākuši līdz Hanesai,
Kata obedo ni gin gi jotelo Zoan kendo jootene osechopo Hanes,
5 Bet visi paliks kaunā pie tās tautas, kas viņiem nederēs nedz par palīgu, nedz par citu labumu, bet būs par kaunu vien un par apsmieklu.
to ji duto noyud wichkuot kuom jogo ma ok nyal konyogi, jogo ma ok nyal konyogi kata kelonegi ber to mana wichkuot kod achaya.”
6 Spriedums par dienvidu Beēmotu(zvēru). Pa bēdu un izbaiļu zemi, kur lauvu mātes un lauvas, odzes un skrejoši pūķi, tie savu mantu vedīs kumeļu mugurā, un savu bagātību uz kamieļu kupriem, pie tautas, kas nekā nepalīdz.
Ma e wach mane okor kuom le mag Negev: Kokadho e piny mar chandruok kod masira, motingʼo sibuoche machwo to gi mamon bende kama thuonde mag bungu kod thuonde maringo piyo odakie, jootegi tingʼo mwandugi e ngʼe punde kendo girkeni mag-gi otingʼ e kuom ngamia, kiterone oganda maonge ohala,
7 Jo Ēģiptes zeme nav nekas un it nekā nepalīdzēs; tādēļ Es to nosaucu par lielmuti, kas paliek sēžot uz vietas.
ma en Misri, ma kony mare onge tiende. Kuom mano iluonge ni Rahab maonge nyalo.
8 Nu tad ej, raksti to viņu priekšā uz galdu un ieraksti to grāmata, ka tas paliek uz nākamām dienām mūžīgi mūžam.
Dhiyo sani kendo indiknegi wach e kidi mopa, Ndike e kitabu, mondo omi obed janeno, manyaka chiengʼ e ndalo mabiro.
9 Jo tā ir stūrgalvīga tauta, tie ir melkuļu bērni, bērni, kas Tā Kunga bauslību negrib klausīt,
Magi gin oganda mongʼanyo nyithindo ma jo-miriambo, ma ok oikore winjo puonj Jehova Nyasaye.
10 Kas uz redzētājiem saka: neredziet! Un uz sludinātājiem: nesludinājiet mums patiesīgu mācību! Runājiet uz mums ar mīkstu mēli! Sludinājiet viltu!
Giwachone jokor wach ni, “Kik une fweny moro amora kendo!” To ne jonabi, “Kik uchak unyiswa fweny moro amora makare!” Kornwauru mana weche mamorowa mag wuondruok.
11 Atkāpjaties no ceļa, atstājaties no tekas, lai paliek nost no mums Israēla Svētais!
Weuru yorni, wuoguru e ndarani kendo we bwogowa gi Jal Maler mar Israel.
12 Tādēļ Israēla Svētais tā saka: Tāpēc ka jūs šo vārdu atmetat un ceriet uz varas darbu un blēdību un uz to paļaujaties,
Kuom mano, ma e wach ma Jal Maler mar Israel wacho: “Nikech isedagi winjo oteni, mi iserwako chuny mar sando ji kendo iseyiengori e timbe mag miganga,
13 Tāpēc jums šis noziegums būs tā kā plaisums ielīkušā krītošā augstā mūrī, kas piepeši vienā acu mirklī sagrūs.
richoni nobini kaka ohinga mabor mobarore, matetni kendo ruombore piny matek dichiel.
14 Un tas tos sadauzīs tāpat kā podnieks sadauza trauku, ko dauzot netaupa, un kad tas satriekts, neviena gabaliņa neatliek, ar ko uguni varētu ņemt no ugunskura vai ūdeni smelt no akas.
Obiro ngʼinjore matindo tindo mana ka agulu molwar piny motore, ma ok nyal yud kata dire moro kodongʼ minyalo kwanygo mach e dwol kata pate mitwomogo pi.”
15 Jo tā saka Tas Kungs Dievs, tas Svētais iekš Israēla: caur atgriešanos un norimšanu jūs taptu izglābti, caur klusu sirdi un cerību jūs varētu stipri būt, bet jūs neesat gribējuši.
Ma e gima Jehova Nyasaye Manyalo Gik Moko Duto, Jal Maler mar Israel wacho: “Warruok gi kwe nowuog kuom hulo richo, tekou nowuog kuom horuok kod genou kuoma, to kata onge gima usetimo kuom gigi duto.
16 Un jūs sakāt: nē, bet uz zirgiem mēs gribam skriet: tāpēc jums būs skriet; un uz čakliem zirgiem mēs gribam jāt: tāpēc arī tie jās čakli, kas jums dzenās pakaļ.
Kata kamano uwacho ni, ‘Ooyo, wabiro idho farese mondo waringi.’ To mano ber ubiro ringo! Bende nuwacho ni, ‘Wabiro idho faresewa mi waringi.’ Kuom mano joma lawou nobed jongʼwech molony.
17 Viens tūkstotis (bēgs) no viena vienīga (vīra) draudiem, no piecu draudiem jūs bēgsiet, līdz kamēr no jums atliksies tik kā masta koks kalna galā un kā karogs pakalna virsū.
Jou alufu achiel noringi ka ngʼato achiel obwogogi; bende jou noring duto ka ji abich obwogogi, mi unudongʼ kar kendu, mana ka yiend bandera mochwo ewi got malo kata ka law bandera mafwadhore ewi got.”
18 Un tādēļ Tas Kungs gaidīs, pirms jums būs žēlīgs, un augsti pacelsies, pirms pār jums apžēlosies; jo Tas Kungs ir Dievs, kas tiesās: svētīgi visi, kas uz Viņu cerē.
Kata kamano pod odwaro nyiso ngʼwono mare kuome; obiro mondo onyisu kech mare. Nimar Jehova Nyasaye en Nyasaye ma ja-adiera. Jogo duto mogeno kuome ogwedhi.
19 Jo tu, Ciānas tauta, kas dzīvo Jeruzālemē, raudot tu vienmēr neraudāsi, apžēlodamies Viņš par tevi apžēlosies uz tavas saukšanas balsi; kad Viņš tevi dzirdēs, tad tev atbildēs.
Yaye un oganda mag Sayun, modak Jerusalem, ok unuchak uywag kendo. Mano kaka notimnu ngʼwono e kinde ma unuywagne mondo okonyu! E sa moro amora mowinjo ywaku, to nokonyu.
20 Tas Kungs jums dos bēdās maizi un izbailēs ūdeni. Un tavi mācītāji vairs neapslēpsies, bet tavas acis redzēs tavus mācītājus.
Kata Jehova Nyasaye miyou chiemo mar chandruok kod pi mar masira, to jopuonju ok nochak opondnu kendo, to ununegi gi wengeu uwegi.
21 Un tavas ausis dzirdēs aiz tevis šo vārdu: šis ir tas ceļš, staigājiet pa to! Kad jūs nogriezušies vai pa labo vai pa kreiso roku.
Kata ka ubaro korachwich kata koracham, itu to nowinj dwol mawuok ka ngʼeu, kawacho niya, “Ma e yo; luweuru.”
22 Un jūs sagānīsiet savu izgriezto sudraba bilžu uzvalkus un savu izlieto zelta bilžu drēbes; tās tu nometīsi tā kā sārņus un sacīsi uz tām: nost!
Bangʼe unudwany nyisecheu manono mubawo gi fedha kod dhahabu; kendo unuwitgi ka ukwano gi ka gik ma ok ler, mi uwitgi ka nanga moywego remb nyodo, kuwachonegi niya, “Aiuru ira.”
23 Tad Viņš dos lietu tavai sēklai, ar ko tu savu zemi esi apsējis, un maizi no zemes augļiem, un tā būs trekna un tauka. Un tavi lopi tai dienā taps ganīti plašās ganībās.
Bende noornu koth kuom kodhi muchwowo e lowo kendo chiemo mawuok e piny nobed mamiyo kendo mangʼeny. E kindeno jambu nokwa e lege madongo.
24 Un tie vērši un ēzeļi, ar ko zemi strādās, ēdīs sālītu mistru, kas vētīts ar liekšķeri un vētekli.
Rwethu kod pundeu mapuro lowo nocham lumb ogada kod chiembgi moregi, mi keyo gi uma kod opawo.
25 Un pa visiem augstiem kalniem un pa visiem lieliem pakalniem būs upītes un ūdens strauti, tās lielās kaušanas dienā, kad torņi sagrūs.
E odiechiengʼ maduongʼ mar yengʼo, ka kuonde ngʼicho motingʼore gi malo opodho, oula mag pige nomol ewi gode duto kod pidhe duto motingʼore malo.
26 Un mēness gaišums būs kā saules gaišums, un saules gaišums septiņkārt gaišāks nekā septiņu dienu gaišums, tai dienā, kad Tas Kungs Savu ļaužu vainu sasies un to vāti dziedinās, ar ko tie ievainoti.
Dwe norieny ka wangʼ chiengʼ, kendo ler mar chiengʼ nobed maler moloyo kaka orieny pile nyadibiriyo, machal mana gi ler mar chiengʼ mar ndalo abiriyo, e kindeno ma Jehova Nyasaye nowir kuonde duto moriemo mag joge kendo nochang adhondegi.
27 Redzi, Tā Kunga vārds nāk no tālienes, Viņa dusmība deg un ir grūti nesama, Viņa lūpas ir bardzības pilnas, un Viņa mēle tā kā rijoša uguns.
Ne, Nying Jehova Nyasaye aa kuma bor, ka en-gi mirima mager machalo gi iro mopongʼo bor polo; dhoge opongʼ gi mirima mangʼeny, kendo lewe en mach mawengʼo.
28 Un Viņa dvaša ir kā ūdens plūdi, kas sniedzās līdz kaklam, ka Viņš pagānus sijā ar posta sietu un tautām žokļos liek iemauktus, kas maldina.
Muche chalo gi oula mopongʼ, mopongʼ nyaka dwonde. Oyiengo ogendini gi rapiedhi mar kethruok; kendo oywayo ji gi chuma mamiyo girwenyo.
29 Tad pie jums dziedās kā svētku naktī, un jūsu sirds priecāsies it(kā tiem), kas ar stabulēm nāk uz Tā Kunga kalnu, uz Israēla akmens kalnu.
Kendo unuwer wende machalo gi wende mag nyasi mag sawo maler miwero gotieno; chunyu nobed gi mor mana ka ji mabedo gi mor ka goyo asili kadhi e got Jehova Nyasaye, ma en Lwanda mar Israel.
30 Un Tas Kungs liks dzirdēt Savas balss godību un liks redzēt Savu izstiepto elkoni ar bargām dusmām un ar rijošu uguns liesmu, ar zibeni un ar plūdiem un ar krusu.
Jehova Nyasaye nomi oganda winj dwonde mar duongʼ kendo enomi gine lwete kabiro piny, gi mirima mager kod mach mawengʼo, bende gi rumbi motwere gi polo mariadore kod pe.
31 Jo Asurs iztrūcināsies no Tā Kunga balss, kad Viņš ar rīksti sitīs.
Dwond Jehova Nyasaye biro mako dho jo-Asuria; to gi odungane obiro negogi.
32 Un pie katra cirtiena ar to nospriesto rīksti, ko Tas Kungs laidīs Asuram virsū, skanēs bungas un kokles, un ar karstu karošanu Viņš pret to karos.
Chwat ka chwat ma Jehova Nyasaye nochwadgigo gi ludhe mar kum kokedo kodgi malit, nomi jo-Nyasaye bed mamor ka gigoyo oyieke kod nyatiti.
33 Jo bedre jau sen ir gatava, arī priekš ķēniņa tā ir gatava, dziļa un plata; viņas uguns- un malkas- kopa ir varen liela; Tā Kunga dvaša to iededzinās kā sēra strautu.
Tofeth noseiki nyaka aa chon; noseik ne ruoth. Kare mar kendo osekuny matut kendo malach, kodhurie yiende mangʼeny gi mach maduongʼ; kendo much Jehova Nyasaye, machalo mach makakni ema moke.
