Jesajas 3

1 Jo redzi, Tas Kungs Dievs Cebaot atņems no Jeruzālemes un Jūda patvērumu un padomu, visu maizes padomu un visu ūdens padomu,

2 Vareno un karavīru, soģi un pravieti un gudro un vecaju,

3 Virsnieku pār piecdesmit un godināto un padoma devēju un amata pratēju un apvārdotāju.

4 Un Es viņiem došu puikas par virsniekiem, un nesaprašas pār viņiem valdīs.

5 Un tie ļaudis māksies virsū cits citam, ikkatrs savam tuvākam, puika trakos pret sirmgalvi un nelga pret cienīgo.

6 Tad satvers viens otru sava tēva namā un (sacīs): tev ir drēbes, esi mums par virsnieku, un lai tava roka nogriež šo postu.

7 Bet viņš tai dienā atbildēs un sacīs: es negribu būt tas dziedinātājs, manā namā ne maizes ne drēbju, neceļat mani par ļaužu virsnieku.

8 Jo Jeruzāleme gruvusi, un Jūda ir kritis, tādēļ kā viņu mēles un darbi ir pret To Kungu, kaitināt Viņa godības acis.

9 Viņu vaiga izskats dod liecību pret viņiem, un savus grēkus tie izteic, tā kā Sodoma, un tos neapslēpj. Vai viņu dvēselēm! Jo tie sev pašiem dara ļaunu.

10 Sakait par taisno, ka tam labi klāsies, jo tas ēdīs savu darbu augļus.

11 Ak vai, tam bezdievīgam! Tam labi neklāsies, jo pēc viņa rokas darba viņam taps maksāts.

12 Mani ļaudis! Viņu dzinēji ir bērni, un sievas valda pār tiem; Mani ļaudis! Tavi vadoņi tevi maldina un to ceļu, kur tev jāstaigā, tie samaitā.

13 Tas Kungs ceļas, tiesāties un stāv, tiesu spriest tautām.

14 Tas Kungs nāk uz tiesu ar Savu ļaužu vecajiem un viņu lieliem kungiem: un jūs to vīna dārzu esat noēduši; nabaga laupījums ir jūsu namos.

15 Kas jums prātā, ka jūs saminat Manus ļaudis un satriecat bēdīgo vaigus? Saka Tas Kungs Dievs Cebaot.

16 Vēl Tas Kungs saka: tādēļ ka Ciānas meitas lepojās un staigā izstieptu kaklu un mirkšķina ar acīm un iet maziem solīšiem, skandinādamas savu kāju gredzenus,

17 Tad Tas Kungs Ciānas meitām darīs pakausi pliku un atsegs viņu kaunumu.

18 Tai dienā Tas Kungs atņems tos skaistos kāju gredzenus, tās saulītes un tos mēnestiņus,

19 Tos ausu glītumus, tās roku sprādzes un tos vaiga apsegus,

20 Tās cepures un prievītes un jostas un ožamos trauciņus un pesteļus.

21 Tos pirkstu gredzenus un tās pieres sprādzes,

22 Tās svētku drēbes un tos mēteļus un apsegus un makus,

23 Un tos spieģeļus un dārgos kreklus un tos galvas lakatus un uzvalkus.

24 Un smaržas vietā būs puvums, un jostas vietā valgs, un sprogaino matu vietā plika galva, un plata mēteļa vietā šaurs maiss, un skaistuma vietā uguns vātis.

25 Tavi vīri kritīs caur zobenu un tavs spēks(varoņi) karā.

26 Un viņas vārti bēdāsies un žēlosies, un iztukšota viņa sēdēs zemē.