Jesajas 3
1 Jo redzi, Tas Kungs Dievs Cebaot atņems no Jeruzālemes un Jūda patvērumu un padomu, visu maizes padomu un visu ūdens padomu,
Ecce dominator Dominus exercituum auferet a Ierusalem, et a Iuda validum et fortem, omne robur panis, et omne robor aquae:
2 Vareno un karavīru, soģi un pravieti un gudro un vecaju,
fortem, et virum bellatorem, iudicem, et prophetam, et ariolum, et senem:
3 Virsnieku pār piecdesmit un godināto un padoma devēju un amata pratēju un apvārdotāju.
Principem super quinquaginta, et honorabilem vultu, et consiliarium, et sapientem de architectis, et prudentem eloquii mystici.
4 Un Es viņiem došu puikas par virsniekiem, un nesaprašas pār viņiem valdīs.
Et dabo pueros principes eorum, et effeminati dominabuntur eis.
5 Un tie ļaudis māksies virsū cits citam, ikkatrs savam tuvākam, puika trakos pret sirmgalvi un nelga pret cienīgo.
Et irruet populus, vir ad virum, et unusquisque ad proximum suum: tumultuabitur puer contra senem, et ignobilis contra nobilem.
6 Tad satvers viens otru sava tēva namā un (sacīs): tev ir drēbes, esi mums par virsnieku, un lai tava roka nogriež šo postu.
Apprehendet enim vir fratrem suum domesticum patris sui dicens: Vestimentum tibi est, princeps esto noster, ruina autem haec sub manu tua.
7 Bet viņš tai dienā atbildēs un sacīs: es negribu būt tas dziedinātājs, manā namā ne maizes ne drēbju, neceļat mani par ļaužu virsnieku.
Respondebitque in die illa, dicens: Non sum medicus, et in domo mea non est panis, neque vestimentum: nolite constituere me principem populi.
8 Jo Jeruzāleme gruvusi, un Jūda ir kritis, tādēļ kā viņu mēles un darbi ir pret To Kungu, kaitināt Viņa godības acis.
Ruit Ierusalem, et Iudas concidit: quia lingua eorum et adinventiones eorum contra Dominum, ut provocarent oculos maiestatis eius.
9 Viņu vaiga izskats dod liecību pret viņiem, un savus grēkus tie izteic, tā kā Sodoma, un tos neapslēpj. Vai viņu dvēselēm! Jo tie sev pašiem dara ļaunu.
Agnitio vultus eorum respondit eis: et peccatum suum quasi Sodoma praedicaverunt, nec absconderunt: vae animae eorum, quoniam reddita sunt eis mala.
10 Sakait par taisno, ka tam labi klāsies, jo tas ēdīs savu darbu augļus.
Dicite iusto quoniam bene, quoniam fructum adinventionum suarum comedet.
11 Ak vai, tam bezdievīgam! Tam labi neklāsies, jo pēc viņa rokas darba viņam taps maksāts.
Vae impio in malum: retributio enim manuum eius fiet ei.
12 Mani ļaudis! Viņu dzinēji ir bērni, un sievas valda pār tiem; Mani ļaudis! Tavi vadoņi tevi maldina un to ceļu, kur tev jāstaigā, tie samaitā.
populum meum exactores sui spoliaverunt, et mulieres dominatae sunt eis. Popule meus, qui te beatum dicunt, ipsi te decipiunt, et viam gressuum tuorum dissipant.
13 Tas Kungs ceļas, tiesāties un stāv, tiesu spriest tautām.
Stat ad iudicandum Dominus, et stat ad iudicandos populos.
14 Tas Kungs nāk uz tiesu ar Savu ļaužu vecajiem un viņu lieliem kungiem: un jūs to vīna dārzu esat noēduši; nabaga laupījums ir jūsu namos.
Dominus ad iudicium veniet cum senibus populi sui, et principibus eius: vos enim depasti estis vineam meam, et rapina pauperis in domo vestra.
15 Kas jums prātā, ka jūs saminat Manus ļaudis un satriecat bēdīgo vaigus? Saka Tas Kungs Dievs Cebaot.
Quare atteritis populum meum, et facies pauperum commolitis, dicit Dominus Deus exercituum?
16 Vēl Tas Kungs saka: tādēļ ka Ciānas meitas lepojās un staigā izstieptu kaklu un mirkšķina ar acīm un iet maziem solīšiem, skandinādamas savu kāju gredzenus,
Et dixit Dominus: Pro eo quod elevatae sunt filiae Sion, et ambulaverunt extento collo, et nutibus oculorum ibant, et plaudebant, ambulabant, pedibus suis, et composito gradu incedebant:
17 Tad Tas Kungs Ciānas meitām darīs pakausi pliku un atsegs viņu kaunumu.
Decalvabit Dominus verticem filiarum Sion, et Dominus crinem earum nudabit.
18 Tai dienā Tas Kungs atņems tos skaistos kāju gredzenus, tās saulītes un tos mēnestiņus,
In die illa auferet Dominus ornamentum calceamentum,
19 Tos ausu glītumus, tās roku sprādzes un tos vaiga apsegus,
et lunulas, et torques, et monilia, et armillas, et mitras,
20 Tās cepures un prievītes un jostas un ožamos trauciņus un pesteļus.
et discriminalia, et periscelidas, et murenulas, et olfactoriola, et inaures,
21 Tos pirkstu gredzenus un tās pieres sprādzes,
et annulos, et gemmas in fronte pendentes,
22 Tās svētku drēbes un tos mēteļus un apsegus un makus,
et mutatoria, et palliola, et linteamina, et acus,
23 Un tos spieģeļus un dārgos kreklus un tos galvas lakatus un uzvalkus.
et specula, et sindones, et vittas, et theristra.
24 Un smaržas vietā būs puvums, un jostas vietā valgs, un sprogaino matu vietā plika galva, un plata mēteļa vietā šaurs maiss, un skaistuma vietā uguns vātis.
Et erit pro suavi odore foetor, et pro zona funiculus, et pro crispanti crine calvitium, et pro fascia pectorali cilicium.
25 Tavi vīri kritīs caur zobenu un tavs spēks(varoņi) karā.
Pulcherrimi quoque viri tui gladio cadent, et fortes tui in praelio.
26 Un viņas vārti bēdāsies un žēlosies, un iztukšota viņa sēdēs zemē.
Et moerebunt atque lugebunt portae eius, et desolata in terra sedebit.
